Pūkains, mīļš, rotaļīgs un skaists – tāds ir stereotips par kaķiem, taču ne vienam vien kaķu mīļotājam pie sirds iet daudz eksotiskākas kaķu šķirnes. Viens no tiem ir priekulietis Jānis Ciguzis, kurš par savu mājdzīvnieku izvēlējies īpašo Kanādas sfinksu.
Pēc retās šķirnes kaķa Jānis nav tiecies mērķtiecīgi, apstākļi tā sagadījušies, ka kaķis nonācis pie viņa. Jānis bezspalvaino kaķi arī labprāt pieņēmis, jo pret dzīvnieku spalvām viņam ir alerģija. Kā pats saka, šīs šķirnes mincis ir lielisks risinājums kaķu mīļotājiem, kam diemžēl ir alerģija pret spalvām. Tā kā kaķim ir dižciltīgi radu raksti, arī vārds tam iedots kā augstdzimušam – Karalis Artūrs. Jānis atzīst, ka šīs šķirnes kaķi ir ļoti sociāli, vienmēr blakus saimniekam. „Ja parastie bezšķirnes pūkainie kaķi dzīvo savā nodabā, paši par sevi, tad sfinksa ir tāds, kurš visu laiku nāk pie cilvēkiem, sēž klēpī, mīļojas. Man arī vienmēr gribējies tādu kaķi, kuru klēpī nav jātur ar spēku, kas pats atnāk, apsēžas, pieglaužas,” uzsver Jānis. Izskatās, ka Kanādas sfinksi ir bez apmatojuma, bet tā gluži nav. Ādas struktūra nedaudz atgādina zamšādu, kā arī tā var būt klāta ar plāniem matiņiem. „Parasti cilvēki savām acīm pat nav redzējuši šādu kaķi, kur nu vēl pieskārušies, tāpēc veidojas nepareizs priekšstats par to. Šie minkas nav ne pliki, ne jēli, ne citādi riebīgi. Tie ir ļoti patīkami, silti un mīksti. Cik pie mums ir nākuši ciemiņi, kas ne reizi nav saskārušies ar šādas šķirnes kaķi, vienmēr ar apbrīnu saka, cik tas ir lielisks,” domās dalās Jānis. Tā kā šiem kaķiem nav kažoka, tiem ir nepieciešams siltums. „Ziemā, kad bija lielais sals, arī dzīvoklī nebija tik silts, novēroju, ka kaķim bija auksti. Tas meklēja siltumu, ieritinājās segās, gulēja arī pie sildītāja un īsti pat nestaigāja, bet tagad, kad kļuvis siltāks, dzīvnieks ir krietni rotaļīgāks.”
Kaķis prasa daudz uzmanības. Ņemot vērā to, ka sfinksam nav ne uzacu, ne ūsu, ir jāraugās, lai tam acīs neiekļūst putekļi. Katru dienu jāiztīra acis, vismaz nedēļā reizi jātīra ausis, kā arī nedēļā reizi kaķis jāmazgā. Sfinksam nepatīk mājās palikt vienam, tam nepieciešama cilvēku sabiedrība. Jānis uzsver, ka, iespējams, šāds kaķis būtu pat vairāk piemērots vecāka gada gājuma cilvēkiem, kas vairāk laika pavada mājās. Viņš arī pastāsta, ka tad, kad pats nav mājās ilgāku laiku, kaķis nereti mēdz sastrādāt palaidnības, nokārtojoties ārpus kastītes. Stāstīdams par kaķa īpatnībām, Jānis piemin, ka sfinksus nedrīkst rāt par palaidnībām, kā arī tie jāuzslavē, kad dara ko pareizu. Īpatnēji, ka kaut kaķim ik dienu tiek ieliets svaigs dzeramais ūdens, dzīvnieks bieži vien izvēlas padzerties no akvārija. Jānis smejoties saka, ka laikam kaķiem iet pie sirds zivtiņu piegarša. Arī vasarā nedrīkst aizmirst, ka kaķim nav kažoka, tiešos saules staros dzīvnieka āda var apdegt, tādēļ nepieciešami speciālie sauļošanās krēmi. „Artūrs bieži atrodas uz palodzes, protams, ziemā, kad logi ir ciet, tad saule tam netraucē, taču vasarā ir jāraugās, lai āda neapdegtu,” stāsta Jānis. Jautāts par kaķa uzturēšanas izmaksām, Jānis atzīst, ka dzīvnieka uzturēšana nav dārga. Nepieciešama vien kaķa tualete – kastīte ar speciālām smiltīm, kā arī kvalitatīva barība, kas maksā līdz pieciem latiem kilogramā. Kopumā uzturēšanas izmaksas ir tādas pašas, kā jebkuram mājas kaķim, taču jāatceras, ka pērkot šādas šķirnes dzīvnieku, nāksies šķirties no lielas naudas summas. Vērtējot savu izvēli, Jānis atzīst, ka kaķa iegādi nenožēlo, sakot: „Iespējams, ja būtu zinājis, cik lielisks ir šāds kaķis, man tas būtu bijis jau agrāk. Katrā ziņā, iepazīstot sfinksu, saprotu – par citas šķirnes kaķiem negribas domāt.” Zane ieviņa
Komentāri