Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

Kristiāna Daniela Martinova
05:10
04.05.2024
1744
Ingas Kukas (1)

Pārdomāti un eleganti. Katrs konditorejas izstrādājums ir rūpīgi izrotāts, parādot kūku cepējas radošo redzējumu. Foto: no albuma

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija stabilitāte. Sākt savu biznesu ir riskants solis, jo nekad nevar būt pārliecināts, vai būs pietiekami pircēju, vai viss izdosies, kā plānots. Ģimene bija un joprojām ir mans galvenais atbalsts šajā procesā,”    pieredzē dalās konditore Inga Midika no Straupes.

Strādājot kā individuālajai uzņēmējai, ikdienā ir ne tikai kūku cepšana, bet arī uzņēmējdarbības pārvaldība. Tas ir aicinošs, bet prasīgs ceļš, kas piedāvā daudzas priekšrocības un izaicinājumus. Konditors var pilnībā realizēt savu radošo redzējumu, eksperimentējot ar dažādām garšām, formām un dekorēšanas tehnikām, lai radītu unikālu produkciju pēc klientu vēlmēm. Individuāli strādājot, var sniegt personisku apkalpošanu un pielāgot izstrādājumus atbilstoši pircēju gaumei.

Lai nodrošinātu darba efektivitāti, lai pasūtījumus sagatavotu termiņā, būtiskas ir  laika vadības prasmes. Svarīgi arī saprast finanšu plūsmu un noteikt pareizu cenu, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības rentabilitāti. Strādājot individuāli, ikdienas darbs rada aizraušanos un gandarījumu, jo var redzēt konkrētus rezultātus, saņemt atzinību par radošumu. Tas ir ceļš, kas prasa dedzību, mērķtiecību un mīlestību pret konditorejas mākslu, sniedzot gandarījumu par veiksmīgi pabeigtiem izstrādājumiem.

“Cik fantastiski bija pirmo reizi kā individuālam komersantam gatavot tirgum produkciju, kas top pēc mana redzējuma, kuram pati nosaku cenu! Es biju patīkami pārsteigta, ka gandrīz visu    izcepto pārdevu jau pirmajā tirgošanās reizē. Tā ir īsta prieka sajūta! Prieks pārdot savus izstrādājumus un redzēt, ka rodas pastāvīgi klienti, kuri nākamajā tirgus reizē atkal nāk pie manis. Vasarā tirgū Skultē mums pat nebija laika izlikt produkciju, kad pircēji jau stāvēja rindā, gaidot savus iemīļotos gardumus,” smaidot stāsta Inga Midika un piebilst, ka kārumu daudzveidību    cenšas katru reizi papildināt, dažādojot produkciju.

Ingai Midikai dāzādu gardumu cepšana ir aizraušanās kopš bērnības. Viņas mammas māsa bija  profesionāla konditore. Mamma ne reizi vien Ingu,  sešgadīgu meiteni, ņēma līdzi, kad ciemojās pie māsas ceptuvē. Konditorejas smaržas Ingu iedvesmoja, kad viņai ļāva, labprāt palīdzēja. Katra pīrādziņa mīkla tika ļoti rūpīgi izrullēta, katram mazam sīkumam pievērsta uzmanība, lai ikvienam izstrādājumam, kas nonācis līdz klientam,    būtu izcila garša un izskats.

Kad I.Midikai izveidojās ģimene, konditora prasmes noderēja, cepot gardumus pašiem svētku reizēs. Dzīves gaitā radās situācija, kad bija jāmaina darbavieta, bija iespēja strādāt tuvāk mājām. Jaunajā darbā dažkārt bija jāpalīdz, gatavojot konditorejas izstrādājumus. Inga sāka mācīties, attīstīties un pilnveidot savas prasmes. Ar laiku klienti sāka atpazīt viņas rokrakstu, jo, kaut arī receptes var būt vienādas, katram konditoram ir savs īpašais veids, kā tās realizēt. Ar rūpību pret katru izstrādājumu I.Midika ieguva klientu uzticēšanos, bija pasūtītāji, kas lūdza, lai tieši viņa ceptu torti vai citus gardumus. Tas viņai pašai lika vairāk novērtēt savu darbu.   

I.Midika sāka mājās eksperimentēt, kā gatavot veselīgus kārumus. Uz to viņu mudināja māsas dēla veselības problēmas, kad bijušas dažādas pārtikas alerģijas, puisis nevarēja ēst saldumus, ko var nopirkt veikalā. Centusies un mēģinājusi radīt veselīgus un garšīgus konditorejas izstrādājumus, kas būtu piemēroti mazajam ķiparam. Tā lēnām sākās patstāvīgās izaugsmes ceļš.
“Ingas gardumu ”produkcija ir gatavota tikai no dabīgām sastāvdaļām, vasarās pati konditore lasa ogas, kuras    izmanto kūku un toršu    pildījumiem. Bet, dekorējot kūkas, I.Midika vienmēr izmanto svaigas ogas. Tas padara    produkciju īpašu. Ar katru klientu vienmēr individuāli izrunā visas detaļas, katru niansi, lai varētu pagatavot ideālo kūku, dažreiz pat sanāk pamainīt recepti, lai pilnībā apmierinātu klienta vēlmes. Cilvēki tādu individuālu pieeju novērtē.

Tiek plānots paplašināt darbību, bet ir vairāki riski. “Pirmkārt, zinu, ka    tortes pēdējo posmu -    salikt kopā sastāvdaļas – ,    turpināšu pati, lai nodrošinātu kvalitāti.    Man svarīgi zināt, ka viss    paveikts rūpīgi.     Izaugsme saistīta arī    ar bažām par lielo apjomu, kas varētu pārsniegt manas pašreizējās iespējas. Baidos, ka apjoma dēļ pati vairs nespēšu piedalīties tirdziņos, bet man ir ļoti svarīgi, jo tā varu veidot atgriezenisko saikni ar pircēju. Taču esmu ieinteresēta attīstīt savu uzņēmumu un doties pretī jauniem izaicinājumiem,” ar smaidu stāsta konditore.

Cēsu novadā un arī Straupes pusē netrūkst konditoreju, kas piedāvā dažādus gardumus. Bet I.Midika saka: “Mēs nevienu neuzskatām par konkurentu, jo katram ir sava niša un specifika. Novēlu visiem veiksmi, esam mazie mājražotāji, kas cenšas un atbalsta cits citu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
65

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
655

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi