Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Papagaiļu untumi

Druva
11:43
05.10.2012
221
Mg 7198

„Druvai” bija iespēja viesoties pie divu papagaiļu īpašnieces, raunēnietes Jutas Laugas, kura pastāstīja par putnu untumiem un dīvainībām. Viņa tur divus papagaiļus – mazo viļņaino, kas ir vispopulārākais no mājās turētiem putniem, un eksotisko korellu. Abu putnu dzimtene ir Austrālija. Viļņainais papagailis Iki pie Jutas dzīvo jau desmit gadus, kas nozīmē, ka nu jau putniņš varētu būt pusmūžā, jo vidējais dzīves ilgums papagailim ir 15 – 20 gadi. Korella papagailis Dino gan ir jaunāks, jo ir tikai divus gadus vecs, taču augumā raženāks un krāšņāks, jo izceļas ar kuplo cekulu. Papagaiļa īpašniece uzsver, lai arī putns nav jāved laukā pastaigāties, tas prasa tikpat daudz rūpju kā jebkurš cits mājdzīvnieks, jo arī papagailim ir nepieciešama uzmanība. Kā arī, iegādājoties papagaili, jāpievērš uzmanība šķirnei, jo starp tām pastāv būtiskas atšķirības. Piemēram, viļņainajam papagailim ļoti nepatīk būrītī būt vienam, taču ar citas sugas papagaiļiem kopā to likt nevar, jo tie svešiniekus noknābj. Šī iemesla dēļ arī Jutas papagaiļiem ir katram savs būrītis, savukārt viļņainā papagaiļa būrītī ielikts spogulis, lai putns, tajā skatoties, domātu, ka tam ir sabiedrība. „Ar spoguli tad viņš tur sarunājas un jūtas labi. Bieži vien arī danco un izrādās spoguļa priekšā,” atklāj Juta. Abiem putniem neatņemama ir mūzika. „Viļņainajam Iki tik ļoti patīk mūzika, ka no lauka putniem arī iemācījies vīterot. Un abi man arī dzied duetā. Interesanti, kad nopirku Dino, tad tas mācēja tikai ķērkt, bet nu jau esmu ieklausījusies, ka tādu interesantu takti var dzirdēt. Ir kaut ko iemācījies. Abiem putniem ļoti patīk dziedāt līdzi televizoram, bet vakaros es smejos, ka Iki skaita aitiņas, jo izdveš tik tādas skaņas kā ti, ti, ti,” tā par putnu mīlestību uz mūziku stāsta Juta. Jautāta, vai papagaiļa dziedāšana un ķērkšana nav šķērslis naktsmieram, Juta atbild, ka neesot vis. „Korella papagailis aiziet gulēt jau vistu laikā, mazais dodas naktsmierā reizē ar mums pašiem. No rītiem gan ir kuriozi, es jau pirms sešiem ceļos uz darbu, un tad arī papagaiļi ir augšā un sāk čivināt. Tad dēls man vienmēr prasa, vai es esmu viņus ieprogrammējusi tā bļaustīties no rītiem, jo tad vairs gulēt nav iespējams,” atzīst Juta.

Papagaiļa saimniece stāsta, ka putniem ir savi untumi, ko nemaz nevarot izskaidrot. „Man ir kaimiņiene, kura regulāri nāca ciemos, kā Iki izdzirdēja viņas balsi, tā histēriski ķērca pa visu māju, nebija pat iespējams sarunāties. Putna uzvedību grūti izskaidrot, varbūt nepatika tā balss intonācija vai tembrs, vai vienkārši putniņš juta kādas negācijas,” stāsta Juta. Savukārt runas par to, ka papagaili ir viegli iemācīt runāt, gan ir aplamas, jo, kā stāsta papagaiļu īpašniece, ar putnu mēnesi no vietas ir intensīvi jāstrādā, lai tas pateiktu kaut vai mazāko vārdiņu – čau. Tas nozīmē, ka bērniem, kas vēlas ātri vien satrenēt sev sarunu biedru, ko parādīt draugiem, būs arī kārtīgi jānopūlas un ik dienu jāstrādā ar papagaili. Uzturēšanas izmaksas, pēc Jutas teiktā, nav lielas, jo galvenais, kas papagailim jāsarūpē mēneša laikā, ir barība, ūdens un vitamīni, kas nav dārgi. Lielākie izdevumi gaidāmi tikai putna iegādāšanās brīdī, kad jāmaksā gan par putnu, gan būri, gan dažādajiem papagailim nepieciešamajiem trauciņiem, laktiņām, mājiņu, kurā iespējams paslēpties, un citiem aksesuāriem, ko sirds kāro. Zane Ieviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
131

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
627
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
242

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi