Otrdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Viktorija, Balva

Itāļu virtuve – īpaša un daudzveidīga

Druva
14:04
18.04.2012
62
Glendeloka Logo

Pasta, pica, pesto mērce, kārdinošais tiramisu, aromātiskais kapučīno – šos vārdus ir dzirdējis katrs un tie visi ir raksturīgi saulainajai Itālijai.

Krodziņa “Glendeloka” šefpavāre Anita Krasnā šomēnes pie sevis ciemos aicināja itāļu puisi Samuelu Messinu, kurš Latvijā dzīvo jau astoņus mēnešus. Izaicinājums šefpavārei bija liels, jo kurš gan labāk zina, kā garšo itāļu ēdieni, ja ne pats itālis. Šefpavāre Anita Krasnā stāsta, ka itāļu virtuve ir viņai tuva, vairākkārt būts arī Itālijā, kur lielu uzmanību pievērsusi vietējai virtuvei un ēšanas tradīcijām. Samuels “Druvai” atzina, ka Itālijā ēšanas tradīcijās ir lielas reģionālās atšķirības. Taču pasta vai tas, ko mēs saprotam ar vārdu makaroni, ir ļoti populārs ēdiens visā Itālijā. “Es teiktu, ka itāļu virtuves pamatā ir dārzeņi, graudaugi, augļi, zivis, sieri un gaļa, kuras cepšanai bieži vien tiek izmantota olīveļļa. Tāpat var teikt, ka ne katrs Itālijā prot labi gatavot, bet toties katrs itālis pratīs labi paēst. Ēšana ir kā rituāls. Tā ir māksla baudīt ēdienu. Pusdienas Itālijā var uzskatīt par dienas svarīgāko notikumu ģimenē. Tiesa gan, jāteic, ka itāļi mēdz pusdienot stipri vēlāk nekā Latvijā,” saka itāļu puisis un smaidot teic, ka latvieši uzturā daudz lieto kartupeļus, griķus, kā arī piena produktus- biezpienu, kefīru un piena zupas. Puisis stāsta, ka viņam patīk. gatavot ēst. Ir pat bijusi doma, ka varētu mācīties par pavāru. Savukārt viņa mājās, Itālijā, biežāk viņam un viņa divām māsām ēst gatavo tētis, ne mamma.

“Latvijā redzams, ka biežāk par pavārēm strādā sievietes, Itālijā tomēr daudz biežāk ēst gatavo vīrieši. Tā var būt neliela atšķirība. Jums populāra ir biešu zupa, kas man garšo un ko noteikti ieteikšu pagatavot saviem vecākiem, bet mūsu virtuvē populāra ir minestroni zupa, kuras sastāvā ir selerijas kāti, burkāni, puravi, zirņi, tomāti, rīsi. Garšas uzlabošanai vēl tiek likta gaļa, sīpoli, ķiploki un Parmas siers. Taču katrā Itālijas reģionā šo zupu gatavo nedaudz citādi,” stāsta Samuels un teic, ka garšu ziņā daudz kas ir ļoti atšķirīgs. Pat Latvijas veikalos nopērkamās vīnogas, persiki vai citi augļi garšo citādi, nekā viņa valstī svaigi plūkti. Samuels stāsta, ka ir pārsteigts par bērzu sulām, kuras latvieši pavasarī tecina un dzer. Viņš atzīst, ka kaut ko tādu baudījis dzīvē pirmo reizi un dzird latviešus runājam, ka tās ir ļoti veselīgas.

Šefpavāre A. Krasnā vairākkārt bijusi Itālijā, turklāt redzējusi, kā virtuvē darbojas itāļu pavāri. Viņa norāda, ka olīveļļa un daudzas citas itāļu virtuvē izmantotas izejvielas tik labas kvalitātes kā Itālijā pie mums Latvijā nopirkt ir gandrīz neiespējami. “Nenoliedzami, itāļu virtuve ir viena no iecienītākajām pasaulē, bet tas varbūt ne tikai tādēļ, ka ēdieni ir garšīgi, bet ēst gatavošana un ēdiena baudīšana viņiem patiešām ir process. Ja ir ēdienreize, tad tā ir nesteidzīga un mierīga. Itāļi izbauda ne tikai pašu ēdienu, bet maltīti kopumā. Protams, neiztrūkstoša lieta pusdienās, vakariņās ir glāze laba vīna. Domāju, ka tieši šīs ēdiena kultūras dēļ itāļu virtuve pasaulē ir slavena. Ja runājam par latviešu virtuvi, mēs to pamazām aizlaižam postā. Gan ar to, ka ikdienā esam gatavi kaut ko un kaut kā ātri apēst, gan arī ar to, ka nekopjam virtuves tradīcijas un ēdienus. Taču mums ir ko piedāvāt citām tautām. Pēdējā laikā skatos, ka nebūtībā aiziet talku ēšanas, kas senāk laukos bija īpašs notikums. Tā bija kopības sajūta, tas bija īpašs notikums pēc labi padarīta darba, kur satikās kaimiņi, draugi un radi,” domās dalās šefpavāre. Tā, runājot par Itāliju, itāļu ēdieniem un atšķirīgo Latvijā, Samuels kopā ar šefpavāri rosījās pa virtuvi. Klājot galdu un nobaudot ēdienus, Samuels atzina, ka pagatavotie ēdieni ir ļoti garšīgi un atgādina par mājām, lai gan neslēpa, ka garšai bija kādas svešas un viņam neierastas nianses. “Viss garšo ļoti labi, un esmu priecīgs redzēt, ka kaneloni makaroni patiesi gatavoti Itālijā, arī kaltētie tomāti un daudz kas cits liekas mīļš un tuvs. Bija prieks redzēt, kā strādā pavāre virtuvē un līdzdarboties. Varu teikt, ka kaneloni makaronus paši mājās Itālijā neesam taisījuši, tos parasti var šādi pagatavotus baudīt restorānos, kas gan nav lēts prieks. Savukārt salāti jau ir kaut kas tāds, kas ierasts arī ikdienā, kad gatavojam maltīti mājās,” vērtēja puisis no Itālijas un tik un tā atklāja, ka pirmā lieta, ko viņš izdarīs, vasarā atgriežoties mājās – nobaudīs īstus itāļu ēdienus. Pavisam iespējams, pirmais, ko viņš ēdīs, būs tradicionālā itāļu pica. Liene Lote Grizāne Krodziņš “Glendeloka” klāj galdus gan uz vietas krodziņā, gan izbraukuma viesībās – zaļumos un mājās.

Paldies krodziņam “Glendeloka” Cēsīs, Ata Kronvalda ielā 2b, par sarūpēto pārtikas grozu. Tālr. 64161016. www.glendeloka.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērna piedzimšana ir lielākais brīnums

06:27
22.12.2024
358

Ziemassvētku laiks ir stāsts par brīnumu – bērniņa piedzimšanu. Vecmātes šo brīnumu piedzīvo visa gada garumā. Sarunā ar Cēsu klīnikas vecmāti Ivetu Reķi viņa uzsver, ka bērniņa dzimšana patiesi ir brīnums. Ivetai Reķei Cēsu klīnika ir pirmā un vienīgā darbavieta, kurā pavadīti 45 gadi, no tiem 35 gadus palīdzēts mazuļiem ienākt šajā pasaulē, desmit gadi, […]

Māksla ir process, kurā gūt sev kaut ko nozīmīgu un nepieciešamu

06:55
20.12.2024
73

Viņa nupat par skulptūru “Trejdeviņu koks” ieguvusi Cēsu novada mākslas gada “Balvas 2024” augstāko apbalvojumu “Zelta balva”. Ar mākslinieci ANNU EGLI sarunājāmies par emocijām, kas papildina šādu atzinību, par radošo procesu un tuvojošos gadu miju. Lai arī viņa pašlaik dzīvo Rīgā, ar Cēsīm mākslinieci saista īpašas atmiņas, kad bērnībā daudz laika pavadīts dzimtas lauku mājās […]

Adīšana piedzīvo renesansi

06:53
19.12.2024
57

Adīšana piedzīvo renesansi – tā saka jaunā adīšanas entuziaste Baiba Dambe. Šomēnes viņa Cēsu kinozālē organizēja “Adīšanas kino seansu”. Pieredze līdzīgu notikumu rīkošanā viņai jau bija. Cēsīs sarunu festivālā “Lampa” sadarbībā ar Ģimenes telti Baiba organizēja “Mammu adīšanas pikniku”. Lielākoties tur bija mammas, kam pavisam mazi bērni, sievietes varēja kopā paadīt, parunāties, arī iemācīties uzadīt […]

Daiļrecepšu grāmata ar humora devu

06:22
18.12.2024
80

Vircoti lasāmgabali miesai un dvēselei jeb humoristiski pastāstiņi ar atbilstošām receptēm savīti Lienes Margevičas un Natas Brambergas sarakstītajā un “Zvaigzne ABC” izdotajā grāmatā “Vienaldzīgo nav!”. Tā stāsts “Pusdienas slimnīcā” papildināts ar recepti – makaronu zupa ar piena plēvi, stāstam “Vīramāte ir klāt!” pievienots ēdiens – bujabēze ar fenheli, bet “Heavy Metal” – biezeņzupa ar selerijām. […]

Mežā savējais

07:07
15.12.2024
39

Dabā miers, tā atpūšas. Cilvēks vēro, gūst sevī saskaņu ar mežu, ezeru, upi, ainavu. Par būšanu dabā, saprašanos ar meža dzīvniekiem un zivju viltību izzināšanu, par dabas mainību gadalaikos un pēdējās desmitgadēs saruna ar Kasparu Dukaļski, mednieku kluba “Drusti” biedru, makšķernieku. -Bērnībā ar vectēvu un tēvu braucām medībās un makšķerēt. Vēlēšanās būt dabā, svaigā gaisā ir […]

Grāmata, kas piepilda – ne vien vēderu, bet arī prātu un garu

06:39
14.12.2024
185

“Tā ir dāvana mums un dāvana Latvijai,” par tikko no tipogrāfijas iznākušo grāmatu “Pavāru māja Līgatnē” pauž Pavāru mājas saimnieks Ēriks Dreibants. Grāmata ir veltījums gan pašai Pavāru mājai, gan tās cilvēkiem, sākot no pavāriem un produktu audzētājiem, beidzot ar dizaineriem un arhitektiem. Tāpat grāmatā varēs atrast Pavāru mājas viesu iecienītāko ēdienu receptes. Par ieceri […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi