Viedais deviņdesmitgadnieks, Valmieras teātra režisors Oļģerts Kroders turpina savu nosprausto misiju – ar teātra starpniecību klauvēt pie sabiedrības sirdsapziņas, stāstot, ka varmācība, lai kādu nodomu vadīta, nekādu labumu nenesīs, un pārliecinot, ka skaistums, māksla būs tie, kas patiesībā glābs pasauli. Oļģerts Kroders jaunākajam vēstījumam atkal izvēlējies pasaules mēroga klasikas darbu. To radījis viņa gandrīz vienaudzis – šogad simtgadnieks Tenesijs Viljamss. Luga „Orfejs pazemē” atgādina par kādu senu grieķu leģendu, to, ka mākslinieka spēkos ir atdzīvināt sastingušu sabiedrību. Sastinguma pazīmes režisors saskata arī Latvijas sabiedrībā, tāpēc skatītāji, lai gan divas stundas izrādē būs pavadījuši Amerikas pilsētiņā, pagājušā gadsimta 50. gadu atmosfērā, no teātra mājās dosies, intensīvi šķetinot simbolus, ar kuriem caurausta izrāde, it sevišķi fināls un, kas zina, nonāks pie domām nevis par amerikāņiem tur dienvidos vai seno Orfeju Grieķijā, bet Latviju šodien.
Uz tādām domām, ka runā latviešu režisors un par Latviju, jau pirms izrādes noskatīšanās vedina kāda būtiska zīme. O.Kroders Valmieras teātrim ļāvis savu pārliecību par mākslinieka misiju izglābt sabiedrību no sastinguma, paspilgtināt, izrādes reklāmās izmantojot savu personīgo attēlu. Tas skatītājiem gribot negribot atgādina, ka saruna būs ar cilvēku, kuram ir ļoti liela dzīves pieredze.
Ne tikai pirmizrādē, arī nākamajā izrādē paša režisora klātbūtne, ienākšana zālē, lai apsēstos starp skatītajiem un būtu viens no izrādes vērotajiem, tika uztverta kā pagodinājums un īpašs brīdis. Sanākušie skatītāji latviešu teātra patriarham izrādīja godu un cieņu, jau pirms izrādes viņam veltot aplausus. Bet izrādes beigās aplausi pāris mirkļus tā arī nespēja sākties. Tik ļoti desmitiem skatītāju bija ierauti emociju un noskaņu varā, ar aizturētu elpu gaidot, vai izrādes varonis mākslinieks Vels paspēja ko būtisku mainīt sabiedrībā, pirms tā viņu
aizšāva, kā medībās aizšauj brīvos putnus. Jauna mākslas darba radīšanā ko-pā ar Oļģertu Krodertu lieliski pastrādājuši viņa sabiedrotie – scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis un kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, radot amerikānisku vidi, aktieri Ieva Puķe, Mārtiņš Liepa, un citi, izveidojot sabiezinātu sabiedrības kodolu. Par izrādes tēlu O. Kroders padarījis arī lietu – ģitārā sakoncentrējot ideju par mākslas spēku. Ai, kā būtu gribējies, lai Valmieras Orfejs – Krišjānis Salmiņš – staltā un noslēpumainā muzikanta Vela lomā pašos uzveduma pirmsākumos jau būtu iemiesojis mākslinieku ar tādu harismu, kāda 80. gadu bei-gās bija Ieva Akurātere, ar ģitāru iznākot tautas priekšā Mežaparka estrādē.
Mairita Kaņepe
Komentāri