Kristaps Krafte ir cēsnieks. Vēl viens no mūspuses, kura darbošanās nes lepnumu gan novadniekiem, gan visai Latvijai. Viņš kopā ar domubiedriem radījis viedo palīgu, rīku, kas paredzēts insultu pārcietušajiem cilvēkiem, lai palīdzētu ātrāk atveseļoties.
Pirms četriem gadiem, 2019. gada februārī, “Druva” rakstīja par Kristapa un neiroķirurga Jāņa Slēziņa izstrādāto lietotni insulta pacientiem atlabšanas periodā. Lietotne “Vigo Health” veidota kā personīgs rehabilitācijas palīgs, kur integrēti mākslīgā intelekta, attālinātās fizioterapijas, kā arī modernas motivēšanas un pacienta atbalsta rīki, kas ir individuāli pielāgoti katram lietotājam. Tobrīd insulta slimniekus aicināja testēt “Vigo”. Tagad, pēc četriem gadiem, lietotne jau plaši pazīstama. Tās izveidotāji godināšanas pasākumā “Gada balva medicīnā 2021” saņēma speciālbalvu “Gada inovācija medicīnā”.
Saruna ar Kristapu, kā attīstījusies ideja un kādas ir nākotnes ieceres.
– Kā vērtējat projekta izaugsmi kopš “Vigo” pirmsākumiem, lietotnes pieejamību?
– Man vienmēr gribētos, lai lietas notiek ātrāk. Taču mēs jau no paša sākuma izvēlējāmies sarežģītu ceļu – tikt līdz pacientiem caur veselības aprūpes sistēmu. Ja tas izdodas, tad pacientiem tas nozīmē daudz mazākas izmaksas, valstij tas nozīmē cilvēkus, kuri ātrāk kļūst veseli, neatkarīgi un ātrāk atgriežas darba tirgū. Savukārt veselības aprūpes speciālistiem tas nozīmē attālināti pārraudzīt un apkalpot lielāku skaitu insultu pārcietušo, kuri var rehabilitēties mājas apstākļos.
Veikt tāda veida reformu veselības aprūpes sistēmā ir sarežģīti, tas prasa laiku un neatlaidību. Mēs esam tikuši tālu – esam pirmā digitālā terapija, kas iekļuvusi valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā Latvijā un citās Baltijas valstīs, esam palīdzējuši atlabt vairāk nekā tūkstoš insultu pārcietušajiem. Taču mūsu ceļš joprojām ir tikai tā sākumā un darāmā vēl ir ļoti daudz.
– Vai plānotas kādas izmaiņas, papildinājumi programmai?
– Lai arī tās saturs pārsniedz tūkstoš vienību, tajā skaitā ir video, audio, teksta un spēļu moduļi, mēs joprojām to papildinām ar jaunu saturu: vingrinājumiem, pieredzēs stāstiem un jebko citu, kas var palīdzēt atveseļošanās procesā. Mēs strādājam arī pie speciālistu pieejas, kur ārsti un rehabilitācijas speciālisti var sekot pacientu progresam attālināti, kā arī caur “Vigo” programmu sazvanīties. Šī funkcionalitāte būs gatava pēc mēneša.
Sākam arī vērtēt, kā programmu piemērot atlabšanai pēc citām slimībām. Pie mums vērsušies cilvēki, kuriem bijusi onkoloģiska saslimšana, traumas vai smaga operācija. Arī viņiem nepieciešams atlabšanas periods, kas ilgst vairākus mēnešus, pat gadus, un arī viņiem, lai sasniegtu labākus rezultātus, būtu nepieciešams gudrais asistents, kas mājas apstākļos saka, ko un kā darīt. “Vigo” pamatmērķis ir palīdzēt atveseļoties ātrāk, lētāk un veiksmīgāk, tāpēc ar laiku programma tiks pielāgota rehabilitācijai arī pēc citām saslimšanām.
– Pieredzes stāsti – kas dzirdēts par cilvēkiem, kas atveseļojas un izmanto “Vigo”?
– Mana vecāmamma ir viens tāds stāsts. Viņa lietoja “Vigo” sešus mēnešus, var teikt, viņai vairs nav nekādu insulta atstātu seku. Vēl mums nesen bija klients, kuram ārsti nedeva daudz cerību atkal staigāt, taču pēc astoņu mēnešu “Vigo” lietošanas šis pacients atsūtīja video, kā staigā pa mežu bez jebkādiem palīglīdzekļiem. Tas šķiet brīnumaini, taču tā ir realitāte, un mēs to redzam atkal un atkal. Ja pacients vingro, tad atveseļošanās notiek.
– Atgādiniet, kā radās ideja par šādu rīku – palīgu insulta slimniekiem?
– “Vigo” ir viedais palīgs, rīks insulta atveseļošanās periodā. Tas izmantojams jebkurā datorā, arī planšetdatorā. Šis rīks dod cilvēkiem padomus, kas viņu individuālajā veselības problēmu gadījumā ir jādara, lai atveseļotos. Dažiem vairāk nepieciešami fiziskie vingrinājumi, citiem – kognitīvie vingrinājumi un spēles, lai trenētu atmiņu, runu. Rīkā ir daudz informācijas par insultu, kas piemērota gan pašam slimniekam, gan viņa tuviniekiem. Tāpat ir daudz dažādu pacientu pieredzes stāstu, kas domāti tam, lai pacienti nezaudētu motivāciju un cerību atveseļoties. Nezaudēt cerību un ticību ir ļoti svarīgi atveseļošanās periodā, jo reizēm šis process ir diezgan ilgs.
Par to, kā radās pati ideja, stāsts ir šāds. No 2016. līdz 2018.gadam pētīju insulta aprūpi divās slimnīcās: Rīgas Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Kopenhāgenas slimnīcā. Tā bija gan daļa no manām studijām, gan personīgā interese par to, kā lietas noris slimnīcās.
– Ko studējāt?
– Bakalaura programmā Kopenhāgenas Biznesa skolā studēju starptautisko biznesu un ķīniešu valodu. Kādu laiku pavadīju arī Ķīnā, tomēr mans bakalaura gala darbs bija par farmācijas nozari vēža ārstēšanas jomā. Tematu gan neizvēlējos pats, to izvēlējās bakalaura programmas studiju biedri, ar ko kopā projektā strādājām.
Jāatzīst, nekad iepriekš nebiju domājis, ka varētu aizrauties ar veselības aprūpi vai medicīnu, nekad par to nebija īpašas intereses. Kad rakstīju bakalaura darbu, sapratu, ka tās ir ļoti aizraujošas tēmas, ka šajā jomā ir ļoti daudz, kā cilvēku iespējams pēc slimības atgriezt dzīvē. Sapratu, ka iespēja palīdzēt tādā lielā mērogā ir kaut kas patiešām brīnišķīgs.
Pēc bakalaura programmas uzzināju, ka manā augstskolā ir atvērta jauna maģistra studiju programma “Inovācijas veselības nozarē”. Tā bija tāda likteņa sakritība – atvērta jauna studiju programma, kas piedāvāja apgūt to, kas mani tobrīd tiešām interesēja. Tēmas bija daudzveidīgas: kā inovēt veselības aprūpes nozarē, kādi ir veselības aprūpes dalībnieki, kā organizēt veselības aprūpi, kā tā ir apmaksāta un tamlīdzīgi. Līdztekus bija mācības Kopenhāgenas Universitātes Medicīnas fakultātē, arī Roterdamas veselības, politikas un ekonomikas skolā, kur mācījos par veselības tehnoloģijām.
Tā kā jau biju vērojis insulta aprūpi slimnīcas, biju paguvis iepazīties ar daudzām ģimenēm, kurās ir insulta slimnieks, sapratu, ka man ir jāizveido kaut kas tieši viņiem, ka tā ir liela iespēju niša, kurā sākt kaut ko jaunu.
2018.gada vasaru pavadīju, runājot ar insultu pārcietušajiem, mēģinot saprast, ko īsti viņiem vajag, pie kā varētu strādāt. No sarunām sapratu, ka ļoti nepieciešams būtu tāds gudrais asistents, kas pateiktu pacientam priekšā, kas tieši viņa situācijā jādara, lai kļūtu labāk. Tad sāku veidot komandu. Mans kolēģis, līdzdibinātājs ir ārsts, neiroķirurgs Jānis Slēziņš, kurš ilgu laiku strādājis insulta aprūpes komandās Latvijā, Lielbritānijā un Portugālē. Arī viņš bija ļoti ieinteresēts šāda risinājuma radīšanā.
– Vai tāda rīka prototips jau eksistēja kaut kur ārvalstīs? Jeb jūsu abu ideja ir absolūts oriģināls?
– Ir līdzīgas lietas, kas paredzētas dažādām citām slimībām. Ir līdzīgs rīks hroniski obstruktīvajai plaušu slimībai, depresijai, trauksmei. Kopumā jāsaka, ka mūsu izstrādātā programma insulta slimniekiem ir pirmā tāda pasaulē. Šobrīd paši esam tie, kas nodrošina iespēju lietot šo rīku citviet pasaulē.
– Kādi ir nākotnes plāni?
– 2022. gadā uzsākām ASV tirgus izpēti, un mums jau tur ir pirmie pacienti. ASV patlaban ir mūsu absolūtā prioritāte, tas ir milzīgs tirgus ar lielām iespējām tādam risinājumam. Taču neaizmirstam arī par Latviju – te mēs vēlamies kļūt vēl pieejamāki pacientiem, tāpēc turpinām strādāt ar Nacionālo veselības dienestu, vairākām veselības aprūpes iestādēm un speciālistiem, lai varētu arvien vairāk insultu pārcietušajiem piegādāt efektīvu terapiju viņu pašu mājās.
Komentāri