Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Operdziedātāja raizējas par balsi

Druva
13:34
03.04.2012
38
Mg 5867

Cēsīs ar koncertu viesojās pasaulslavena operdziedātāja Inese Galante, kura uzstājusies prestižākajos operteātros un koncertzālēs Eiropā un Āzijā, iestudējusi ap 40 lomas, piedalījusies lielu vokāli simfonisku skaņdarbu atskaņošanā, muzicējusi kopā ar Hosē Karerasu, ir bieža viešņa Stokholmas Karaliskajā Operā.

Britu skaņu ierakstu firma Cąmpion Records Inesi Galanti uzskata par savu zvaigzni – 2002.gadā dziedātājas pārdoto albumu skaits pārsniedza 200 tūkstošus. Katru gadu dziedātāja atgriežas Rīgā, lai aktīvi piedalītos Latvijas kultūras dzīvē. Viņa ir starptautiskā ik vasaras mūzikas festivāla “Summertime – aicina Inese Galante” patronese. Šopavasar ar Hermaņa Brauna fonda starpniecību, ar kuru sadarbība ir arī Cēsu Kultūras un tūrisma centram, Cēsu novada domei, bija organizēti vairāki Ineses Galantes koncerti Rīgā un ārpus tās, tajā skaitā Cēsīs. Tiesa, uzstāšanās diena dziedātājai nebija veiksmīga, jo iepriekš Rīgas Doma baznīcā sniedzot garīgās mūzikas koncertu “Miserere”, operas soliste bija krietni apsaldējusies un nākamajos koncertos uzstājoties riskēja ar savu balsi. -Kā jūs izjūtat savu balsi, kuru tik daudzi cilvēki uzskata par brīnumu? -Balss – tā ir mana dzīve, daļa no manas personības. Jau sen vairs nevaru iedomāties savu dzīvi bez tādām balss dotībām, kādas man ir un esmu tās pilnveidojusi. Balsi uztveru kā debešķīgu vielu un garu. Tā ir mans okeāns, mana dvēsele, manas jūtas un prāts. Piekrītot uzstāties Rīgas doma baznīcā, cerēju, ka martā tajā nebūs auksti, bet mani sagaidīja telpa ar mīnus grādiem. Mēģinājums un koncerts aizņēma trīsarpus stundas, kurā ieelpoju auksto gaisu. Balss saglabāšanai neko nedeva tas, ka biju ziemas mētelī.

-Savulaik, sākot mācīties J. Mediņa mūzikas vidusskolā, jūs mācījāties arī medicīnas koledžas farmācijas nodaļā. Vai tas palīdz operdziedātājas karjerā? -Tik tā, ka varu sacīt – farmaceiti ir labākie dziedātāji. Taču, ja nākas saaukstēties, no zāļu, it sevišķi antibiotiku, lietošanas neizvairīties. Ļoti izjūtu, ka man nav laika slimot. Tagad, esot Latvijā, man koncerts seko koncertam. Uz Cēsīm nācās braukt slimai. Taču koncertā darīju visu, ko spēju.

– Sākot uzstāšanos, jūs pastāstījāt klausītājiem, ka nejūtaties vesela, taču esat apņēmības pilna dziedāt, iespējams, krietni riskējot ar savu balsi. Kā jūsu atzīšanos uzņēma publika? -Publika bija ļoti labvēlīgi noskaņota. Tas arī palīdzēja uzturēt dialogu šajā man īpašā situācijā, godīgi runāt ar ikvienu, kas atnācis. Es zinu, ka latviešu klausītāji neļaujas emociju lielai izteikšanai, taču es to arī negaidu. Es jutu zāles sirsnību, jutu, cik uzmanīgi manī klausās, un tas mani stiprināja. Tas arī mani iedrošināja pavaicāt no skatuves, vai es drīkstu saīsināt koncertu, jo esmu dziedājusi no visas sirds garīgo mūziku, operu ārijas, kamermūziku, bet jūtu arvien lielākas bažas par

balsi. Pretī saņēmu izpratnes pilnu klausītāju attieksmi. Biju diezgan riskējusi ar savu balsi, bet darīju to, nevēloties lauzt solījumu uzstāties arī Cēsīs. -Kad atkal jūs varēs dzirdēt uzstājamies Latvijā? -Vasarā ikgadējā festivālā Summertime Jūrmalā, kurā uzstājos kopā ar manis uzaicinā-tiem māksliniekiem no dažādām valstīm. Kā iedomājos festivālu, tā prātā nāk saule, atvaļinājums, skaista mūzika, apkārt daudz redzēti cilvēki, priecīgas tikšanās, jaunajm māksliniekiem meistarklases. Es šajā festivālā uzstājos ar lielu aizrautību, un reizēm pat aizraujas elpa no pacilātības, kādu izjūtu. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
129

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
624
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
241

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi