Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Majestātiskās Ķūķu klintis

Druva
13:12
02.07.2013
169
Img 2729

Viens no iespaidīgākajiem iežiem Gaujas krastos ir Ķūķu klintis. “Druva” devās apskatīt, kā gadu gaitā iezis mainījies un vai to joprojām apmeklē tikpat daudz atpūtnieku kā agrāk. Klints augstums noteikti nav 44 metri, kā rakstīts daudzos avotos, tomēr tas varētu sasniegt 20 metrus. Ķūķu klints atseguma platums ir ap 600 metru. No Ķūķu ieža paveras viena no skaistākajām Latvijas ainavām. Iezis ietver senielejas labā pamatkrasta un arī vecāko terasu nogāzes, gar visu iezi tek Gauja. Sākumā iezis ir sešus metrus augsts, sarkanīgs, virs tās iztek avoti. 70 metrus zemāk sākas augstākā daļa. Vienotas smilšakmens sienas visā augstumā te nav. Augšā ir putekļains nogulumiezis un sarkanīgie māli, tad nogāze kļūst slīpāka, vietām aug arī krūmi. Tikai pakājē ir piecus līdz sešus metrus augsta gaiša smilšakmens siena ar izskalojumu nišām. Sarkanie mālainie ieži nokrāso arī zemāk iegulošos iežus. Tālāk atkal 60 metru posmā ir sešu līdz septiņus metrus augsta smilšakmens siena, kas apraujas ar nelielu nišu. Ķūķu klintis strauji maina savu izskatu upes erozijas un daudzo noslīdeņu dēļ. Dažu gadu laikā krasts atkāpies pat par 10 metriem. Ķūķu klintis populāras ne tikai ar to, ka tās ir augstākais devona iežu atsegums Latvijā, bet arī ar Ķūķu krācēm, kuras atmiņā labi palikušas ūdenstūristiem. Cēsniece Ilze pastāstīja atgadījumu, kas noticis pirms pāris gadiem: “Draugu un radu pulkā devāmies plosta braucienā no Jāņrāmja uz Līgatni. Tuvojoties Ķūķu krācēm, puisis, kas tobrīd aizmugurē vadīja plostu, man jautāja – brauksim tieši caur krācēm vai pa maliņu. Atbildēju, ka brauksim tieši cauri, jo gribu braucienu izbaudīt pa īstam. Kad krācēm bijām jau pavisam tuvu un plosts jau sāka šūpoties, teicu, ka tomēr tā negribu, bet puisis atbildēja, ka masīvo plostu pagriezt vairs nevar. Tā mēs pamatīgi izšūpojāmies pa Ķūķu krācēm, visnotaļ mierīgajam plosta braucienam piedodot nelielu devu adrenalīna.” Daudzi ūdenstūristi izvēlas piestāt smilšainajā pludmalē peldēties un iet uz Ķūķu krāci, lai ļautos straumei un izmasētu ķermeni. Ķūķu krācei pēc plostnieku nostāstiem ir trīs pakāpes – pirmā pie klintīm, otrā kādus pāris simts metru aiz tām un trešā pie Spriņģu ieža. Jāpiebilst gan, ka Gauja pie Ķūķu klintīm, kā jau daudzviet, ir ļoti viltīga. Upe šeit vilina ar smilšaino pludmali gluži kā pie jūras, bet jārēķinās, ka tajā ir atvari, pretstraumes un upes gultnes dziļums no krasta palielinās ļoti strauji.

Vietējais makšķernieks, kuru sastopam, baudot savu hobiju, stāsta, ka klintis savu nosaukumu ieguvušas no tuvējām Ķūķu mājām. Ķūķu putra jeb ķūķis bija tradicionālais latviešu ēdiens ziemas saulgriežos. Pateicoties tam, ka līdzās klintīm ir vairākpakāpju krāces, senatnē plostnieki majestātiskās klintis dēvējuši par Straujajiem iežiem. Klinšu vidusdaļā ir savdabīga ala – Ķūķu ala, kas izveidojusies smilšakmeņos pie paša ūdens un kura pieejama tikai mazūdens periodā. Ķūķu alas priekšā ziemā veidojas leduskritums. Ķūķu klintis savu popularitāti nav zaudējušas. Saulainā svētdienā to apkārtnē var sastapt ne mazums ļaužu. Kāda ģimene pie klintīm bauda pikniku, jaunieši, ērti iekārtojušies līdzpaņemtajos atpūtas krēslos, sauļojas, dažs makšķerē, bet vēl kāds apkārtnes mežos bauda bagātīgo meža zemeņu ražu un meklē pirmās gailenes. Sandis Čemme

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
6

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
18

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
271
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
63

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1047
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi