Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Majestātiskās Ķūķu klintis

Druva
13:12
02.07.2013
47
Img 2729

Viens no iespaidīgākajiem iežiem Gaujas krastos ir Ķūķu klintis. “Druva” devās apskatīt, kā gadu gaitā iezis mainījies un vai to joprojām apmeklē tikpat daudz atpūtnieku kā agrāk. Klints augstums noteikti nav 44 metri, kā rakstīts daudzos avotos, tomēr tas varētu sasniegt 20 metrus. Ķūķu klints atseguma platums ir ap 600 metru. No Ķūķu ieža paveras viena no skaistākajām Latvijas ainavām. Iezis ietver senielejas labā pamatkrasta un arī vecāko terasu nogāzes, gar visu iezi tek Gauja. Sākumā iezis ir sešus metrus augsts, sarkanīgs, virs tās iztek avoti. 70 metrus zemāk sākas augstākā daļa. Vienotas smilšakmens sienas visā augstumā te nav. Augšā ir putekļains nogulumiezis un sarkanīgie māli, tad nogāze kļūst slīpāka, vietām aug arī krūmi. Tikai pakājē ir piecus līdz sešus metrus augsta gaiša smilšakmens siena ar izskalojumu nišām. Sarkanie mālainie ieži nokrāso arī zemāk iegulošos iežus. Tālāk atkal 60 metru posmā ir sešu līdz septiņus metrus augsta smilšakmens siena, kas apraujas ar nelielu nišu. Ķūķu klintis strauji maina savu izskatu upes erozijas un daudzo noslīdeņu dēļ. Dažu gadu laikā krasts atkāpies pat par 10 metriem. Ķūķu klintis populāras ne tikai ar to, ka tās ir augstākais devona iežu atsegums Latvijā, bet arī ar Ķūķu krācēm, kuras atmiņā labi palikušas ūdenstūristiem. Cēsniece Ilze pastāstīja atgadījumu, kas noticis pirms pāris gadiem: “Draugu un radu pulkā devāmies plosta braucienā no Jāņrāmja uz Līgatni. Tuvojoties Ķūķu krācēm, puisis, kas tobrīd aizmugurē vadīja plostu, man jautāja – brauksim tieši caur krācēm vai pa maliņu. Atbildēju, ka brauksim tieši cauri, jo gribu braucienu izbaudīt pa īstam. Kad krācēm bijām jau pavisam tuvu un plosts jau sāka šūpoties, teicu, ka tomēr tā negribu, bet puisis atbildēja, ka masīvo plostu pagriezt vairs nevar. Tā mēs pamatīgi izšūpojāmies pa Ķūķu krācēm, visnotaļ mierīgajam plosta braucienam piedodot nelielu devu adrenalīna.” Daudzi ūdenstūristi izvēlas piestāt smilšainajā pludmalē peldēties un iet uz Ķūķu krāci, lai ļautos straumei un izmasētu ķermeni. Ķūķu krācei pēc plostnieku nostāstiem ir trīs pakāpes – pirmā pie klintīm, otrā kādus pāris simts metru aiz tām un trešā pie Spriņģu ieža. Jāpiebilst gan, ka Gauja pie Ķūķu klintīm, kā jau daudzviet, ir ļoti viltīga. Upe šeit vilina ar smilšaino pludmali gluži kā pie jūras, bet jārēķinās, ka tajā ir atvari, pretstraumes un upes gultnes dziļums no krasta palielinās ļoti strauji.

Vietējais makšķernieks, kuru sastopam, baudot savu hobiju, stāsta, ka klintis savu nosaukumu ieguvušas no tuvējām Ķūķu mājām. Ķūķu putra jeb ķūķis bija tradicionālais latviešu ēdiens ziemas saulgriežos. Pateicoties tam, ka līdzās klintīm ir vairākpakāpju krāces, senatnē plostnieki majestātiskās klintis dēvējuši par Straujajiem iežiem. Klinšu vidusdaļā ir savdabīga ala – Ķūķu ala, kas izveidojusies smilšakmeņos pie paša ūdens un kura pieejama tikai mazūdens periodā. Ķūķu alas priekšā ziemā veidojas leduskritums. Ķūķu klintis savu popularitāti nav zaudējušas. Saulainā svētdienā to apkārtnē var sastapt ne mazums ļaužu. Kāda ģimene pie klintīm bauda pikniku, jaunieši, ērti iekārtojušies līdzpaņemtajos atpūtas krēslos, sauļojas, dažs makšķerē, bet vēl kāds apkārtnes mežos bauda bagātīgo meža zemeņu ražu un meklē pirmās gailenes. Sandis Čemme

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi