Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Jaunībā vēl tikai mācās pucēties

Druva
14:15
12.09.2013
71
Helen Pirms

Nereti jauniešu ģērbšanās stils liek palikt ar atvērtu muti, bet ne sliktākajā nozīmē. Taču laikam tā bijis vienmēr, ka jaunietis ar izskatu vēlas parādīt savu “es”.

Sagaidot jauno mācību gadu, “Druva” uz Pārvērtībām aicināja Priekuļu vidusskolas 10. klases skolnieci Helēnu Streičeri, kura ieradusies no Vācijas organizācijas AFS skolēnu apmaiņas programmā . Helēna, lai arī Latvijā skolu apmeklējusi tikai nedēļu, atzina, ka jauniešu ģērbšanās stils Latvijā un Vācijā krasi neatšķiras. Tiesa gan, teica, ka atšķirīgs ir 1. septembris, kad Latvijā skolēni uz skolu dodas saposušies un ar ziediem rokās. Stiliste Ineta Zariņa, vērtējot jauniešu ģērbšanās stilu, atzīst, ka mūsdienās tas ir ļoti demokrātisks. Vecākiem nevajadzētu uztraukties par to, ja viņiem savu bērnu – skolēnu – garderobē kaut kas liekas nepieņemams. “Bērni, kuri eksperimentē ar apģērbu, labāk attīsta gaumes izjūtu. Viņi skatās žurnālus, mācās no slavenībām, cenšoties viņu ģērbšanās stilu pielāgot sev. Dažreiz tas varbūt nav veiksmīgi, bet, kā zinām, no kļūdām mācāmies. Pēc apģērba varam arī saprast, kas notiek bērna dvēselē. Arī to, kāda bērnam ir attieksme pret apģērbu un savu izskatu,” norāda I. Zariņa un atzīst, ka jaunieši, kas apģērbā izvēlas kādu vecākai paaudzei neizprotamu stilu (panku, metālistu, gotu), visbiežāk tā parāda sava vecuma maksimālismu, protestu pret sabiedrībā vispārpieņemto. Tas var būt protests pret draugiem, ģimeni, skolu vai pastāvošo iekārtu. Varbūt arī jaunieši apģērbā izrāda, ka saņem par maz mīlestības vai viņu uzskati ir krasi atšķirīgi no vispārpieņemtajiem. “Pusaudžiem savā izaugsmē jāizdzīvo daudzas pārmaiņas, nereti tie, kas skolas gados izvēlas protestējošu stilu, vēlāk to maina ļoti radikāli. Taču jāņem vērā, ka katrai paaudzei ir savs viedoklis par apģērbu un ģērbšanos. Saprotami, ja mammas un meitas gaume atšķiras. Mammām un vecmāmiņām nevajag apslāpēt savus bērnus stila un ģērbšanās jautājumos,” norāda stiliste. Ar I. Zariņu runājam arī par to, ka krasi atšķiras vecums, kad bērns pats sāk izrādīt interesi par apģērbu, kuru vēlas iegādāties. “Ir gadījumi, kad jau trešajā klasē bērns pats izvēlas apģērbu, bet gadās, ka tas notiek tikai pamatskolas pēdējās klasēs. Vecākiem, nenoliedzami, ir jāseko, lai apģērbs, ko izvēlās bērns, būtu ērts. Tāpat jāiemāca bērnam, ka apģērbam ir jābūt funkcionālam un viegli kopjamam. Tāpat bērnam var mācīt, ka drēbēm jābūt kvalitatīvām, lai nav tā, ka pēc divām uzvilkšanas reizēm apģērbs vairs nav lietojams. Turklāt, ja bērnam ir kāds mīļš apģērba gabals, viņš to valkās bieži. Var padomāt par to, lai apģērbu būtu viegli kombinēt,” sniedz padomus stiliste. Runājot par to, no kā skolas gados vajadzētu atturēties, I. Zariņa uzsver, ka jaunām meitenēm nevajag tērpus ar dziļu dekoltē un mini svārkus. Stiliste uzsver, ka meitenes labo gaumi var izrādīt arī citādi.

“Jaunām meitenēm, kuras pastiprināti sāk pievērst uzmanību ārējam izskatam un meklēt sevī dažādas vainas, nevajag kreņķēties un uzreiz domāt par diētām. Drīzāk jāpadomā, kā ar apģērbu apslēpt paplatus gurnus vai kā auguma proporcijas labāk sabalansēt, uzvelkot pareizi apģērbu,” saka I. Zariņa un teic, ka ir tomēr nianses, pie kurām meitenēm jāpiedomā. Stiliste norāda, ka visbiežāk trakas lietas var redzēt Ziemassvētku ballēs un izlaidumu laikā, kad skolnieces uzvilkušas teju vai kāzu kleitas. I. Zariņa uzsver, ka katram vecumam savs skaistums, un meitenēm nevajadzētu taisīties par pieaugušām sievietēm. “Bieži meitenes grib izskatīties vecākas, nekā patiesībā ir. Taču nobriedušu sieviešu apģērba piegriezums nav domāts meitenēm. Tāpat jāteic, ka svarīga imidža sastāvdaļa ir stāja un gaita. Meitenēm jāmācās staigāt augstpapēžu kurpēs, jo pavisam neglīti izskatās, ja meitenes smailpapēžu laiviņās sāk ļodzīties un klibot. Šo mākslu var apgūt, iesākumā staigājot kaut pa māju. Taču der atcerēties, ka augstpapēžu kurpes meitenes var pataupīt svētkiem, bet jauniešu steidzīgajā ikdienā ar tādām aizrauties nevajadzētu,” saka I. Zariņa. Runājot, kā jaunieši veido savu gaumi, stiliste norāda, ka visbiežāk jauniešu gaumi veido viņiem nozīmīgu, populāru cilvēku ģērbšanās maniere. “Ja puisis spēlē futbolu, tad viņam noteikti būs kāds elks un paraugs no sporta pasaules. Meitenēm biežāk tās ir dziedātājas un aktrises, kurām tad arī gribas līdzināties. Taču par jauniešu modi var lasīt arī dažādos žurnālos, televīzijas raidījumos, arī tas ir veids, kur puiši un meitenes var uzzināt par aktuālo. Tāpat arī bērnu, jauniešu veikalos uz manekeniem tiek izveidoti tērpu komplekti un parādīts, kas ar ko labi kopā izskatās. No tā arī var mācīties,” saka I. Zariņa. Pievēršoties puišu ģērbšanās stilam, stiliste saka – lielākā kļūda, ka puiši jauc sportiska stila apģērbu ar sportam paredzētu apģērbu. “Protams, mūsdienās arī sporta apģērba materiāls ir ērts un kvalitatīvs, tomēr, ejot uz skolu, studijām vai dodoties pie draugiem, labāk izvēlēties brīvu vai sportiska stila apģērbu, taču ne sporta nodarbībām paredzētu,” norāda stiliste. Viņa arī bilst, ka mūsdienās vairs nevar sacīt, ka puiši par izskatu domā mazāk nekā meitenes. Arī zēni iemācījušies labi ģērbties un seko līdzi modes aktualitātēm.

“To pierāda arī tas, ka daudzi puiši vasarā valkāja dažādas krāsas džinsus, kas šogad ir moderni. Izmantoja arī aksesuārus – šalles, hūtes, bikšturus. Arī apavus izvēlas modernus – mokasīnus vai louferus. Es pat teiktu, ka puišiem nereti veikalos ir arī interesantāks piedāvājums nekā meitenēm,” saka I.Zariņa. Stiliste bilst, ka nereti nākas dzirdēt – skolotāji ir nemierā ar skolēnu izskatu. Dzirdēt pretenzijas par legingiem, ko valkā meitenes. “Bet ja meitenei ir skaists augums un viņa izveidojusi gaumīgu komplektu ar legingiem, kāpēc gan tā neiet uz skolu! Tāda ir tā mode! Protams, jāpievērš uzmanība legingu biezumam, lai no gaumes jautājuma neiznāk bezgaumība,” tā I. Zariņa. Viņa arī teic, ka jauniešiem daudz ātrāk apnīk apģērbs, viņiem neveidojas pamatgarderobe ilgākam laikam. “Tas ir pavisam normāli, ja meitai skapī ir uz pusi vairāk topiņu nekā mammai,” smaidot saka stiliste I. Zariņa. Liene Lote Grizāne

Paldies t/c “Valleta” veikaliem – •”Euroskor”, •”Lindex” un •”Cubus” par iespēju sapucēties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
131

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
627
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
242

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi