Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Majestātiskās Ķūķu klintis

Druva
13:12
02.07.2013
76
Img 2729

Viens no iespaidīgākajiem iežiem Gaujas krastos ir Ķūķu klintis. “Druva” devās apskatīt, kā gadu gaitā iezis mainījies un vai to joprojām apmeklē tikpat daudz atpūtnieku kā agrāk. Klints augstums noteikti nav 44 metri, kā rakstīts daudzos avotos, tomēr tas varētu sasniegt 20 metrus. Ķūķu klints atseguma platums ir ap 600 metru. No Ķūķu ieža paveras viena no skaistākajām Latvijas ainavām. Iezis ietver senielejas labā pamatkrasta un arī vecāko terasu nogāzes, gar visu iezi tek Gauja. Sākumā iezis ir sešus metrus augsts, sarkanīgs, virs tās iztek avoti. 70 metrus zemāk sākas augstākā daļa. Vienotas smilšakmens sienas visā augstumā te nav. Augšā ir putekļains nogulumiezis un sarkanīgie māli, tad nogāze kļūst slīpāka, vietām aug arī krūmi. Tikai pakājē ir piecus līdz sešus metrus augsta gaiša smilšakmens siena ar izskalojumu nišām. Sarkanie mālainie ieži nokrāso arī zemāk iegulošos iežus. Tālāk atkal 60 metru posmā ir sešu līdz septiņus metrus augsta smilšakmens siena, kas apraujas ar nelielu nišu. Ķūķu klintis strauji maina savu izskatu upes erozijas un daudzo noslīdeņu dēļ. Dažu gadu laikā krasts atkāpies pat par 10 metriem. Ķūķu klintis populāras ne tikai ar to, ka tās ir augstākais devona iežu atsegums Latvijā, bet arī ar Ķūķu krācēm, kuras atmiņā labi palikušas ūdenstūristiem. Cēsniece Ilze pastāstīja atgadījumu, kas noticis pirms pāris gadiem: “Draugu un radu pulkā devāmies plosta braucienā no Jāņrāmja uz Līgatni. Tuvojoties Ķūķu krācēm, puisis, kas tobrīd aizmugurē vadīja plostu, man jautāja – brauksim tieši caur krācēm vai pa maliņu. Atbildēju, ka brauksim tieši cauri, jo gribu braucienu izbaudīt pa īstam. Kad krācēm bijām jau pavisam tuvu un plosts jau sāka šūpoties, teicu, ka tomēr tā negribu, bet puisis atbildēja, ka masīvo plostu pagriezt vairs nevar. Tā mēs pamatīgi izšūpojāmies pa Ķūķu krācēm, visnotaļ mierīgajam plosta braucienam piedodot nelielu devu adrenalīna.” Daudzi ūdenstūristi izvēlas piestāt smilšainajā pludmalē peldēties un iet uz Ķūķu krāci, lai ļautos straumei un izmasētu ķermeni. Ķūķu krācei pēc plostnieku nostāstiem ir trīs pakāpes – pirmā pie klintīm, otrā kādus pāris simts metru aiz tām un trešā pie Spriņģu ieža. Jāpiebilst gan, ka Gauja pie Ķūķu klintīm, kā jau daudzviet, ir ļoti viltīga. Upe šeit vilina ar smilšaino pludmali gluži kā pie jūras, bet jārēķinās, ka tajā ir atvari, pretstraumes un upes gultnes dziļums no krasta palielinās ļoti strauji.

Vietējais makšķernieks, kuru sastopam, baudot savu hobiju, stāsta, ka klintis savu nosaukumu ieguvušas no tuvējām Ķūķu mājām. Ķūķu putra jeb ķūķis bija tradicionālais latviešu ēdiens ziemas saulgriežos. Pateicoties tam, ka līdzās klintīm ir vairākpakāpju krāces, senatnē plostnieki majestātiskās klintis dēvējuši par Straujajiem iežiem. Klinšu vidusdaļā ir savdabīga ala – Ķūķu ala, kas izveidojusies smilšakmeņos pie paša ūdens un kura pieejama tikai mazūdens periodā. Ķūķu alas priekšā ziemā veidojas leduskritums. Ķūķu klintis savu popularitāti nav zaudējušas. Saulainā svētdienā to apkārtnē var sastapt ne mazums ļaužu. Kāda ģimene pie klintīm bauda pikniku, jaunieši, ērti iekārtojušies līdzpaņemtajos atpūtas krēslos, sauļojas, dažs makšķerē, bet vēl kāds apkārtnes mežos bauda bagātīgo meža zemeņu ražu un meklē pirmās gailenes. Sandis Čemme

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
23

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
320

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi