Cēsu novada domes priekšsēdētājam Gintam Šķenderam ir ieņemamajam amatam atbilstošs vaļasprieks – kolekcionēt pastkartes par Cēsīm. Viņš stāsta, ka interese par senajām atklātnēm un fotogrāfijām ar Cēsu skatiem radusies vēl krietni pirms stāšanās mēra amatā. Uz seno fotogrāfiju, atklātņu, citu vēsturisko materiālu par Cēsīm izpēti rosinājis cēsnieks, arhitekts Māris Lukaižis, ar kuru savulaik kopā strādāts uzņēmumā “SCO”.
“Cēsīs biju iebraucējs, tāpēc bija interesanti uzzināt ko vairāk par pilsētas vēsturi. Toreiz kā celtnieks pētīju, kādas mājas savulaik te bijušas, kā notikusi būvniecība. Nonākot pilsētas vadībā, interese par šo nodarbi auga, jo pastkartes sniedz būtisku ieskatu pilsētas attīstībā. Kā jau būvniekam, skatiens uz pastkartēm ir profesionāls, ievēroju dažādas detaļas, māju dekorus, ēku izvietojumu. Tas ļauj salīdzināt, padomāt un analizēt,” saka G. Šķenders.
Viņš sevi neuzskata par klasisku kolekcionāru, šis esot tikai vaļasprieks, lai gan zināšanas kolekcionēšanā šajos gados vairojušās, zināmas dažādas nianses un sīkumi, kas svarīgi kolekcionāriem. Uz ikmēneša kolekcionāru saietiem pilsētas mērs nebraucot, bet reizēm Rīgā iegriežoties kādā antikvariātā vai kolekcionāru veikaliņā, lai paskatītos, vai ir kāds jaunums. “Šo veikaliņu piedāvājums ir sava veida ekonomiskās situācijas rādītājs. Treknajos gados piedāvājums bija mazs, tagad pastkartes pārdošanā nonāk biežāk. Acīmredzot cilvēki spiesti pārdot kolekcijas, lai būtu nauda iztikai,” secina G. Šķenders.
Kolekcijā ir pastkartes no 1802.gada līdz mūsdienām, G. Šķenders atzīst, ka ir interesanti paskatīties, kādas bijušas ielas, kā pilsēta savulaik labiekārtota, kādi bijuši soliņi, laternas, veikali: “Pastkartes sniedz ļoti bagātīgu informāciju. Var salīdzināt, kā pilsēta pārveidojusies, attīstījusies. Vienmēr var atrast kaut ko jaunu, vēl neiepazītu. Interesantas ir pastkartes ar Livonijas pils attēliem, jo redzams, ka agrāk tā bijusi krietni bēdīgākā stāvoklī nekā šobrīd. Ir veselas sērijas par konkrētiem objektiem, piemēram, Maija parku, kā tās saucu, gulbīšu sērija. Skatoties šīs pastkartes, prātā ienāca tas, ka vēl nav pastkartes ar melnajiem gulbjiem. Arī ar tiem varētu tapt vesela sērija,” saka G. Šķenders.
Kolekcijā interesanta ir pastkaršu sērija no pirmās Latvijas laikiem, kur Cēsu skati redzami zīmējumos. Kopumā maz atklātņu par Cēsīm ir no padomju laikiem, tikai viena sērija, vēl kāda pastkarte un viss. Diezgan daudz pastkaršu ar Cēsu skatiem izdots pēc neatkarības atjaunošanas.
G. Šķenders atzīst, ka arvien grūtāk dabūt neredzētu pastkarti, bet prieks par katru jaunu atradumu esot liels: “Esmu redzējis diskā ierakstītas senās pastkartes, un tur ir tādas, kādu manā kolekcijā nav. Labprāt sekoju līdzi sērijai “Druvā” sestdienās “Pastaiga pa Cēsīm”, kur arī uzzinu ko jaunu. Ir atšķirība starp pastkartēm un fotogrāfijām, kas arī ir svarīgas pagātnes liecības. Varētu arī tās vākt. Tagad jau fotografē visu, bet agrāk fotogrāfu aicināja vien tad, ja bija tiešām kāds notikums.”
Pilsētas mērs arī pats iemūžinājis pilsētu fotoattēlos, iesaistoties projektā “Trešā acs”, kurā cēsnieki rādīja savu redzējumu uz savu pilsētu. G. Šķenders atceras, ka viņa tēvs savulaik bijis fotogrāfs, dēlam nācies iet talkā tēvam bilžu attīstīšanā, glancēšanā, apgriešanā.
“Pastkartes un senās fotogrāfijas ir vislabākais apliecinājums laika ritējumam, ko, tepat dzīvojot, īsti pat neapjaušam. Bet pilsēta mainās, attīstās, pārveidojas, un tas tiek iemūžināts, lai vēstītu nākamajām paaudzēm. Katrai ielai, katrai ēkai pamatā ir stāsts, kurā savijušies daudzu cilvēku likteņi. Ir ēku vēsture, cilvēku vēsture, lietu vēsture, notikumu vēsture, un katrs stāsts ir interesants,” saka G. Šķenders.
Viņam neesot informācijas, vai vēl kādam pilsētas mēram Latvijā esot līdzīgs vaļasprieks. Jānis Gabrāns
Komentāri