Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Lai atrastu klintis, jāņem talkā zāģis

Druva
14:23
13.08.2013
196
Mg 3789

Turpinot “Druvas” rubriku par bijušā Cēsu rajonā atrodamajiem smilšakmens iežiem, šoreiz devāmies lūkoties Ramātu klintis un alas Priekuļu pagastā. Taču, kā izrādās, klintis nemaz nav tik vienkārši atrast. Kā ierasts, pirms došanās ceļā ievācām informāciju internetā, kur tad īsti meklēt un kā izskatās meklējamais objekts. Tīmeklī gan informācija skopa, tik vien izdevās noskaidrot, ka šīs klintis ir viens no varenākajiem un iespaidīgākajiem smilšakmens klintājiem Gaujas senlejā un vertikālās klints sienas maksimālais augstums ir 18 metri, savukārt klinšu garums pārsniedz 350 metrus. Uzzinājām arī to, ka Ramātu klintis nav redzamas no Gaujas, jo tās no upes atkāpušās vismaz 300 – 400 metru attālumā un iezis atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā apmēram kilometru lejpus Rāmnieku tilta.

Vērsāmies arī Priekuļu novada domē, lai noskaidrotu ko vairāk par pagastā atrodamajām klintīm. Novada domes teritorijas plānotājs un būvvaldes vadītājs Juris Pētersons jau par šim klintīm pastāstīja nedaudz vairāk. Kā izrādās, klintīs ir vairākas alas, turklāt no ieža izplūst vairāki avoti. J.Pētersons šīs klintis raksturo kā gaiši dzeltenu Gaujas svītas smilšakmens atsegumu starp Rāmnieku tiltu un Ērgļu klintīm. “Smilšakmens klinšu siena ir klāta ar sūnu, rūsganu uzsūbējumu. Klintī līdz šim ir konstatēti vismaz astoņi avoti, kā arī septiņas alas. Lielākās alas ir 14, 9, 3 un 8,5 metru garas. Lielākā no tām ir Spulgsūnas ala, kas ir 14 metru gara, četrus metrus plata un 3,3 metru augsta. Tās laukums ir 33 kvadrātmetri. Kā var izlasīt arī informatīvos izdevumos, izrādās, šajā alā aug arī ļoti retā spulgsūna, kas spīd tumsā, kā arī diezgan dziļi alā uz sienām var redzēt arī augošas papardes,” informē J.Pētersons, pieminot arī to, ka klinšu pakājē atrodas vecupes ezeriņš. Viņš arī uzsvēra, ka ala ir grūti pieejama, tāpēc reti apmeklēta, taču tā ir ļoti iespaidīga.

Teorētiski saprazdami, kur klintis jāmeklē, uzzinājuši, ka šajā vietā mūsu acīm pavērsies lielisks skats, devāmies meklējumos. Kā internetā izlasījām, nogriezāmies pirms Ērgļu klintīm pa labi pa nelielo meža ceļu. Jau nobraukuši kādu gabaliņu, sapratām, ka klintis atrast neizdodas. Bijām jau iebraukuši pļaviņā blakus mežam un sapratām, ka jāņem talkā internets telefonā. Ierakstot meklētājā “Ramātu klintis”, pārliecinājāmies, ka iezis atrodas kilometra attālumā no mums, taču ceļa tālāk vairs nav. Saprotam, ka šeit piekļūt pie klintīm būs grūti, un devāmies izmēģināt laimi no Rāmnieku tilta puses.

Nonākdami pie Rāmnieku tilta, satikām vietējo iedzīvotāju Līgu Rimšu, kurai vaicājam, kā tad varam tikt uz meklētajām klintīm. No sievietes gan saņēmām sliktu ziņu, proti, klintis ir turpat blakus, taču nu jau kādus divus gadus pieeja tām ir apgrūtināta, jo viss esot aizaudzis, koki sagāzušies, bez kārtīga aprīkojuma un, iespējams, pat zāģīša mēs līdz klintīm netiksim. Sapratuši, ka tajā dienā klintis redzēt nesanāks, jautājām Līgai, kā tās izskatās un vai agrāk bieži apmeklētas. “Agrāk ļoti bieži devāmies pie klintīm atpūsties. Tur bija tāds skaists laukumiņš, kur bija galdiņi salikt, cilvēki ļoti bieži tur atpūstās. No Rāmnieku tilta sanāk iziet gar Gaujas krastu cauri mežam, tur ir Gaujas atteka, kurai pretī ir Ramātu klintis, kas atspīd ūdenī, veidojot ļoti skaistu vietu. Šī Gaujas atteka nav dziļa, attekas galā labajā pusē pirms kādiem gadiem bija sagāzušies lieli koki, pār kuriem varēja pāriet pāri attekai un aiziet līdz pat Ērgļu klintīm. Un jāpiemin, ka pie Ramātu klintīm bija arī laba peldvieta, kā arī plaši kazeņu lauki. Taču tagad ceļu uz turieni ar mašīnu nevar izbraukt, pat kājām iziet ir grūti, jo izlauzties cauri kokiem, kas sagāzušies, ir neiespējami, ja vien nav līdzi darbarīki,” stāsta Līga. Ņemot vērā to, ka piemērota aprīkojuma mums nebija, klintis iekarot neizdevās, taču Līga sacīja, ka tukšā mājās nedrīkst braukt, un ieteica apskatīt tuvējās Kalēju alas, kuras arī ir vērts redzēt. Devāmies pa Līgas norādīto ceļu uz Kalēju alu. Kā izrādās, vietējā iedzīvotāja zināja stāstīt arī leģendu par Kalēju alu. “Ungurmuižas kungam ir bijusi skaista meita, kura iemīlējusies kalējā, taču tēvs visādos veidos bijis pret šīm attiecībām. Nebija taču pieļaujams, ka vienkāršs dzimtcilvēks precēsies ar muižkunga meitu! Tā nu muižkungs viņu apcietinājis, taču kalējs esot aizbēdzis no gūsta un slēpies šajā alā, ko vēlāk nosauca par Kalēju alu,” stāsta Līga. Ala ir tikai kādu četru kilometru attālumā no Ramātu klintīm, tā atrodas pie Strīķupītes, kā pa Strīķu – Lenču ceļu piebraucām pie tilta, tā, izkāpjot no auto, bija jānoiet vien pie upes, tūlīt bija redzama ala. Tā izskatās iespaidīga. Tā kā mums līdzi nebija nekā, kā alu izmērīt, mērījām soļiem. Kā izrādās, tajā var ieiet pat 50 soļu dziļumā, ala ir pietiekami plata, lai tajā saietu vairāki desmiti cilvēku, tāpēc arī šī ala noteikti ir apskatīšanas vērta.

Kaut gan mums šoreiz neizdevās atrast meklētās Ramātu klintis, bija iespēja iepazīt tuvāko apkārtni. Sapratām, ka klints meklējumos te vēl atgriezīsimies, tikai tad jau līdzi ņemot vajadzīgo aprīkojumu. Ja arī kādam citam uznāk luste meklēt Ramātu klintis, vēlam veiksmi, taču, ja ne, tad droši atrodiet kādu vietējo, kas laipni parādīs ceļu uz Kalēju alu, kas arī ir apskates vērta. Zane Ieviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
56

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
53

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1002
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
56

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
506
4

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi