Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Mārdža mīļa un patstāvīga

Druva
13:41
27.04.2012
7
Img 1012

Trusene Mārdža Agitas Norveles ģimenē ieradās kā lielais pārsteigums un arī mīļš atgādinājums. “Mazdēla Eduarda vārda dienā bijām aizbraukuši uz trušu audzētavu. Visiem trusīši ļoti patika. Tad mazdēls kopā ar vecākiem brauca prom no Latvijas un atvadām omei tika uzdāvināta trusene. No “Simsoniem” dzīvnieciņš dabūja vārdu Mārdža,” stāsta Agita. Tagad Eduardam jau trīs gadi, un abi ar māsu Luīzi atgriezušies no Īrijas, jo meitenei jāsāk skolas gaitas. Sākumā Mārdžai bija neliels būris, tai ļoti patika tikt no tā ārā un skraidīt pa istabu. Palaidnību tika sastrādāts daudz, daudzviet vadi un tapetes bija driskās. “Mārdža paaugās, nopirkām lielu būri, nu trusene nemaz negrib, ka to izceļ ārā. Viņa ir panikā, kad noliek uz grīdas. Būris – tā ir drošība, un vietas pietiek,” pastāsta Agita un uzsver, ka toties trusenei patīk, ka to paņem rokās un paijā, taču nedrīkst strauji kustēties. “Ar trusi, kā ikvienu dzīvnieku, jāmāk apieties. Būsi neuzmanīgs – saskrāpēs. Nadziņi regulāri jāapgriež. Kad atbrauca mazmeita Eva, viņa pie Mārdžas pa būri dzīvojās, sapratās ļoti labi, trusene ne reizi pat nemēģināja iekost,” par savu Mārdžu saka priekuliete. Viņa ar smaidu atceras, kad trusene un arī kaķene Mince bijušas mazas, abas istabā spēlējušas ķerenes. Tagad viena otru netraucē, katrai istabā sava vieta. “Mārdžai ļoti garšo zāle, kāposti ne, burkāni gan, graudi īpaši neiet pie sirds. Vislabāk – veikalā pirktā barība. Sākumā mēģināju piedāvāt no laukiem vestu sienu, tas noderēja vienīgi pakaišiem,” pastāsta Agita un atzīst, ka trusi uzturēt nav dārgi. Toties noteikti jārēķinās, ka tas ļoti slikti panes karstumu un, kad met spalvu, tad mājā tā ir visur. Agita pieradusi, ka mājās vienmēr ir dzīvnieks. Pirms gadiem tas bijis suns. Un viņa ir pārliecināta, ka reiz atkal noteikti gribētu suni. Trusi diezin vai, tāpat arī papagaili, sesku, kuri ir mājās pazīstamiem cilvēkiem. “Arī trusis, kā ikviens dzīvnieks, izrāda prieku, kad pieej pie būra. Tūlīt klāt ir arī kaķene, kura ir greizsirdīga. Pabužinu Mārdžu, stress kaut kur pazūd,” domās dalās priekuliete. Mārdžai ļoti patīk pagalmā. Pirmajās siltajās dienās mazbērni Eduards un Luīze saitītē veda truseni ārā. Kaut zālītes vēl nav, dzīvnieks kādu zaļumiņu atrada. “Mārdža bija pavisam maziņa. Noliku pagalmā zālītē. Nezin kur uzradās kaimiņu kaķene, pieskrēja klāt un jau ņēma aiz sprandas, kad paguvu iekliegties un tā aizmuka. Laikam jau noturēja par kaķēnu,” kādu notikumu atceras Agita. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi