Otrdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Viktorija, Balva

Operdziedātāja raizējas par balsi

Druva
13:34
03.04.2012
17
Mg 5867

Cēsīs ar koncertu viesojās pasaulslavena operdziedātāja Inese Galante, kura uzstājusies prestižākajos operteātros un koncertzālēs Eiropā un Āzijā, iestudējusi ap 40 lomas, piedalījusies lielu vokāli simfonisku skaņdarbu atskaņošanā, muzicējusi kopā ar Hosē Karerasu, ir bieža viešņa Stokholmas Karaliskajā Operā.

Britu skaņu ierakstu firma Cąmpion Records Inesi Galanti uzskata par savu zvaigzni – 2002.gadā dziedātājas pārdoto albumu skaits pārsniedza 200 tūkstošus. Katru gadu dziedātāja atgriežas Rīgā, lai aktīvi piedalītos Latvijas kultūras dzīvē. Viņa ir starptautiskā ik vasaras mūzikas festivāla “Summertime – aicina Inese Galante” patronese. Šopavasar ar Hermaņa Brauna fonda starpniecību, ar kuru sadarbība ir arī Cēsu Kultūras un tūrisma centram, Cēsu novada domei, bija organizēti vairāki Ineses Galantes koncerti Rīgā un ārpus tās, tajā skaitā Cēsīs. Tiesa, uzstāšanās diena dziedātājai nebija veiksmīga, jo iepriekš Rīgas Doma baznīcā sniedzot garīgās mūzikas koncertu “Miserere”, operas soliste bija krietni apsaldējusies un nākamajos koncertos uzstājoties riskēja ar savu balsi. -Kā jūs izjūtat savu balsi, kuru tik daudzi cilvēki uzskata par brīnumu? -Balss – tā ir mana dzīve, daļa no manas personības. Jau sen vairs nevaru iedomāties savu dzīvi bez tādām balss dotībām, kādas man ir un esmu tās pilnveidojusi. Balsi uztveru kā debešķīgu vielu un garu. Tā ir mans okeāns, mana dvēsele, manas jūtas un prāts. Piekrītot uzstāties Rīgas doma baznīcā, cerēju, ka martā tajā nebūs auksti, bet mani sagaidīja telpa ar mīnus grādiem. Mēģinājums un koncerts aizņēma trīsarpus stundas, kurā ieelpoju auksto gaisu. Balss saglabāšanai neko nedeva tas, ka biju ziemas mētelī.

-Savulaik, sākot mācīties J. Mediņa mūzikas vidusskolā, jūs mācījāties arī medicīnas koledžas farmācijas nodaļā. Vai tas palīdz operdziedātājas karjerā? -Tik tā, ka varu sacīt – farmaceiti ir labākie dziedātāji. Taču, ja nākas saaukstēties, no zāļu, it sevišķi antibiotiku, lietošanas neizvairīties. Ļoti izjūtu, ka man nav laika slimot. Tagad, esot Latvijā, man koncerts seko koncertam. Uz Cēsīm nācās braukt slimai. Taču koncertā darīju visu, ko spēju.

– Sākot uzstāšanos, jūs pastāstījāt klausītājiem, ka nejūtaties vesela, taču esat apņēmības pilna dziedāt, iespējams, krietni riskējot ar savu balsi. Kā jūsu atzīšanos uzņēma publika? -Publika bija ļoti labvēlīgi noskaņota. Tas arī palīdzēja uzturēt dialogu šajā man īpašā situācijā, godīgi runāt ar ikvienu, kas atnācis. Es zinu, ka latviešu klausītāji neļaujas emociju lielai izteikšanai, taču es to arī negaidu. Es jutu zāles sirsnību, jutu, cik uzmanīgi manī klausās, un tas mani stiprināja. Tas arī mani iedrošināja pavaicāt no skatuves, vai es drīkstu saīsināt koncertu, jo esmu dziedājusi no visas sirds garīgo mūziku, operu ārijas, kamermūziku, bet jūtu arvien lielākas bažas par

balsi. Pretī saņēmu izpratnes pilnu klausītāju attieksmi. Biju diezgan riskējusi ar savu balsi, bet darīju to, nevēloties lauzt solījumu uzstāties arī Cēsīs. -Kad atkal jūs varēs dzirdēt uzstājamies Latvijā? -Vasarā ikgadējā festivālā Summertime Jūrmalā, kurā uzstājos kopā ar manis uzaicinā-tiem māksliniekiem no dažādām valstīm. Kā iedomājos festivālu, tā prātā nāk saule, atvaļinājums, skaista mūzika, apkārt daudz redzēti cilvēki, priecīgas tikšanās, jaunajm māksliniekiem meistarklases. Es šajā festivālā uzstājos ar lielu aizrautību, un reizēm pat aizraujas elpa no pacilātības, kādu izjūtu. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērna piedzimšana ir lielākais brīnums

06:27
22.12.2024
358

Ziemassvētku laiks ir stāsts par brīnumu – bērniņa piedzimšanu. Vecmātes šo brīnumu piedzīvo visa gada garumā. Sarunā ar Cēsu klīnikas vecmāti Ivetu Reķi viņa uzsver, ka bērniņa dzimšana patiesi ir brīnums. Ivetai Reķei Cēsu klīnika ir pirmā un vienīgā darbavieta, kurā pavadīti 45 gadi, no tiem 35 gadus palīdzēts mazuļiem ienākt šajā pasaulē, desmit gadi, […]

Māksla ir process, kurā gūt sev kaut ko nozīmīgu un nepieciešamu

06:55
20.12.2024
73

Viņa nupat par skulptūru “Trejdeviņu koks” ieguvusi Cēsu novada mākslas gada “Balvas 2024” augstāko apbalvojumu “Zelta balva”. Ar mākslinieci ANNU EGLI sarunājāmies par emocijām, kas papildina šādu atzinību, par radošo procesu un tuvojošos gadu miju. Lai arī viņa pašlaik dzīvo Rīgā, ar Cēsīm mākslinieci saista īpašas atmiņas, kad bērnībā daudz laika pavadīts dzimtas lauku mājās […]

Adīšana piedzīvo renesansi

06:53
19.12.2024
57

Adīšana piedzīvo renesansi – tā saka jaunā adīšanas entuziaste Baiba Dambe. Šomēnes viņa Cēsu kinozālē organizēja “Adīšanas kino seansu”. Pieredze līdzīgu notikumu rīkošanā viņai jau bija. Cēsīs sarunu festivālā “Lampa” sadarbībā ar Ģimenes telti Baiba organizēja “Mammu adīšanas pikniku”. Lielākoties tur bija mammas, kam pavisam mazi bērni, sievietes varēja kopā paadīt, parunāties, arī iemācīties uzadīt […]

Daiļrecepšu grāmata ar humora devu

06:22
18.12.2024
80

Vircoti lasāmgabali miesai un dvēselei jeb humoristiski pastāstiņi ar atbilstošām receptēm savīti Lienes Margevičas un Natas Brambergas sarakstītajā un “Zvaigzne ABC” izdotajā grāmatā “Vienaldzīgo nav!”. Tā stāsts “Pusdienas slimnīcā” papildināts ar recepti – makaronu zupa ar piena plēvi, stāstam “Vīramāte ir klāt!” pievienots ēdiens – bujabēze ar fenheli, bet “Heavy Metal” – biezeņzupa ar selerijām. […]

Mežā savējais

07:07
15.12.2024
39

Dabā miers, tā atpūšas. Cilvēks vēro, gūst sevī saskaņu ar mežu, ezeru, upi, ainavu. Par būšanu dabā, saprašanos ar meža dzīvniekiem un zivju viltību izzināšanu, par dabas mainību gadalaikos un pēdējās desmitgadēs saruna ar Kasparu Dukaļski, mednieku kluba “Drusti” biedru, makšķernieku. -Bērnībā ar vectēvu un tēvu braucām medībās un makšķerēt. Vēlēšanās būt dabā, svaigā gaisā ir […]

Grāmata, kas piepilda – ne vien vēderu, bet arī prātu un garu

06:39
14.12.2024
185

“Tā ir dāvana mums un dāvana Latvijai,” par tikko no tipogrāfijas iznākušo grāmatu “Pavāru māja Līgatnē” pauž Pavāru mājas saimnieks Ēriks Dreibants. Grāmata ir veltījums gan pašai Pavāru mājai, gan tās cilvēkiem, sākot no pavāriem un produktu audzētājiem, beidzot ar dizaineriem un arhitektiem. Tāpat grāmatā varēs atrast Pavāru mājas viesu iecienītāko ēdienu receptes. Par ieceri […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi