„Druvai” bija iespēja viesoties pie divu papagaiļu īpašnieces, raunēnietes Jutas Laugas, kura pastāstīja par putnu untumiem un dīvainībām. Viņa tur divus papagaiļus – mazo viļņaino, kas ir vispopulārākais no mājās turētiem putniem, un eksotisko korellu. Abu putnu dzimtene ir Austrālija. Viļņainais papagailis Iki pie Jutas dzīvo jau desmit gadus, kas nozīmē, ka nu jau putniņš varētu būt pusmūžā, jo vidējais dzīves ilgums papagailim ir 15 – 20 gadi. Korella papagailis Dino gan ir jaunāks, jo ir tikai divus gadus vecs, taču augumā raženāks un krāšņāks, jo izceļas ar kuplo cekulu. Papagaiļa īpašniece uzsver, lai arī putns nav jāved laukā pastaigāties, tas prasa tikpat daudz rūpju kā jebkurš cits mājdzīvnieks, jo arī papagailim ir nepieciešama uzmanība. Kā arī, iegādājoties papagaili, jāpievērš uzmanība šķirnei, jo starp tām pastāv būtiskas atšķirības. Piemēram, viļņainajam papagailim ļoti nepatīk būrītī būt vienam, taču ar citas sugas papagaiļiem kopā to likt nevar, jo tie svešiniekus noknābj. Šī iemesla dēļ arī Jutas papagaiļiem ir katram savs būrītis, savukārt viļņainā papagaiļa būrītī ielikts spogulis, lai putns, tajā skatoties, domātu, ka tam ir sabiedrība. „Ar spoguli tad viņš tur sarunājas un jūtas labi. Bieži vien arī danco un izrādās spoguļa priekšā,” atklāj Juta. Abiem putniem neatņemama ir mūzika. „Viļņainajam Iki tik ļoti patīk mūzika, ka no lauka putniem arī iemācījies vīterot. Un abi man arī dzied duetā. Interesanti, kad nopirku Dino, tad tas mācēja tikai ķērkt, bet nu jau esmu ieklausījusies, ka tādu interesantu takti var dzirdēt. Ir kaut ko iemācījies. Abiem putniem ļoti patīk dziedāt līdzi televizoram, bet vakaros es smejos, ka Iki skaita aitiņas, jo izdveš tik tādas skaņas kā ti, ti, ti,” tā par putnu mīlestību uz mūziku stāsta Juta. Jautāta, vai papagaiļa dziedāšana un ķērkšana nav šķērslis naktsmieram, Juta atbild, ka neesot vis. „Korella papagailis aiziet gulēt jau vistu laikā, mazais dodas naktsmierā reizē ar mums pašiem. No rītiem gan ir kuriozi, es jau pirms sešiem ceļos uz darbu, un tad arī papagaiļi ir augšā un sāk čivināt. Tad dēls man vienmēr prasa, vai es esmu viņus ieprogrammējusi tā bļaustīties no rītiem, jo tad vairs gulēt nav iespējams,” atzīst Juta.
Papagaiļa saimniece stāsta, ka putniem ir savi untumi, ko nemaz nevarot izskaidrot. „Man ir kaimiņiene, kura regulāri nāca ciemos, kā Iki izdzirdēja viņas balsi, tā histēriski ķērca pa visu māju, nebija pat iespējams sarunāties. Putna uzvedību grūti izskaidrot, varbūt nepatika tā balss intonācija vai tembrs, vai vienkārši putniņš juta kādas negācijas,” stāsta Juta. Savukārt runas par to, ka papagaili ir viegli iemācīt runāt, gan ir aplamas, jo, kā stāsta papagaiļu īpašniece, ar putnu mēnesi no vietas ir intensīvi jāstrādā, lai tas pateiktu kaut vai mazāko vārdiņu – čau. Tas nozīmē, ka bērniem, kas vēlas ātri vien satrenēt sev sarunu biedru, ko parādīt draugiem, būs arī kārtīgi jānopūlas un ik dienu jāstrādā ar papagaili. Uzturēšanas izmaksas, pēc Jutas teiktā, nav lielas, jo galvenais, kas papagailim jāsarūpē mēneša laikā, ir barība, ūdens un vitamīni, kas nav dārgi. Lielākie izdevumi gaidāmi tikai putna iegādāšanās brīdī, kad jāmaksā gan par putnu, gan būri, gan dažādajiem papagailim nepieciešamajiem trauciņiem, laktiņām, mājiņu, kurā iespējams paslēpties, un citiem aksesuāriem, ko sirds kāro. Zane Ieviņa
Komentāri