Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Vija, Vidaga, Aivija

Izbrīvēt mirkli, lai ieklausītos mūzikā

Sarmīte Feldmane
06:51
26.09.2024
242
Aleksandra//2023

Aleksandra Špicberga. FOTO: no albuma

Uzrunāt ar mūziku, iedrošināt meklēt atbildes sev svarīgajam, uzmundrināt, pilnveidoties un atklāt pasauli, tā var raksturot Aleksandras Špicbergas pašas ceļu mūzikā un viņas muzikālo darbību.

Viņa ir viena no spilgtākajiem un daudzpusīgākajiem jaunās paaudzes mūziķiem Latvijā, kurai vienlīdz tuva ir kā akadēmiskā, tā baznīcas un tautas mūzika. Šopavasar saņēmusi Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvu “Kilograms kultūras” nominācijā    “Starts”.    Sestdien viņa kopā ar domubiedriem priecēs koncertā “Laimes flauta” Cēsu Sv. Jāņa baznīcā.

-Kāds bijis pašas ceļš mūzikā?

-Mūzikā esmu no bērnības. Sākums ir Doma kora skola, dziedāšana “Dzeguzītē”, vidusskolā mācījos kordiriģēšanu pie Mār­tiņa Klišāna. Tagad studēju Mūzikas akadēmijā 3.kursā, pie Andra Veismaņa mācos kordiriģēšanu. Man ir svarīgs un patīk darbs ar cilvēkiem, arī jauniešiem. Viņiem mācu dziedātprieku, to, ka katrs varam dziedāt, ir tikai jāuzdrīkstas.  To man iemācījuši pedagogi – mūzika ir cilvēkam nepieciešama. Esmu pārliecināta, ka mūzika ir būtiska, lai pilnvērtīgi dzīvotu saticībā, gūtu mieru, uzmundrinājumu. Ja arī pats nedziedi, nespēlē, mūzika    ir valoda, kas uzrunā, dziedina. Tāpēc ne tikai dziedu, arī diriģēju, jo koris man būtisks.    

-Ar kādiem kolektīviem strādājat?

-Trešo sezonu vadu zēnu vokālo grupu “Puikas”, dziedu korī “Ave Sol”, Rīgas Lutera draudzē kopā ar Matīsu Tuču savulaik strādāju ar kori. Nesen bija pirmā meistarklasē Iecavā, ar kora klases bērniem    runājām par mūziku, dziedājām.

-Vai jaunākajai paaudzei attieksme pret mūziku, nerunājot par žanru izvēlēm, nav citāda?

-Svarīgi, kādu mūziku jaunietis izvēlas klausīties, kādai viņš ieinteresēts sekot un, protams, ko viņam piedāvā. Liela loma izvēlē ir vecākiem. Jauniešus saista interneta vide, kur piedāvājums ir ļoti plašs. Negribu teikt, ka jaunieši neklausās nopietno mūziku. Kat­ram interesē kas savs. Tikai apmeklējot koncertus, var atrast to, kas pašam vistuvākais. Notvert mirkli, kad saproti, ka tā ir mana mūzika.    

-Dzīvojam skrējiena laikā, dzīves ritms dzen uz priekšu, garīgā mūzika, rosinot ieklausīties, apstādina. To sev cilvēki atklāj aizvien biežāk.

-Tā ir. Tie ir jaunieši, kuri atrod šo mūziku. Ir priekšstats, ka garīgā mūzika ir korāļi Baha aran­žijā, bet, kad sāk interesēties, atklāj sev, cik tā ir daudzveidīga, krāsaina, bagāta, ka tā ir cita kultūras pasaule, garīgās mūzikas klausītāju loks palielinās. Viens no    koncerta “Laimes flauta” mērķiem arī    ir raisīt pārdomas – kam atdodam laiku, kā atklājam pasauli, kāda tā ir. Tagad, kad tik daudz satraucošu notikumu, traģēdiju,    netiekam galā ar ikdienas darbiem, bet ir jāatrod laiks mūzikai,    lūgšanām. Koncerts ir mirklis, kuru velti mūzikai un sev.

-Pati darbojaties dažādos žanros, kā tos savienot?

-Mani interesē un saista arī folklora, kas ir latviešu mūzikas pamats. Labprāt izpildu mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbus, un man tuva arī spāņu kamermūzika.  Izpildīt dažādu mūziku ir vokālais izaicinājums. Daudz klausos pasaules dziedātājus, cenšoties izprast nianses, kā izdziedāt, piemēram, spāņu mūziku.

-“Kilograms kultūras” nominācija ir apliecinājums varēšanai.

-Tas bija liels prieks, uzmundrinājums, ka jāturpina iesāktais. Reizē arī apliecinājums, ka cilvēkiem vajag to, ko daru. 

-Koncertu ciklā “Laiks. Tu. Lūgšana” “Laimes flauta” ir otrā programma. Katru koncertprogrammu veido domubiedru grupa.

-Svarīgs ir stāsts, kuru gribam izstāstīt. Tad domājam, kādiem mūzikas instrumentiem to atklāt, producente izraugās, kurš spēlēs.    Katrreiz ir kas jauns. Kad noticam,    ka tas jādara, ka varam, sākas programmas veidošana. Kopš koncertēju, sakrājusies mūzika, ko gribas atskaņot. Lielai daļai dziesmu, skaņdarbu nav nošu, klausos, pierakstu, veidoju aranžijas. Tad sākas mēģinājumi. Šis koncerts tapa gada laikā.  Pirms tam bija    “Laiks. Tu. Lūgšana. Dziedājumi un Arvo Perts”, koncertuzvedums “Nestāstot”.

-“Laimes flauta” – tas nav tikai romantisks nosaukums.

-XIII gs. persiešu musulmaņu dzejnieks, jurists, teologs un sūfistu mistiķis Rūmī teicis: “Spēlē laimes flautu! Tu pats esi melodija.” Koncertā flauta izspēlēs emocijas, kuras nevar izteikt vārdiem. Varam dziedāt, muzicēt, gūt prieku, bet emocijas ir mirklis,    ko katrs pārdzīvo pats, tās nevar izstāstīt. Dvēseles dziļumos mītošo šoreiz ļauts izdziedāt flautām un stabulēm izcilā flautista, multiinstrumentālista Anda Klučnie­ka sniegumā.

Koncertā skanēs dažādu gad­simtu un tradīciju baznīcas dziedājumi un lūgšanas    dažādu pasaules tautu valodās: spāņu, grieķu, armēņu, baznīcslāvu, latviešu. Līdzās seniem nezināmu autoru dziedājumiem skanēs melodijas no kolorītiem, tautas mūzikā balstītiem, pagājušā gadsimta komponistu radītiem garīgās mūzikas opusiem – “Kreoliešu mesa” un “Flamenko mesa”. Pār­steigums klausītājiem noteikti būs dziedājums no beļģu franciskāņu mūka komponētās “Lubas mesas”, kurā sadzirdamas Āf­rikas tautas bantu tradicionālās mūzikas krāsas. Muzicēs izcilie instrumentālisti Vladimirs Kud­rins un Elvijs Endelis. Dziedā­jumi mīsies ar instrumentālām skaņu gleznām un gaismām, kuras režisējis Ivars Vācers.   
Koncertā katrs sadzirdēs ko jaunu,  dažādu gadsimtu mūzikas dažādība veidos vienotu stāstu.    Tā centrā    cilvēka iekšējās cīņas ceļš mūža garumā, meklējot patiesību. Reizē stāsts ir dziļi intīms. Koncertā skanēs arī flamenko. To radām uz vietas, jo flamenko nepieraksta, ir melodiskas līnijas, un katrreiz izpildījumā ir jauni akcenti. Koncerts noteikti    iedvesmos. Varu droši teikt, ka Latvijā    garīgajā mūzikā līdzīgs koncerts nav bijis.

-Jūsu koncertdzīve saistīta ar vokālo mūziku, bet esat arī diriģente.

-Mācos pie vokālās pedagoģes Kristīnes Gailītes, pilnveidojos. Koris pilnveido balsi, paplašina redzeslauku. Kora diriģents reizē ir arī aktieris, viņam jāspēj iedvesmot, uzrunāt, būt tādam, kuram gribas sekot. Esmu ne tikai dziedātāja, man koncertā svarīgi būt ne tikai solistei, arī iesaistīt citus, kopā radot un bagātinot skanējumu. “Laimes flautā” bez “Puikām” piedalās arī vīru vokālā grupa. Tajā liela daļa    Rīgas Doma kora skolas zēnu kora absolventu. Pulcējot dziedātājus, gribu atrast zelta vidusceļu starp akadēmisku un dabisku dziedāšanas manieri, saglabājot autentisku, pirmatnēju balsu skanējumu. Cēsu Sv. Jāņa baznīcā ikvienu gaida emocijām bagāts muzikāls ceļojums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Seklas tēmas un tukši joki par neko neuzrunā

06:19
04.04.2025
21

Komiķis Rihards Čerkovskis joko par tēmām, kas cilvēkiem ir līdz kaulam pazīstamas – sievietes un vīrieša attiecībām, bērnu audzināšanu un arī šogad aktuālo tēmu – vēlēšanām. Nedēļas izskaņā arī cēsnieki varēja izbaudīt mākslinieka stāv­izrādi “Patiesība par bērnu audzināšanu 2”, kuras mērķis ir sniegt atbalstu visiem, kuri ikdienā saskaras ar dažādām grūtībām bērnu audzināšanas jautājumos. “Druva” […]

Aizrauj mūžam jaunais džezs

07:34
30.03.2025
68

Ik gadu 30. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā džeza diena. Tās mērķis ir novērtēt  džeza mūzikas lielo ietekmi un veicināt starpkultūru dialogu. Džezs, kura sākumu datē ar pagājušā gadsimta 20.gadiem, simts gados no izklaides žanra attīstījies par plaša diapazona mūziku, kas ietekmējis daudzus populārās un akadēmiskās mūzikas žanrus. Jau sesto gadu savu džeza lasījumu […]

Ja var, tad jādara

06:30
29.03.2025
41

Cēsu Politiski represēto biedrība vadību uzticējusi Jānim Vidriķim. Viņa ģimeni 1949.gada 25.martā izsūtīja, Jānis dzimis svešumā, Latvijā atgriezās, kad bija četri gadi. -Represēto noskaņojums ir mundrs. Ir svarīgi likteņbiedriem satikties, atceres reizēs pieminēt savējos. Ir jāstāsta, ko tauta pārdzīvojusi, to smagumu, ko pārdzīvoja ģimenes, kuras izsūtīja. Līdz 2014.gadam dzīvojām mierīgi, nespējot iedomāties, ka šodienas realitāte […]

Deguna formas korekcija kā ceļš uz harmonisku izskatu

20:18
28.03.2025
26

Deguna forma ir viens no nozīmīgākajiem sejas vaibstiem, kas ietekmē kopējo izskatu un sejas proporcijas. Daudzi cilvēki izvēlas veikt deguna plastisko operāciju jeb rinoplastiku, lai uzlabotu ne tikai vizuālo estētiku, bet arī pašsajūtu un pašpārliecinātību. Šī operācija ļauj koriģēt gan iedzimtas, gan traumu rezultātā iegūtas nepilnības, panākot harmonisku un dabisku sejas izskatu. Pateicoties mūsdienu plastiskās […]

Guntra no stipru sieviešu dzimtas

06:08
28.03.2025
59

Viņai bija seši gadi, kad 1949.gada 25.martā kopā ar vecākiem unvecvecākiem meitenei no Jaunpiebalgas sākās ceļš uz Sibīriju Cēsniece Guntra Brigita Ģipsle sagaida smaidīga un mundra. Ikdienas pastaigas, mājas darbi, savs laiks kādai filmai, un diena piepildīta. “Daudz domāju. Kas tik nav piedzīvots. Pie visa jāpierod. Daudz ko atceroties, birst asaras, tās jānoslauka, un jādzīvo […]

"Esam te jauniešu dēļ"

06:52
25.03.2025
116

Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
4
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi