Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Palīdz dzīvnieku patversmei

Druva
14:56
09.05.2011
50
Img 3654

Cēsu dzīvnieku patversme bieži ir pārpildīta. Arī pašlaik tajā uzturas un jaunus saimniekus meklē vairāki kaķi un suņi. Patversmes darbu nereti atbalsta labas gribas cilvēki, kas pamestajiem četrkājaiņiem dod pagaidu mājas.

“Pāris gadu laikā kopš strādāju dzīvnieku patversmē, esmu sapratusi, ka ir reizes, kad vajag uzrunāt labus cilvēkus, lūdzot atbalstu. Ir reizes, kad patversmē nokļūst slimi dzīvnieki, kuriem ir jāārstē vīrusu izraisītas slimības. Ja vienlaicīgi patversmē nonāks arī dažu dienu veci kucēni, tad, visticamāk, tieši mazie nomirs,” stāstīja Cēsu dzīvnieku patversmes vadītāja Marika Logina – Pušinska un piebilda, ka dzīvnieku patversmē strādā savējo komanda- Cēsu pašvaldības speciāliste Anita Bukeja, veterinārārste Līga Saide, brīvprātīgā Linda Bērziņa un patversmes praktisko darbu vadītāja Marika Logina- Pušinska, kas visas problēmsituācijas izprot un iespēju robežās cenšas atrisināt.

Jāpaskaidro, ka Cēsu patversme ir pašvaldības pārziņā strādājoša iestāde, kas noslēgusi sadarbības līgumus ar vairāku apkārtējo novadu pašvaldībām. Un tā veidojas patversmes ikmēneša budžets, kuram var pieplusot ziedotāju līdzekļus un plašu iedzīvotāju- bērnu, skolēnu un pieaugušo – labo darbu sarakstu. Šajā reizē “Druva” paviesojās Raiskuma pagastā. Pērn vēlā rudenī Cēsu dzīvnieku patversmes mājas lapā bija ievietotas foto bildītes un apraksti, ka vairāki sunīši izmitināti pagaidu mājās Raiskumā un gaida jaunos saimniekus. Izrādās, raiskumiešu labais darbs nav tikai melnās kucītes Zises un piecu kucēnu glābšana. Raiskumieši savās mājās pieņēmuši vairākus kaķus, kas izmesti šosejas malā, kapos, pie autobusa pieturas. Zises stāsts vienīgi bijis plašākā uzmanības lokā.

“Cilvēki bija redzējuši, ka Zise izmesta no mašīnas. Mašīna apstājusies, izlikuši sunīti, pasvieduši kaut ko ēdamu, lai ostās, apēd, bet paši pa to laiku prom,” stāstīja Rasma Brasava. Rasma ir viena no apmēram 17 raiskumiešiem, kas rūpējušies par pamesto kucīti un gādājuši, lai tā spēj pati parūpēties arī par pieciem kucēniem.

“Izmeta grūsnu. Acīmredzot kļuva saimniekiem nevajadzīga,” sprieda Rasma, kuru sargā suņu puika.

“Arī savu Sisi atradu, sunīti bija atstājuši kapsētā. Kāds to reiz pabaroja, tad sunītis atnāca pa pēdām cilvēkiem līdzi uz pagasta centru. Pieņēmu,” tā Rasma, bet bijusī skolotāja Ilga Pētersone sprieda: “Tagad daudzi brauc prom uz ārzemēm, varbūt tāpēc atsakās no mīluļiem. Varbūt nevar izbarot? Es šo rīcību nesaprotu. Man liekas, ka cilvēkam, ja viņš uzņēmies atbildību, tad arī ar problēmām jātiek galā. Mēs esam palīdzējuši dzīvniekiem, bet noteikti nevēlos, lai te kāds ved un atstāj suņus, kaķus. Tā ir bezatbildība. Taču cilvēki šīs lietas pārprot. Viņiem liekas, ka var izmest, ka būs kāds, kurš paņem.” Ja vispārināt Zises stāstu, tad tam ir ļoti laimīgas beigas. Zise kopā ar vienu no saviem kucēniem dzīvo turpat Raiskumā “Smilškalnu” mājās, bet pārējie četri kucēni atraduši sev saimniekus Priekuļos un Kūdumā.

“Sunīte piedzemdēja aukstā rudenī. Meklēja pajumti, meklēja ēdamo. Slēpās zem dēļiem, slēpa bērnus. Sākumā cilvēki nesa sedziņas, ēdamo, lai kucītei vieglāk. Tad pati izdomāju, nu, kāpēc dzīvnieciņus neizmitināt manā dārza būdā. Atslēdzu durvis, un kucīte mājas pieņēma. Manu dārza būdu tā “īrēja” gandrīz divus mēnešus,” smējās bibliotekāre Gita Vilciņa, kas arī ir tikai viena no daudzajiem labās gribas raiskumiešiem.

“Mana draudzene Anita ar meitiņu uzmeklēja kucēniem mājas Kūdumā. Lauku mājās Zises bērniem labi klājoties,” tā Gita, bet skolotāja Ilga teica paldies visiem raiskumiešiem, kas ziedojuši pa santīmam un latam, lai Zisi un tās meitu Mori varētu sterilizēt. “Vetārste Saide mums arī daudz palīdzēja. Kucēnus izpotēja, abas „dāmas” sterilizēja. Tagad Dimbeles kundzei vairs nav kreņķu,” tā Ilga Pētersone.

“Smilškalnos” dzīvojošā Ausma Dimbele pirms pāris mēnešiem kļuvusi par Zises un Mores saimnieci. Zise sirmgalvi sargā, More aicina spēlēties. “Viegli jau ar diviem suņiem nav, bet esmu tā iemīļojusi. Šodien Zisīte ir ļoti satraukta, rej. More gulšņā saulītē. Laikam vēl sagurusi pēc operācijas. Rūpju jau pietiek, bet tas ir patīkami. Nesaprotu, kas ir tie cilvēki, kuri atļaujas savam dzīvniekam pagriezt muguru- atstāt, izmest, ” tā Ausma Dimbele.

Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
131

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
627
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
242

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi