Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus padomus jeb Lieldienu ABC, lai palīdzētu sagatavoties patiesi skaistiem svētkiem.

Lieldienas sētā, mājās un uz galda

Vieni no Lieldienu būtiskākajiem priekšdarbiem ir mājas un sētas rotāšana, šūpoļu kāršana un, protams, olu krāsošana un galda klāšana.

* Mājas rotāšana. Ielaist mājās pavasari un aizvadīt svētkus sakoptā un atbilstoši izdekorētā vidē noteikti ir daudz patīkamāk, tāpēc nomazgā logus, iztīri istabas un neaizmirsti par tradicionālajiem šo svētku simboliem un rotām: pūpolzariem, izplaucētiem zariem, zāļu un sūnu dekoriem, pirmajiem pavasara ziediem – narcisēm, tulpēm, hiacintēm utt. Atceries – jo dabiskāk, jo labāk! Pēc svētku rotām vari doties uz tuvējo mežu un piešķir savu unikālu rokrakstu, vai arī apmeklē Lieldienu tirdziņus, kur mūsdienās atrodams teju viss no svētku vainagiem līdz pat koka olām, zaķiem utt. Ja tavai sirdij tuvāki netradicionāli vai mākslīgi materiāli, droši liec lietā arī tos, lai tavas mājas iegūtu unikālu un vēl personīgāku dizainu, piemēram, rotā istabas vai sētu ar lampiņu virtenēm, krāsainām lentēm, mākslīgiem augiem, pašdarinātiem papīra zaķiem vai saules ornamentiem utt. Un atceries, ka saskaņā ar senlatviešu ticējumiem Zaļā ceturtdienā ir diena, kad neko no meža nedrīkst nest mājās, citādi vasarā kukaiņi un čūskas nāks uz māju!

* Sētas rotāšana. Neaizmirsti arī par mājas pagalmu, un, ja iespējams, laikus parūpējies par vienu no būtiskākajiem šo svētku atribūtiem – šūpolēm, jo šūpošanās ir obligāta svētku rituāla sastāvdaļa. Ja pagalmā tās jau ir – lieliski, bet, ja nav, ņem talkā draugus, radus, kolēģus un radi pats savas. Lai būtu vēl krāsaināk un skaistāk, izrotā šūpoles ar koka zariņiem, krāsainām lentītēm utt., bet tuvējos koka zarus – ar dažādiem svētku simboliem: mākslīgām, košām olām, zaķu un cālēnu figūrām utt. Turklāt to iespējams īstenot arī daudzdzīvokļu namu pagalmos, lai priecīgāks prāts gan pašiem, gan kaimiņiem.

* Galda klāšana. Lai svētki nepaietu vienā skrējienā, jau laikus nokrāso olas un apdomā, ko celsi galdā par godu pavasara atnākšanai. Ja vēlies piesaistīt saulīti arī mājās, liec galdā pēc iespējas apaļākas formas ēdienus. Piemēram, ola ir saules un auglības simbols, kas pavasarī ir jo īpaši nozīmīga, savukārt plāceņi un rauši, kas pēc formas atgādina sauli, godina gaismas uzvaru pār tumsu un saules atgriešanos pēc tumšā ziemas perioda. Ticējumi vēsta, ka, ēdot zirņus šajos svētkos, var piesaistīt bagātību un turību. Neaizmirsti arī par galda dekoriem – apaļas formas svecēm, galda paliktņiem, traukiem, ziediem utt.

Lieldienu rituāli un tradīcijas

Lieldienu svētki nav iedomājami bez senlatviešu rituāliem un tradīcijām, ko ērti piekopt arī mūsdienās.

* Lieldienās nedrīkst ilgi gulēt. Lieldienu rītā jāceļas agri, lai darbi labāk veiktos visu gadu un lai redzētu, kā saulīte lec, un jāmazgājas tekošā ūdenī. Tas jau izsenis tiek uzskatīts par maģisku šķīstīšanās rituālu, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu.

* Skaistas un raibas olas ne tikai sīpola mizās. Protams, Lieldienas nav iedomājamas bez olu krāsošanas, ripināšanas un kaujām! Pārsteidz draugus un radus ar vēl neizmēģinātiem olu krāsošanas paņēmieniem, lai svētkos dižotos ar krāšņām, raibām olām. Piemēram, tradicionālās sīpolu lapas nomaini uz sarkano kāpostu, karkade tēju, kurkumu vai pat pēdējos gados popularitāti ieguvušo vīnu, kas olām piešķirs ne vien skaistu krāsu, bet arī īpašu dimanta spīdumu.

* Olas kā rotaļu atribūtika. Lieldienās ar olām saistīts daudz tradīciju un rotaļu: pasniedz olu kā pateicību tam, kurš tevi izšūpina; jo stiprāka ola kaujās, jo ilgāks solās būt uzvarētāja mūžs; olas tiek izmantotas arī dažādos buršanās rituālos, lai atvairītu ļaunumu; un atceries, ka olas nedrīkst ēst bez sāls, citādi visu vasaru melosi. Un, protams, olu meklēšana – paslēp olas pagalmā vai istabā, lai mazākie ģimenes locekļi var nodoties to meklēšanai. Vēl interesantāk, ja iepriekš būsi izstrādājis kādu īpašu karti ar norādēm, kas jāatmin, lai atrastu olu vai paslēpto gardumu. Bet, ja ģimenē ir vairāki bērni, padariet olu meklēšanu par īstā sacensībām, kurās uzvar tas, kurš atrod visvairāk olu.

* Jāšūpojas ilgi un augstu. Lieldienas nav iedomājamas bez šūpošanās. Tas ir maģisks rituāls, kas simboliski atdarina saules šūpošanos un dancošanu Lieldienu rītā. Mūsu senči ticēja, ka ar šūpošanos palīdzam saulītei tikt augstāk debesīs, tātad – arī spīdēt spožāk un ilgāk. Un, ja šūpojas daudz, tad visu gadu nenākot miegs un arī odi vasarā nekožot.

* Putnu dzīšana. Interesanti, ka mūsu senči piekopa tādu tradīciju kā putnu dzīšana, jo uzskatīja, ka putni nozīmē ļaunumu un slimības. Aizdzenot tos no mājām, tiek aizdzītas visas raizes, ļaunums un slimības. Putnu dzīšana notiek ar lielu troksni – klaigājot, trokšņojot un dziedot. Kad putni aizdzīti, saimniece putnu dzinējus aicina uz Lieldienu azaidu.

Lieldienas kopā ar ģimeni un draugiem

Lai kā izvēlies svinēt Lieldienas, šis ir laiks, kad noteikti vērts apsvērt draugu un radu apciemošanu. Parasti mūsu senči Lieldienas svinēja trīs, garajā gadā – pat četras dienas. Arī šogad mūs sagaida četras brīvdienas, kad atpūsties no ikdienas skrējiena, darba gūzmas un veltīt laiku saviem mīļajiem. Rīkojiet kopīgu svētku svinēšanu, apmeklējiet svētku pasākumus vai dodieties dabā, lai smeltos enerģiju un priecātos par pavasara iestāšanos!

* Pikniks kopā ar draugiem vai kaimiņiem. Lieldienas ir laiks, kad ne vien doties ciemos pie radiem un draugiem, bet arī stiprināt attiecības ar kaimiņiem. Piemēram, ja dzīvo pilsētā daudzdzīvokļu namā, uzaicini kaimiņus uz kopīgām svētku brokastīm vai pikniku turpat mājas pagalmā. Iekārtojiet skaistu svētku vietu un izbaudiet siltos saules starus! Aktīvāku aktivitāšu atbalstītāji var doties garākā pārgājienā pie dabas vai gar jūru, bet, lai būtu interesantāk, parūpējies par negaidītiem pārsteigumiem, piemēram, mežā paslēptu olu grozu vai gardām uzkodām, ar ko iepriecināt pārgājiena dalībniekus.

* Svētki pilsētā. Ja tomēr šajos svētkos negribas ne par ko domāt un neko īpaši gatavot, aicinām izbaudīt Latvijas pilsētu sniegtās iespējas – svētku koncertus, pasākumus utt. Piemēram, Rīgā līdzās garīgās mūzikas koncertiem, izstādēm un tematiskām darbnīcām būs arī īstas Lieldienu šūpoles septiņos pilsētas laukumos un parkos, sadziedāšanās un jautras rotaļas Pārdaugavas Lieldienu pasākumā, kā arī “Lieldienu pikniks” Mežaparkā lieliem un maziem.