Otrdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Ādams, Ieva

Mārtiņam gaili kāvu…

Druva
10:58
10.11.2011
28
Pirags

Šomēnes cafe „Karstais suns” šefpavārs Gatis Pētersons un „Druva” uz Mārtiņdienas pusdienu gatavošanu aicināja stilisti Inetu Zariņu, kura atklāja, ka, kopš meita izdota pie vīra, ģimenē ir arī Mārtiņš, Inetas znots, hokejists Mārtiņš Raitums.

“Mārtiņš gan pašlaik hokeju spēlē Kazahstānā, tādēļ Mārtiņdienas pusdienas šodien nāksies gatavot bez viņa klātbūtnes,” sagaidot savās mājās pavāru, sacīja I. Zariņa.

Jāteic, ka šīs pusdienas bija īpašas arī ar to, ka namamāte bija pacentusies un pagatavojusi savu firmas putna gaļas cepeti. Pavārs Gatis Pētersons pievienojās ar iepirkumu grozu no veikala “Solo”, lai pagatavotu uzkodas un saldo ēdienu.

“Šoreiz gatavošu gan kaut ko Mārtiņdienas galdam tradicionālu, gan neraksturīgi, taču tās būs ēdienu receptes, kuras Ineta nākotnē varēs izmantot, lai iepriecinātu savus mīļos,” bilda pavārs.

Kamēr cepeškrāsnī cepās ar dārzeņiem pildītais cālis, namamāte pastāstīja, kā to gatavo: “Pirms cepšanas cāli apstrādāju ar medu, iierīvēju ar sāli, pipariem un savu iemīļotāko “Vidusjūras garšvielu maisījumu”. Pēc tam putnu uz neilgu laiku ievietoju ledusskapī, lai garšvielas ievelkas gaļā. Pirms cepšanas iemarinēto cāli pildu ar saldētiem zaļajiem zirnīšiem, tad nosēju ar auklu. Pēc tam putnu ievietoju īpaši cepšanai paredzētā masiņā, apkārt lieku gana lielos gabalos sagrieztus dārzeņus. Šoreiz izmantošu kartupeļus, burkānus, cukīnī. Var likt ziedkāpostus, baklažānus un citus dārzeņus, kas nu kuram garšo.”

I.Zariņa bilst, ka pēdējā laikā viņa novērtējusi īpaši cepšanai paredzētos maisiņus.

“Tajos pagatavot cepti ir elementāri un ātri. Turklāt tādai steidzīgai un aizņemtai būtnei kā man atkrīt pietaukotās pannas mazgāšana. Turklāt cepot šādā maisā gaļu kopā ar dārzeņiem, garšas samaisās un iznākums patiesi ir pārsteidzoši gards. Jāatminas vien, ka pēc gaļas un dārzeņu ievietošanas maisiņā jāielej arī nedaudz ūdens un ēdamkarote eļļas, lai negadās, ka cepetis pie pannas piedeg. Būtiski pēc tam, kad viss cepšanai paredzētais ievietots maisiņā un abi gali aizsieti, ar nazīti uzmanīgi maisiņa augšpusē izdurt vairākus caurumiņus. Tas tādēļ, lai gaiss cirkulētu. Un nevajag raizēties, ka cepeškrāsnī maisiņš visu laiku būs uzpūties. Tā tam jābūt,” pamāca I. Zariņa.

Panēti dārzeņi un garneles Nepieciešams: paprika cukīnī baklažāns tīģergarneles eļļa laims

Vispirms sagatavo mīklu panēšanai – sajauc kviešu miltus ar gāzētu minerālūdeni. Nedaudz pievieno sāli un laima sula. Šādā diezgan šķidrā mīklas konsistencē iemērc sagrieztos dārzeņus un garneles, pēc tam fritē eļļā zeltaini brūnus. Gatavus novieto uz salvetes, lai notek liekā eļļa. Var pasniegt ar sojas vai jebkādu citu mērci.

Pildīti kārtainās mīklas groziņi Nepieciešams: saldēta Tešla kārtainā mīkla olas džems vai kāds ievārījums saldējums

Mīklu nedaudz var atlaidināt, apsmērē ar sakultu olu, sagriež nepieciešamās daļās un veido groziņu. Liek cepeškrāsnī cept. Kad groziņi gatavi, tos izņem no cepeškrāsns un pilda ar džemu, pa virsu ieliek saldējumu. Šoreiz groziņos pildījām apelsīnu un smilšērķšķu džemu. Ļoti vienkārši un ātri. Gatavojot šo ēdienu, ir lielas iespējas variēšanai.

Paldies veikalam “Solo”, Cēsīs J. Poruka ielā 23, par sarūpēto pārtikas grozu.

P.S. Visu rakstu var lasīt 11. novembra “Druvā”. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērna piedzimšana ir lielākais brīnums

06:27
22.12.2024
361

Ziemassvētku laiks ir stāsts par brīnumu – bērniņa piedzimšanu. Vecmātes šo brīnumu piedzīvo visa gada garumā. Sarunā ar Cēsu klīnikas vecmāti Ivetu Reķi viņa uzsver, ka bērniņa dzimšana patiesi ir brīnums. Ivetai Reķei Cēsu klīnika ir pirmā un vienīgā darbavieta, kurā pavadīti 45 gadi, no tiem 35 gadus palīdzēts mazuļiem ienākt šajā pasaulē, desmit gadi, […]

Māksla ir process, kurā gūt sev kaut ko nozīmīgu un nepieciešamu

06:55
20.12.2024
74

Viņa nupat par skulptūru “Trejdeviņu koks” ieguvusi Cēsu novada mākslas gada “Balvas 2024” augstāko apbalvojumu “Zelta balva”. Ar mākslinieci ANNU EGLI sarunājāmies par emocijām, kas papildina šādu atzinību, par radošo procesu un tuvojošos gadu miju. Lai arī viņa pašlaik dzīvo Rīgā, ar Cēsīm mākslinieci saista īpašas atmiņas, kad bērnībā daudz laika pavadīts dzimtas lauku mājās […]

Adīšana piedzīvo renesansi

06:53
19.12.2024
57

Adīšana piedzīvo renesansi – tā saka jaunā adīšanas entuziaste Baiba Dambe. Šomēnes viņa Cēsu kinozālē organizēja “Adīšanas kino seansu”. Pieredze līdzīgu notikumu rīkošanā viņai jau bija. Cēsīs sarunu festivālā “Lampa” sadarbībā ar Ģimenes telti Baiba organizēja “Mammu adīšanas pikniku”. Lielākoties tur bija mammas, kam pavisam mazi bērni, sievietes varēja kopā paadīt, parunāties, arī iemācīties uzadīt […]

Daiļrecepšu grāmata ar humora devu

06:22
18.12.2024
80

Vircoti lasāmgabali miesai un dvēselei jeb humoristiski pastāstiņi ar atbilstošām receptēm savīti Lienes Margevičas un Natas Brambergas sarakstītajā un “Zvaigzne ABC” izdotajā grāmatā “Vienaldzīgo nav!”. Tā stāsts “Pusdienas slimnīcā” papildināts ar recepti – makaronu zupa ar piena plēvi, stāstam “Vīramāte ir klāt!” pievienots ēdiens – bujabēze ar fenheli, bet “Heavy Metal” – biezeņzupa ar selerijām. […]

Mežā savējais

07:07
15.12.2024
39

Dabā miers, tā atpūšas. Cilvēks vēro, gūst sevī saskaņu ar mežu, ezeru, upi, ainavu. Par būšanu dabā, saprašanos ar meža dzīvniekiem un zivju viltību izzināšanu, par dabas mainību gadalaikos un pēdējās desmitgadēs saruna ar Kasparu Dukaļski, mednieku kluba “Drusti” biedru, makšķernieku. -Bērnībā ar vectēvu un tēvu braucām medībās un makšķerēt. Vēlēšanās būt dabā, svaigā gaisā ir […]

Grāmata, kas piepilda – ne vien vēderu, bet arī prātu un garu

06:39
14.12.2024
185

“Tā ir dāvana mums un dāvana Latvijai,” par tikko no tipogrāfijas iznākušo grāmatu “Pavāru māja Līgatnē” pauž Pavāru mājas saimnieks Ēriks Dreibants. Grāmata ir veltījums gan pašai Pavāru mājai, gan tās cilvēkiem, sākot no pavāriem un produktu audzētājiem, beidzot ar dizaineriem un arhitektiem. Tāpat grāmatā varēs atrast Pavāru mājas viesu iecienītāko ēdienu receptes. Par ieceri […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
1
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi