Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kad sudrabs matos…

Druva
10:09
23.05.2013
291
Aa2

Šoreiz “Pārvērtību” dalībniece ir Vallija Jansone no Amatas pagasta Ieriķiem. Tā nu sanāca, ka kundzi rīta agrumā „Druva” uzrunāja uz ielas Cēsīs. Viņa bija atbraukusi uz pilsētu, lai satiktu draudzeni un dotos kopīgās dienas gaitās. Vallija stāsta, ka ikdienā saimnieko savā zemnieku saimniecībā. Ir gan lopi kūtī, gan dārzs. Viņa lepojas ar sešiem mazbērniem, mazmazbērnu, kuram drīzumā piepulcēsies vēl viens. “Domāju, ka ir forši būt tik bagātai ar mazbērniem un mazmazbērniem. Nevaru sūdzēties. Ikdienā man patīk pa reizei izrauties no mājas, satikt draudzenes vai aizbraukt uz kādu teātra izrādi,” stāsta Vallija un atzīst, ka ikdienā sev pievērš uzmanību un gana bieži iegādājas jaunu apģērbu. Biežāk svārkus vai blūzes. „Mājās esam četri pieauguši cilvēki. Katram savi ienākumi, tad nu nav tik grūti un, ja vajag, varu sev iegādāties arī ko jaunu. Domāju, arī manā vecumā sievietēm jādomā, ko vilkt mugurā un kā izskatīties. Katrai ir apģērbs, kas mīļāks. Ir kaut kas tāds, ko retāk uzvelku, taču jāteic, ka ik pa laikam skapī veicu revīziju un visu lieko izmetu,” saka pensionāre. Viņa teic, ka kosmētiku arī pa reizei lieto. Ja dodas uz teātri, tiek uzkrāsotas gan uzacis, gan lūpas. Aplūkojot Vallijas apģērbu, stiliste Ineta Zariņa atzīst, jo gadi krājas, jo sievietēm jāizvēlas apģērbā gaišākas krāsas. „Gadiem ejot, matos iemetas sudrabs un pašas nedaudz zaudējam krāsainību, līdz ar to apģērbā ienāk gaišāki toņi. Turklāt arī vasara ir laiks, kad ģērbties gaišās krāsās. Man ir prieks, ka sieviete pasaka, ka arī šādā vecumā domā par savu izskatu un atlicina naudiņu kam jaunam garderobē. Jo bieži vien “Pārvērtībās” no jaunām sievietēm dzirdam, ka viņām nav laika, kuru veltīt savam ārējam izskatam un garderobei,” saka stiliste I. Zariņa. Salona „Style 26” friziere Sanita Zariņa nolēma, ka matus Vallijai nekrāsos, taču ieliks vieglus ilgviļņus, kas nedaudz matus kuplinās. S. Zariņa norāda, ka ik pa laikam ilgviļņi iziet no modes, tad atkal kļūst aktuāli. Ilgviļņus vairāk vai mazāk regulāri liek cilvēki, kuriem ir plāni mati, lai panāktu, ka tie izskatās kuplāki. Parasti ilgviļņus izvēlas sievietes ap 55 gadiem, kurām mati kļuvuši trauslāki un plānāki. „Ilgviļņu likšana ir ķīmisks process, mati iegūst sprogojumu, kuplumu un labāk pakļaujas veidošanai. Ilgviļņi vislabāk piemēroti plāniem un taisniem matiem. Turklāt mūsdienu iespējas ļauj izvēlēties sprogas, sākot no pavisam sīkām un beidzot ar lieliem viļņiem. Vispopulārākais ilgviļņu veids ir tas, kas rada kupluma efektu. Ja tin uz maziem rullīšiem, mati izskatās vijīgāki, sprogaināki, ja uz lieliem – mati paliek gandrīz taisni, bet tiek iegūta apjomīga frizūra. Var likt pilnus ilgviļņus – kad uztin visus matus. Arī daļējus – tikai pakauša virspusē, pieres daļu atstāj gludu, vai pretēji – galvas daļa gluda, bet ar ilgviļņiem akcentē matu augšanas līniju. Ilgviļņus var likt arī matu vidusdaļā vai tikai matu galos. Tāpat aktuāli kombinētie ilgviļņi – galus atstājot taisnus, bet veidojot apjomīgu struktūru galvas augšējā daļā. Ja ņem lielos ruļļus, matu sakārtojums veidojas taisnāks, ko var kombinēt ar sīkām sprogām galvas daļā, uz pakauša vai kakla daļā. Iespējamas arī dažādas ilgviļņu variācijas – tikai pie matu saknēm, katrai otrajai vai trešajai šķipsnai, tikai apakšējiem matiem, ko nosedz virsējā kārta bez ilgviļņiem. Piesakņu ilgviļņi matus pie saknēm paceļ uz augšu, radot apjoma efektu, bet tos vēlams likt pusgaros vai garākos matos, jo īsi mati tiek griezti ļoti bieži un ilgviļņi jāliek no jauna. Ilgviļņi var būt smalki, vidēji smalki vai ar pavisam lielām cirtām,” stāsta S. Zariņa un turpina: „Jārēķinās ar to, ka mati pēc ilgviļņu ielikšanas vairs nav tik stipri un spīdīgi, ar laiku tie ķemmējot sāk vairāk lūst. Ilgviļņotus matus neiesaka ķemmēt mitrus un tiem ir nepieciešami speciāli kopšanas līdzekļi – barojošas maskas, kondicionētāji. Tomēr jāuzsver, ka ilgviļņi praktiski neietekmē matu saknītes, kas atrodas divus milimetrus zem ādas. Matiņš ataug tāds pats, kāds tas būtu bez ilgviļņiem.” S. Zariņa norāda, ka ir dažādas ilgviļņu tehnoloģijas, var būt dažāda aktīvās vielas koncentrācija. Galarezultāts atkarīgs no friziera profesionalitātes, no prasmes atrast klientam individuāli piemērotāko variantu.

“Ilgviļņu noturība atkarīga gan no friziera veikuma, gan no cilvēka matu īpatnībām. Ja mati ir ātri augoši un taisni, tad ilgviļņi drīz izaug. Ja izmanto matu kosmētiku, lai uzturētu tos viļņainus, tad tie saglabājas ilgāk. Ja matus tikai izmazgā ar šampūnu vai pat lieto līdzekļus, kas palīdz tiem ātrāk iztaisnoties, ilgviļņi tik labi nesaglabājas. Tādēļ pēc ilgviļņu ielikšanas palūdziet frizierim, lai iesaka jums piemērotus matu kopšanas līdzekļus. Pirms ilgviļņu likšanas vajadzētu ar frizieri vienoties, kādam jābūt kārotajam rezultātam, jo no tā ir atkarīga ķīmiskā sastāva izvēle un ruļļu uztīšanas paņēmiens. Ilgviļņu likšana tomēr ir mazliet riskanta, jo neviens meistars nevar nekļūdīgi garantēt, vai pēc procedūras mats nekļūs sauss. Pirms tam nevajag lietot matu maskas, jo tās matus padara tik dzīvīgus, ka tie nepakļaujas veidošanai,” saka S. Zariņa. Pieredzējusī friziere norāda, ka ķīmiskos ilgviļņus nav vēlams likt ļoti bojātos, balinātos un bieži pārkrāsotos matos. Īpaši vēlams uzmanīties pēc krāsošanas ar veikalos nopērkamajām kastīšu krāsām, kas domātas visiem matu tipiem, neņemot vērā ne matu struktūru, ne to veselības stāvokli.

Pēc friziera apmeklējuma un stilistes piedāvātajiem apģērbu komplektiem, kurus komplektējām Valmierā tirdzniecības centrā „Valleta”, Vallijas kundze jutās sajūsmināta. Viņa norādīja, ka tik labi sen nav izskatījusies, lai gan pati par sevi rūpējas arī ikdienā. „Šo dienu uztveru kā lielisku pieredzi un iespēju izbaudīt kaut ko tik ļoti atšķirīgu. Man prieks par jauno frizūru, par to, kāda izskatos ar piemērotu kosmētiku un, nenoliedzami, prieks sevi redzēt tik skaistos un man atbilstošos apģērbu komplektos. Jāatzīst, ka pēdējā kleita man pašai patika vislabāk, taču diezin vai pati iedomātos veikalā kaut ko tādu pielaikot. Tiešām esmu pārsteigta,” pēc “Pārvērtībām” sacīja vecmāmiņa no Ieriķiem. Liene Lote Grizāne Šoreiz komandā darbojās: Ineta Zariņa, imidža dizainere – vizāžiste Cēsis, Pļavas 3a, tel.29228711 www.parstilu.lv Sanita Zariņa, friziere Style 26 Cēsis, Izstādes iela 1, tel. 26513647 Inga Kosteviča, nagu kopšanas speciāliste Style 26 Cēsis, Izstādes iela 1, tel. 28376035

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
131

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
627
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
241

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi