Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Mīti, kas turpina apvīt cigaretes

Sadarbības projekts
18:09
27.12.2024
55
Miti

Neviens vairs nav jāpārliecina par to, ka cigaretes nogalina. To apstiprina arī dažādi informatīvi attēli un paziņojumi uz cigarešu paciņām. Tomēr pats nelāgais ieradums nemaz neplāno iet mazumā, un laika gaitā ap to ir izveidojušies arī dažādi mīti, pret kuriem regulāri jācīnās zinātniekiem un mediķiem.


Mīts: cigaretes varot palīdzēt tikt galā ar stresu

Joprojām visai spēcīgs ir mīts par to, ka cigaretes palīdz atbrīvoties no stresa, kas lielā mērā ir radies tāpēc, ka tās tiek uzsmēķētas atpūtas brīžos. Jāņem vērā arī tas, ka smēķēšanas laikā uzņemtais nikotīns var radīt īslaicīgu apmierinājumu. Tomēr pētījumi parāda, ka smēķēšana kopumā paaugstina stresa līmeni, un bijušie smēķētāji ļoti bieži atzīst, ka pēc atmešanas jūtas mazāk saspringti nekā tad, kad viņi smēķēja.

Smēķējot cigaretes un ieelpojot dūmos esošās vielas, tiek traucēta elpošanas orgānu darbība, palielinās sirdsdarbības ātrums un asinsspiediens. Smēķēšana palielina stresu brīžos, kad ilgāku laiku nav iespējams uzsmēķēt cigareti. Papildu stresu rada smēķētāja vainas apziņa un kauns, kā arī bažas par ietekmi uz veselību. Turklāt nikotīns ir stimulators, kas atbrīvo stresa hormonus, piemēram, adrenalīnu.


Mīts: tikai dažas cigaretes dienā neko sliktu nenodara


Daļa neregulāro smēķētāju maldīgi uzskata, ka pāris cigaretes dienā neko īpaši kaitīgu organismam nenodarīs. Tomēr jau 1–4 cigaretes dienā var trīskāršot risku nomirt no sirdslēkmes un 3–5 reizes palielināt risku nomirt no plaušu vēža. Arī divu cigarešu izsmēķēšana dienā var palielināt nāves risku par 57 %, salīdzinot ar nesmēķētājiem. Būtiski palielinās kuņģa un zarnu trakta vēža, apakšējo elpceļu infekciju, kataraktas risks, samazinās auglība vīriešiem un sievietēm, kā arī kaulu minerālais blīvums.


Mīts: ilgstošiem smēķētājiem ir par vēlu palīdzēt

Aptaujas parāda, ka turpat 95 % bijušo smēķētāju jūt pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē jau divas nedēļas pēc atmešanas. Lai gan dažas plaušu slimības var nebūt pilnībā izārstējamas, arī ilggadējiem smēķētājiem atmešana var sniegt lielu labumu veselībai. Atmetot smēķēšanu, pēc 5 gadiem uz pusi samazinās risks saslimt ar plaušu vēzi, bet pēc 10 gadiem risks nomirt ar plaušu vēzi jau ir tāds pats kā cilvēkam, kurš nekad nav smēķējis.


Mīts: smēķētāji mirst no nikotīna

Lai arī nikotīns ir atkarību izraisošā viela cigaretēs, tomēr tas nav galvenais cēlonis ar smēķēšanu saistītajām saslimšanām. Galvenais cigarešu kaitīgums slēpjas dūmos, kas rodas, tabakai sadegot. Šī procesa laikā izdalās vairāki tūkstoši dažādu ķīmisko vielu, no kurām vairāk nekā 100 ir kancerogēnas (darva, oglekļa monoksīds u. c.) un var izraisīt vēzi. Tomēr jāņem vērā, ka arī nikotīns nav bez riska un izraisa atkarību. Tāpat tas īslaicīgi var palielināt cilvēka sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu.


Mīts: nikotīna aizstājterapija ir tikpat kaitīga kā smēķēšana

Nikotīna samazināta uzņemšana var palīdzēt atbrīvoties no cigarešu smēķēšanas atkarības. Nikotīna aizstājterapija (nikotīna plāksteri, košļājamās gumijas, ledenes u. c.) vienmēr ir daudz drošāka nekā cigarešu smēķēšana, un tai ir maz blakusparādību. Aizstājterapijas līdzekļi palīdz mazināt smēķēšanas atmešanas simptomus. Lietot šos līdzekļus ir mazāk riskanti nekā turpināt smēķēt, jo galvenais ar smēķēšanu saistīto slimību cēlonis ir dūmos esošās ķīmiskās vielas, kas ieelpojot nonāk cilvēka organismā.


Mīts: visi tabakas produkti ir vienādi

Prakse un pētījumi parāda, ka smēķēšanas atmešana ir ļoti izaicinoša un daudziem tas neizdodas arī pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem. Tāpat ir arī cilvēki, kuri nemaz nevēlas atmest nikotīna lietošanu, bet meklē risinājumus, kas ir mazāk riskanti nekā parastās cigaretes. Piemēram, Zviedrijā kā šāda alternatīva plaši tiek izmantota zelējamā tabaka jeb snus, kas ir maisiņos iepakots pulverveida tabakas produkts. Tas netiek dedzināts un nerada kaitīgos dūmus. Savukārt Japānā populāra cigarešu alternatīva ir karsējamā tabaka.

Latvijā cigarešu alternatīvas ieviešas pakāpeniski, tomēr lielu popularitāti tās pagaidām tā arī vēl nav guvušas. Jaunākie Eirobarometra dati liecina, ka Latvijā cigaretes joprojām ir pats populārākais tabakas un nikotīna produkts, ko katru dienu lieto 80 % smēķētāju, un kopējais smēķētāju skaits 2023. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu pat ir palielinājies par vienu procenta punktu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Seklas tēmas un tukši joki par neko neuzrunā

06:19
04.04.2025
21

Komiķis Rihards Čerkovskis joko par tēmām, kas cilvēkiem ir līdz kaulam pazīstamas – sievietes un vīrieša attiecībām, bērnu audzināšanu un arī šogad aktuālo tēmu – vēlēšanām. Nedēļas izskaņā arī cēsnieki varēja izbaudīt mākslinieka stāv­izrādi “Patiesība par bērnu audzināšanu 2”, kuras mērķis ir sniegt atbalstu visiem, kuri ikdienā saskaras ar dažādām grūtībām bērnu audzināšanas jautājumos. “Druva” […]

Aizrauj mūžam jaunais džezs

07:34
30.03.2025
68

Ik gadu 30. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā džeza diena. Tās mērķis ir novērtēt  džeza mūzikas lielo ietekmi un veicināt starpkultūru dialogu. Džezs, kura sākumu datē ar pagājušā gadsimta 20.gadiem, simts gados no izklaides žanra attīstījies par plaša diapazona mūziku, kas ietekmējis daudzus populārās un akadēmiskās mūzikas žanrus. Jau sesto gadu savu džeza lasījumu […]

Ja var, tad jādara

06:30
29.03.2025
41

Cēsu Politiski represēto biedrība vadību uzticējusi Jānim Vidriķim. Viņa ģimeni 1949.gada 25.martā izsūtīja, Jānis dzimis svešumā, Latvijā atgriezās, kad bija četri gadi. -Represēto noskaņojums ir mundrs. Ir svarīgi likteņbiedriem satikties, atceres reizēs pieminēt savējos. Ir jāstāsta, ko tauta pārdzīvojusi, to smagumu, ko pārdzīvoja ģimenes, kuras izsūtīja. Līdz 2014.gadam dzīvojām mierīgi, nespējot iedomāties, ka šodienas realitāte […]

Deguna formas korekcija kā ceļš uz harmonisku izskatu

20:18
28.03.2025
26

Deguna forma ir viens no nozīmīgākajiem sejas vaibstiem, kas ietekmē kopējo izskatu un sejas proporcijas. Daudzi cilvēki izvēlas veikt deguna plastisko operāciju jeb rinoplastiku, lai uzlabotu ne tikai vizuālo estētiku, bet arī pašsajūtu un pašpārliecinātību. Šī operācija ļauj koriģēt gan iedzimtas, gan traumu rezultātā iegūtas nepilnības, panākot harmonisku un dabisku sejas izskatu. Pateicoties mūsdienu plastiskās […]

Guntra no stipru sieviešu dzimtas

06:08
28.03.2025
58

Viņai bija seši gadi, kad 1949.gada 25.martā kopā ar vecākiem unvecvecākiem meitenei no Jaunpiebalgas sākās ceļš uz Sibīriju Cēsniece Guntra Brigita Ģipsle sagaida smaidīga un mundra. Ikdienas pastaigas, mājas darbi, savs laiks kādai filmai, un diena piepildīta. “Daudz domāju. Kas tik nav piedzīvots. Pie visa jāpierod. Daudz ko atceroties, birst asaras, tās jānoslauka, un jādzīvo […]

"Esam te jauniešu dēļ"

06:52
25.03.2025
116

Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
2
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi