Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Palīdz dzīvnieku patversmei

Druva
14:56
09.05.2011
50
Img 3654

Cēsu dzīvnieku patversme bieži ir pārpildīta. Arī pašlaik tajā uzturas un jaunus saimniekus meklē vairāki kaķi un suņi. Patversmes darbu nereti atbalsta labas gribas cilvēki, kas pamestajiem četrkājaiņiem dod pagaidu mājas.

“Pāris gadu laikā kopš strādāju dzīvnieku patversmē, esmu sapratusi, ka ir reizes, kad vajag uzrunāt labus cilvēkus, lūdzot atbalstu. Ir reizes, kad patversmē nokļūst slimi dzīvnieki, kuriem ir jāārstē vīrusu izraisītas slimības. Ja vienlaicīgi patversmē nonāks arī dažu dienu veci kucēni, tad, visticamāk, tieši mazie nomirs,” stāstīja Cēsu dzīvnieku patversmes vadītāja Marika Logina – Pušinska un piebilda, ka dzīvnieku patversmē strādā savējo komanda- Cēsu pašvaldības speciāliste Anita Bukeja, veterinārārste Līga Saide, brīvprātīgā Linda Bērziņa un patversmes praktisko darbu vadītāja Marika Logina- Pušinska, kas visas problēmsituācijas izprot un iespēju robežās cenšas atrisināt.

Jāpaskaidro, ka Cēsu patversme ir pašvaldības pārziņā strādājoša iestāde, kas noslēgusi sadarbības līgumus ar vairāku apkārtējo novadu pašvaldībām. Un tā veidojas patversmes ikmēneša budžets, kuram var pieplusot ziedotāju līdzekļus un plašu iedzīvotāju- bērnu, skolēnu un pieaugušo – labo darbu sarakstu. Šajā reizē “Druva” paviesojās Raiskuma pagastā. Pērn vēlā rudenī Cēsu dzīvnieku patversmes mājas lapā bija ievietotas foto bildītes un apraksti, ka vairāki sunīši izmitināti pagaidu mājās Raiskumā un gaida jaunos saimniekus. Izrādās, raiskumiešu labais darbs nav tikai melnās kucītes Zises un piecu kucēnu glābšana. Raiskumieši savās mājās pieņēmuši vairākus kaķus, kas izmesti šosejas malā, kapos, pie autobusa pieturas. Zises stāsts vienīgi bijis plašākā uzmanības lokā.

“Cilvēki bija redzējuši, ka Zise izmesta no mašīnas. Mašīna apstājusies, izlikuši sunīti, pasvieduši kaut ko ēdamu, lai ostās, apēd, bet paši pa to laiku prom,” stāstīja Rasma Brasava. Rasma ir viena no apmēram 17 raiskumiešiem, kas rūpējušies par pamesto kucīti un gādājuši, lai tā spēj pati parūpēties arī par pieciem kucēniem.

“Izmeta grūsnu. Acīmredzot kļuva saimniekiem nevajadzīga,” sprieda Rasma, kuru sargā suņu puika.

“Arī savu Sisi atradu, sunīti bija atstājuši kapsētā. Kāds to reiz pabaroja, tad sunītis atnāca pa pēdām cilvēkiem līdzi uz pagasta centru. Pieņēmu,” tā Rasma, bet bijusī skolotāja Ilga Pētersone sprieda: “Tagad daudzi brauc prom uz ārzemēm, varbūt tāpēc atsakās no mīluļiem. Varbūt nevar izbarot? Es šo rīcību nesaprotu. Man liekas, ka cilvēkam, ja viņš uzņēmies atbildību, tad arī ar problēmām jātiek galā. Mēs esam palīdzējuši dzīvniekiem, bet noteikti nevēlos, lai te kāds ved un atstāj suņus, kaķus. Tā ir bezatbildība. Taču cilvēki šīs lietas pārprot. Viņiem liekas, ka var izmest, ka būs kāds, kurš paņem.” Ja vispārināt Zises stāstu, tad tam ir ļoti laimīgas beigas. Zise kopā ar vienu no saviem kucēniem dzīvo turpat Raiskumā “Smilškalnu” mājās, bet pārējie četri kucēni atraduši sev saimniekus Priekuļos un Kūdumā.

“Sunīte piedzemdēja aukstā rudenī. Meklēja pajumti, meklēja ēdamo. Slēpās zem dēļiem, slēpa bērnus. Sākumā cilvēki nesa sedziņas, ēdamo, lai kucītei vieglāk. Tad pati izdomāju, nu, kāpēc dzīvnieciņus neizmitināt manā dārza būdā. Atslēdzu durvis, un kucīte mājas pieņēma. Manu dārza būdu tā “īrēja” gandrīz divus mēnešus,” smējās bibliotekāre Gita Vilciņa, kas arī ir tikai viena no daudzajiem labās gribas raiskumiešiem.

“Mana draudzene Anita ar meitiņu uzmeklēja kucēniem mājas Kūdumā. Lauku mājās Zises bērniem labi klājoties,” tā Gita, bet skolotāja Ilga teica paldies visiem raiskumiešiem, kas ziedojuši pa santīmam un latam, lai Zisi un tās meitu Mori varētu sterilizēt. “Vetārste Saide mums arī daudz palīdzēja. Kucēnus izpotēja, abas „dāmas” sterilizēja. Tagad Dimbeles kundzei vairs nav kreņķu,” tā Ilga Pētersone.

“Smilškalnos” dzīvojošā Ausma Dimbele pirms pāris mēnešiem kļuvusi par Zises un Mores saimnieci. Zise sirmgalvi sargā, More aicina spēlēties. “Viegli jau ar diviem suņiem nav, bet esmu tā iemīļojusi. Šodien Zisīte ir ļoti satraukta, rej. More gulšņā saulītē. Laikam vēl sagurusi pēc operācijas. Rūpju jau pietiek, bet tas ir patīkami. Nesaprotu, kas ir tie cilvēki, kuri atļaujas savam dzīvniekam pagriezt muguru- atstāt, izmest, ” tā Ausma Dimbele.

Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
6

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
18

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
271
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
63

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1047
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi