Pirms diviem mēnešiem medību klubs “Pelēči” Inešu pusē savu mednieku māju nodeva ekspluatācijā.
Kolektīva vadītājs Andris Praulītis stāsta, ka senāk mednieki mitinājušies citā vietā, no kuras, kā jau ierasts, medniekiem palūgts doties prom. Tad nolēmuši būvēt un izveidot savu mednieku māju, kuru nākotnē neviens vairs nevarēs atņemt vai palūgt aiziet. “Māju pilnīgi no nekā iesākām būvēt 1992. gadā. Cik ļāva rocība un kādas bija iespējas, kaut ko šeit darījām,” saka kolektīva vadītājs un aicina iekšā mednieku mājā. “Nekā jau īpaša mums nav. Atsevišķa virtuve, pulcēšanās istaba un kautuve.
Mednieki tajā ieiet pa atsevišķām durvīm, bet kautuvi un mūsu atpūtas zāli vieno logs, kuru atverot, mednieki var parunāties. Tie, kuri kautuvē medījumu apstrādā, nejūtas pamesti. Mednieki turpat aiz sienas strādā un pa atveramo logu redz, ko dara tie, kuri atrodas atpūtas telpā,” stāsta A. Praulītis. Dodamies apskatīt mājas otro stāvu, kurā paredzēts izveidot viesu izguldīšanas istabu. Tajā būs piecas gultas, kur nepieciešamības gadījumā apmetīsies viesmednieki vai kāds pašu vīrs, ja kājas vairs nenesīs uz mājas pusi. Otrajā stāvā paredzēts arī iekārtot kolektīva muzeju. “Muzejā izvietosim trofejas, mūsu vecās un jaunās fotogrāfijas. Būs informācija par to, kad un kā dibināts mūsu kolektīvs. Mednieku mājā labprāt uzņemsim arī viesus. Ja kādam vienkārši būs interese, varēs ienāk muzejā un paskatīties. Nekā slēpjama jau te nav. Muzejs domāts arī mūsu jaunajiem biedriem un visiem Inešu jauniešiem, jo brīžam šķiet, ka viņi neko nezina. Jaunajiem medniekiem teoriju vēl iemāca, bet no meža un dabas viņi saprot pavisam maz. Ja, ieraugot aitu, var teikt, ka tas ir āzis, tad man ir skaidrs, cik daudz viņi zina,” ironizē A. Praulītis. Dodamies apraudzīt arī kautuvi, kurā nav nekā lieka. Skārda galdi medījuma sadalīšanai un apstrādāšanai, kārtīgs bluķis gaļas ciršanai un āķis, lai paceltu lielāku medījumu. Mājā ir ūdens, kas nerada problēmas sakopt kautuvi un pašiem nomazgāt rokas. Pie sienas karājas garie priekšauti. Tādus, šķiet, citās mednieku mājās nebiju pamanījusi. “Galdus dēls atveda no kaut kādas pelmeņu ražotnes. Ļoti labi galdi. Mums der,” smejot saka A. Praulītis. Kolektīva vadītājs stāsta, ka mednieku mājā ieguldīti apmēram 14 tūkstoši latu. “Vēl jau viss nav pabeigts. Gribas arī sakopt un labiekārtot apkārtni – apzaļumot teritoriju, sastādīt kociņus,” pārdomās dalās “Pelēču” vadītājs. Viņš saka, ka ļoti gribētos, lai līdz nākamajai vasarai viss būtu jau padarīts, jo kolektīvam tuvojas 25 gadu jubileja. “Vasarā nav laika šiem darbiem pieķerties. Teju katru vakaru dodamies medībās, jo zemnieki lūdz palīdzību. Līdz diviem, trim naktī nosēžam, aizejam mājās, bet izrādās, ka cūka tomēr tīrumā bijusi. Domājam sēdēt divās maiņās,” par mednieku ikdienu stāsta A. Praulītis un bilst, ka 11 mežacūkas jau nomedītas. Liene Lote Grizāne
Komentāri