Desmitiem mārīšu salidojušas Cēsu Centrālās bibliotēkas 3.stāvā. Tas nav vabolīšu uzbrukums kultūras iestādei, bet gan bibliotēkas darbinieces Māras Grīnvaldes suvenīrmārīšu kolekcija. „Punktainie kukaiņi mani atrada paši, jo nevienam dāvinātājam neesmu likusi nojaust, ka vēlos iegūt īpašumā kādu lidoni,” stāsta Māra. Arī izstāde iekārtota gandrīz kā jokā, ilgi nedomājot un nespriežot, jo kļuvis žēl mārīšu, kas ilgu laiku rātni gulējušas maisiņos, līdz ieraudzījušas dienas gaismu. Māra stāsta, ka punktainie suvenīri dāvināti jau vismaz gadus desmit. “Esmu Māra, bet apkārtējie bieži uzrunā pamazināmā formā, tāpēc, nākot ciemos, kukaiņu figūriņas bieži atrada vietu dāvinātāja maisiņā,” atklāj M. Grīnvalde. Punktaino lidoņu kolekciju veido visdažādākie eksemplāri- gan no koka, keramikas, gan plastmasas, stikla. Ir arī adīts kukainis, kuru ar rūpību un sirdssiltumu dāvinājusi Dzērbenes kolēģe Inese. Par bijušās darbabiedrenes degsmi, vairojot Māras kolekciju, stāsta gadījums, kad Ineses meita par pēdējām kapeikām Pēterburgas ceļojuma beigās steidzās pirkt sarkano vabolīti.
Izstādes ievērojamākais eksponāts ir Ineses dāvinātā maizes kaste, kas tapusi no vecām avīzēm, bet meistarīgi apdarināta un ir kā milzīga mārīte, kuras vēderā var droši glabāt maizes ņuku. Suvenīri ir arī dažādas formas: svečturi, rotaļlietas, šokolādes figūriņas. Ir ikdienā praktiski lietojamas mārītes, piemēram, masāžas kukainis ar nesamērīgi garām kājām. Lidonītes apmetušās arī uz lietussargiem, dvielīšiem, iepirkuma maisiņiem, traukiem u.c. Izliekot apskatei punktainos suvenīrus, Māra internetā meklējusi papildu informāciju. „Atklāju, ka Latvijā ir 62 mārīšu dzimtas sugu un divpunktu mārīte ir Latvijas nacionālais kukainis.” Dabā Māra redzējusi dažādas mārītes: gan melnu ar sarkaniem punktiem, gan dzeltenu un oranžu. Mārīšu „uzbrukumu” pieredzējušas arī Raiskuma, Dzērbenes, Rozes bibliotēkas. Cēsu bibliotēkā spārnotie kukaiņi apmetušies uz nenoteiktu laiku. „Kolekcija radās kā joks, tā arī uztverama šī izstāde – viegla, nenopietna un jautra,” smaida Māra no Cēsu bibliotēkas. Agita Liepiņa
Komentāri