Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Mūzika ir visa mūsu dzīve

Druva
11:10
04.10.2013
8
Aizgalu Gimene

Rit televīzijas kanāla LNT muzikālais šovs “Dziedošās ģimenes”. Šī ir piektā, jubilejas sezona, un, šķiet, arī pēdējā. Tāpēc izvēlētais formāts ir nedaudz neparasts, varētu pat teikt, nelabvēlīgs jaunpienācējiem. Ja iepriekšējās sezonās sākumā bija divi pusfināli, kur no 20 ģimenēm desmit labākās turpināja cīņu par uzvaru, šogad ir tikai viens pusfināls, kurā no desmit ģimenēm tālāk tiks tikai trīs, lai pēc tam sacenstos ar septiņām ģimenēm no pirmo četru sezonu šoviem. Līdz ar to pirmajā kārtā cīņa būs īpaši sīva, un tajā sevi gatava pārbaudīt Aizgaļu ģimene no Cēsīm – Ina, Ivo, meita Una un dēls Viesturs. Viņi izpildīs Raimonds Paula dziesmu “Laikam laika nav”.

– Kāpēc vien tagad nolēmāt piedalīties “Dziedošajās ģimenēs”? Ivo: – Pirmām kārtām tāpēc, ka ir jubilejas gads – piektais. Un šī būs pēdējā sezona. Taču galvenais vaininieks ir meita Una. Una: – Jau četrus gadus vecākiem lūdzos, lai piedalāmies. Taču nekad nesanāca, jo tētim bija darbs ārzemēs. Šogad sakrita tā, ka viņš bija Latvijā, teicu, tā kā šis ir pēdējais gads šovam, mums obligāti jāiet uz atlasi un jāpiedalās. Ina: – Ilgi domājām, taču beigās sapratām, ka tā laikam ir lemts, ka mums tur jābūt. Taisnību sakot, dziļi sirdī jau gribējās pamēģināt. Ar meitu visus gadus sekojam līdzi šovam, ir sajūta, ka tur viss tik sirsnīgi, tik forši. Arī dalībnieki beigās saka, ka jūtas kā viena liela ģimene. Tā kā paši esam tādi sabiedriski, ir sajūta, ka tur vajadzētu būt jauki. Dzīvē taču nekas netiek tāpat dots, ne katrs tiek uz šādu šovu, tāpēc iespēja jāizmanto. Ivo: – Tā ir, tu it kā atsaki, atsaki, bet kaut kur iekšā jau tā vēlme turas. Acīmredzot viss notiek tā, kā jānotiek.

– Kādas bija sajūtas atlases konkursā? Ivo: – Manuprāt, jauniešiem ir vieglāk, viņiem mazāk kompleksu. Es taču esmu padomju laika cilvēks. Līdzīgā konkursā pēdējo reizi piedalījos 1991.gadā, kad gribēju iekļūt korī “Sindi putnu dārzs”. Satraukums bija, taču ar labu sniegumu un vienkāršību žūriju paņēmām. Mums viss bija smuki – trīsbalsīgs acapella dziedājums. Viens no žūrijas, šova producents Guntars Gulbiņš, pat pajautāja, kur tik ilgi esam kavējušies, kāpēc tikai tagad nākam uz konkursu. Meita vēl piedevām nodziedāja Vitnijas Hjūstones slaveno “I Will Always Love You”, un viena žūrijas pārstāve atzina, ka viņai pat zosāda no šī priekšnesuma uzmetusies. Tas viss bija veiksmīgi, un esam tikuši šovā. – Vai arī ikdienā visi kopā kaut kur uzstājaties? Ina: – Trijatā tikai mājas ballītēs uzdziedam. Publiskajos pasākumos uzstājamies mēs ar Ivo, Una kopā ar savu ansambli. Šovā kopā ar mums būs arī dēls Viesturs. Savulaik viņš dziedāja labi, bet bijusi tāda ilgāka pauze, bet gan jau ar dažiem mēģinājumiem būs labi. Ja reiz ir ģimenes šovs, jādzied visiem.

– Vai spēlēt balles vīram kopā ar sievu ir viegli? Ivo: – Protams, radošie strīdi ir, kur nu bez tiem. Katrs radošs cilvēks taču grib pastāvēt uz savu taisnību. Ina: – Bet tie strīdi ir tikai par mūziku. Patiesībā ir viegli kopā strādāt. Šajos gados esam viens otru tā izčekojuši, ka atliek tikai paskatīties uz otru, lai saprastu, kas ar to domāts. Saprotamies bez vārdiem, un tas ļoti palīdz.

– Vai mājas klausāties katrs savu mūziku? Una: – Mums ir ļoti atšķirīgas gaumes.

Ivo: – Meitai ir absolūti sava izvēle, es neklausos to, ko viņa. Mana mūzika ir 80.gadi, to arī klausos. Ina: – Es mājās mūziku vispār neklausos. Daži man kādreiz saka, kā tu nezini to vai to dziedātāju, grupu vai dziesmu. Es atbildu, ka mana mīļākā mūzika mājās ir klusums. Ja visu dienu darbā esmu ar bērniem un mūziku, mājās gribu īstu klusumu. – Bet tad atnāk vīrs un uzliek savus 80.tos. Ina: – Nē, viņš to dara, kad manis nav mājās. Savukārt, meita prasa, kad iešu uz veikalu, lai viņa var klavieres paspēlēt.

– Vai meita mūzikā ir vecāku ietekmē? Ina: – Ko var gribēt, ja mamma, būdama stāvoklī, visu laiku dzied – darbā, korī. Kad piedzima, ņēmu līdzi uz ansambļiem, koriem, tāpēc citādi nemaz nevarēja būt. – Ģimeņu dziedāšanas šovā publika jāpaņem ar vienu dziesmu. Vai viegli izvēlēties, kura būs īstā? Ivo: – Repertuāra izvēle ir ļoti grūta, jo dziesmu taču tūkstošiem, kā saprast, kura patiks visiem. Tā ir sava veida loterija. Tika pateiks vien tas, ka nevar ņemt dziesmas no “Prāta vētras” un, kas interesanti, no “ABBA” repertuāra. Sākumā domājām, ka varēsim startēt vismaz trijos raidījumos, tad būtu vieglāk, sākumā varētu paņemt nedaudz vieglākas dziesmas, pavērojot, kas tur vispār notiek. Bet gudrāki cilvēki pateica, ka tā nevar, jāiet uz maksimālo. Jo īpaši tāpēc, ka tikai viena iespēja. Ina: – Šova veidotāji prasīja iesniegt trīs iespējamās dziesmas. Viņi gribēja, lai dziedam citu, bet mēs izvēlējāmies to, kas pašiem šķita īstā un piemērotākā – Raimonda Paula “Laikam laika nav”. Gribas jau ļoti tikt tālāk. Ja esam pieņēmuši lēmumu piedalīties, negribas pēc vienas uzstāšanās braukt mājās. Mūzika taču ir visa mūsu dzīve.

Ja tiksim tālāk, otrajā raidījumā tēma ir ģimenes mīļākā dziesma. Tas ir vēl grūtāks jautājums, jo visas taču ir foršas. Tad izdomājām, ka tā ir iespēja iekļaut kādu savu dziesmu, ja vien šova rīkotāji ļaus. Nezinām, vai tiksim tālāk, bet nākamās nedēļas repertuārs jau jāiesūta.

– Gatavošanās šovam notiek pilnā sparā. Ivo: – Par dziedāšanu nesatraucamies, jo zinām, ka visu izdarīsim, kā nākas. Mani bažīgu dara kustības, jo nevar stāvēt nekustīgi, bet nav manī tās skatuves plastikas. Tur mums talkā nāk Inga Cipe ar ieteikumiem. Ina: – Jāteic, ka pirmajā mēģinājuma Ivo ar kustībām veicās pat ļoti labi. Ar izskatu palīdzēs Dina Irkle, kas rūpējās arī par Cēsu kori. Šādā šovā vajag palīgus no malas, paši nevaram visu izdomāt. Patīkami, ka visi draugi gatavi palīdzēt. Paldies viņiem! Satraukums, protams, ir, un jo tuvāk šovs, jo lielāks. Bet tas jau normāli, pirmsstarta drudzim jābūt. Mēs apzināmies, ka būs grūti, bet tas ir īsts piedzīvojums! Kad vēl tādā tiksim. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi