Klāt vasara, kas daudziem ir atvaļinājuma laiks. Un ne jau mājās vairums to pavada, bet ceļojot personīgajā automobilī. Ņemot vērā, ka pilnīgi neticami, bet degviela kļuvusi lētāka, būs iespējams aizlaist kādu tālāku ceļa gabaliņu.
Agrāk uzticams pavadonis, braucot uz vēl nezināmām vietām, bija karte, tagad to nomaina navigācijas iekārtas. Jaunāko modeļu automašīnās tās bieži vien jau iebūvētas panelī, bet citi var iegādāties kādu no plašā šo iekārtu piedāvājuma – “Tom Tom”, “Becker”, “Garmin”, Route66”, “Digiline” un citām.
Protams, tagad arī jaunākajos mobilo tālruņu modeļos jau iebūvēts GPS uztvērējs, ceļa sekošanai var izmantot telefonu. Tomēr navigācijas iekārtas joprojām ir pieprasītas, stāsta veikala “Tigra elektrotehnika” pārdevēja konsultante Ilze Saulīte.Vēlmes gan esot dažādas.
“Kāds grib konkrēta modeļa iekārtu, jo tāda bijusi jau pirms tam, ar to cilvēks labi sapraties un negrib jaunu iepazīšanos. Tad bieži nākas apbēdināt, jo esam izvēlējušies tirgot tikai “Digiline”. Citiem svarīgi, lai tikai būtu laba iekārta, nav svarīgs ražotājs,” saka I. Saulīte.
Patiesībā visas navigācijas iekārtas ir apmēram līdzvērtīgas. Arī cenas ir līdzīgas, tāpēc svarīgi uzmanību pievērst, kāda karte ir ierīcē, kādas atjaunošanas iespējas. Jaunākajās kartēs ir labs Latvijas pārklājums un iekārta aizvedīs arī līdz nomaļākām vietām, kādas pirms dažiem gadiem šajās kartēs nebija.
Tie, kam svarīgas papildu funkcijas, var izvēlēties navigāciju ar MP3 un videofailu atskaņotāju, fotoaparātu un citām funkcijām. Ir iekārtas, kur var uzstādīt, lai tās rāda ceļu vieglajām vai smagajām automašīnām, vai pat velobraucējiem. Dažiem svarīgs ekrāna lielums, lai labāk sekot norādēm.
Katrā ziņā vispirms vērts papētīt, saprast, kādām vajadzībām iekārta tiks lietota, un tad izdarīt izvēli. Ja sanāk braukt bieži un tālākus gabalus, arī ārpus valsts, lai gan tieši tur navigators ir visnoderīgākais, vēlams reizi gadā karti atjaunot, jo arī uz ceļiem situācija mainās. Ja tas netiks darīts, var gadīties, ka, braucot pa kādu jauno ceļu, iekārta rādīs, ka braucat pa pļavu un liks nogriezties uz vecāku, sliktākas kvalitātes ceļu.
Pats izmantoju “Becker” navigāciju, un esmu apmierināts. Vienkāršs modelis, bez kādām papildu fīčām, bet lietošanā ērts. Taču katram gadījumam pa rokai der arī karte, jo kādreiz iekārta var izvēlēties gluži nesaprotamus ceļus. Tai ir dažādi režīmi – optimālais ceļš, ātrākais, īsākais, bet dažkārt īsākais ceļš ved pa tādiem ceļiem, pa kuriem pats nekad nebrauktu.
Šī uzticēšanās iekārtas norādījumiem dažkārt rada pat kuriozas situācijas. Tā gadījies trim studentiem no Tokijas, kas ar īrētu automašīnu vēlējušies nokļūt Austrālijai piederošajā Stradbrukas salā. Taisnākais ceļš uz to ved pāri jūrai, un tieši to puišiem rādījusi arī navigācijas sistēma. Daudz nedomādami, viņi devās ceļā, līdz automašīna, kā arī bija gaidāms, iestiga bēguma dubļos. Sākoties paisumam, auto ātri vien pazuda zem ūdens. Tāpēc jāatceras vecais, labais teiciens – uzticies, bet pārbaudi!
Un vēl, jāatceras, ka, atstājot mašīnu uz ielas vai stāvvietā, navigācijas iekārtu nevajadzētu atstāt pie loga. Tā teikt, nevajag lieki kārdināt svešu mantu gribētājus. Jānis Gabrāns
Komentāri