Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Mednieku mājā būs arī muzejs

Druva
09:15
05.08.2011
40
Imgp2674

Pirms diviem mēnešiem medību klubs “Pelēči” Inešu pusē savu mednieku māju nodeva ekspluatācijā.

Kolektīva vadītājs Andris Praulītis stāsta, ka senāk mednieki mitinājušies citā vietā, no kuras, kā jau ierasts, medniekiem palūgts doties prom. Tad nolēmuši būvēt un izveidot savu mednieku māju, kuru nākotnē neviens vairs nevarēs atņemt vai palūgt aiziet. “Māju pilnīgi no nekā iesākām būvēt 1992. gadā. Cik ļāva rocība un kādas bija iespējas, kaut ko šeit darījām,” saka kolektīva vadītājs un aicina iekšā mednieku mājā. “Nekā jau īpaša mums nav. Atsevišķa virtuve, pulcēšanās istaba un kautuve.

Mednieki tajā ieiet pa atsevišķām durvīm, bet kautuvi un mūsu atpūtas zāli vieno logs, kuru atverot, mednieki var parunāties. Tie, kuri kautuvē medījumu apstrādā, nejūtas pamesti. Mednieki turpat aiz sienas strādā un pa atveramo logu redz, ko dara tie, kuri atrodas atpūtas telpā,” stāsta A. Praulītis. Dodamies apskatīt mājas otro stāvu, kurā paredzēts izveidot viesu izguldīšanas istabu. Tajā būs piecas gultas, kur nepieciešamības gadījumā apmetīsies viesmednieki vai kāds pašu vīrs, ja kājas vairs nenesīs uz mājas pusi. Otrajā stāvā paredzēts arī iekārtot kolektīva muzeju. “Muzejā izvietosim trofejas, mūsu vecās un jaunās fotogrāfijas. Būs informācija par to, kad un kā dibināts mūsu kolektīvs. Mednieku mājā labprāt uzņemsim arī viesus. Ja kādam vienkārši būs interese, varēs ienāk muzejā un paskatīties. Nekā slēpjama jau te nav. Muzejs domāts arī mūsu jaunajiem biedriem un visiem Inešu jauniešiem, jo brīžam šķiet, ka viņi neko nezina. Jaunajiem medniekiem teoriju vēl iemāca, bet no meža un dabas viņi saprot pavisam maz. Ja, ieraugot aitu, var teikt, ka tas ir āzis, tad man ir skaidrs, cik daudz viņi zina,” ironizē A. Praulītis. Dodamies apraudzīt arī kautuvi, kurā nav nekā lieka. Skārda galdi medījuma sadalīšanai un apstrādāšanai, kārtīgs bluķis gaļas ciršanai un āķis, lai paceltu lielāku medījumu. Mājā ir ūdens, kas nerada problēmas sakopt kautuvi un pašiem nomazgāt rokas. Pie sienas karājas garie priekšauti. Tādus, šķiet, citās mednieku mājās nebiju pamanījusi. “Galdus dēls atveda no kaut kādas pelmeņu ražotnes. Ļoti labi galdi. Mums der,” smejot saka A. Praulītis. Kolektīva vadītājs stāsta, ka mednieku mājā ieguldīti apmēram 14 tūkstoši latu. “Vēl jau viss nav pabeigts. Gribas arī sakopt un labiekārtot apkārtni – apzaļumot teritoriju, sastādīt kociņus,” pārdomās dalās “Pelēču” vadītājs. Viņš saka, ka ļoti gribētos, lai līdz nākamajai vasarai viss būtu jau padarīts, jo kolektīvam tuvojas 25 gadu jubileja. “Vasarā nav laika šiem darbiem pieķerties. Teju katru vakaru dodamies medībās, jo zemnieki lūdz palīdzību. Līdz diviem, trim naktī nosēžam, aizejam mājās, bet izrādās, ka cūka tomēr tīrumā bijusi. Domājam sēdēt divās maiņās,” par mednieku ikdienu stāsta A. Praulītis un bilst, ka 11 mežacūkas jau nomedītas. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
68

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
19
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi