Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Itāļu virtuve – īpaša un daudzveidīga

Druva
14:04
18.04.2012
200
Glendeloka Logo

Pasta, pica, pesto mērce, kārdinošais tiramisu, aromātiskais kapučīno – šos vārdus ir dzirdējis katrs un tie visi ir raksturīgi saulainajai Itālijai.

Krodziņa “Glendeloka” šefpavāre Anita Krasnā šomēnes pie sevis ciemos aicināja itāļu puisi Samuelu Messinu, kurš Latvijā dzīvo jau astoņus mēnešus. Izaicinājums šefpavārei bija liels, jo kurš gan labāk zina, kā garšo itāļu ēdieni, ja ne pats itālis. Šefpavāre Anita Krasnā stāsta, ka itāļu virtuve ir viņai tuva, vairākkārt būts arī Itālijā, kur lielu uzmanību pievērsusi vietējai virtuvei un ēšanas tradīcijām. Samuels “Druvai” atzina, ka Itālijā ēšanas tradīcijās ir lielas reģionālās atšķirības. Taču pasta vai tas, ko mēs saprotam ar vārdu makaroni, ir ļoti populārs ēdiens visā Itālijā. “Es teiktu, ka itāļu virtuves pamatā ir dārzeņi, graudaugi, augļi, zivis, sieri un gaļa, kuras cepšanai bieži vien tiek izmantota olīveļļa. Tāpat var teikt, ka ne katrs Itālijā prot labi gatavot, bet toties katrs itālis pratīs labi paēst. Ēšana ir kā rituāls. Tā ir māksla baudīt ēdienu. Pusdienas Itālijā var uzskatīt par dienas svarīgāko notikumu ģimenē. Tiesa gan, jāteic, ka itāļi mēdz pusdienot stipri vēlāk nekā Latvijā,” saka itāļu puisis un smaidot teic, ka latvieši uzturā daudz lieto kartupeļus, griķus, kā arī piena produktus- biezpienu, kefīru un piena zupas. Puisis stāsta, ka viņam patīk. gatavot ēst. Ir pat bijusi doma, ka varētu mācīties par pavāru. Savukārt viņa mājās, Itālijā, biežāk viņam un viņa divām māsām ēst gatavo tētis, ne mamma.

“Latvijā redzams, ka biežāk par pavārēm strādā sievietes, Itālijā tomēr daudz biežāk ēst gatavo vīrieši. Tā var būt neliela atšķirība. Jums populāra ir biešu zupa, kas man garšo un ko noteikti ieteikšu pagatavot saviem vecākiem, bet mūsu virtuvē populāra ir minestroni zupa, kuras sastāvā ir selerijas kāti, burkāni, puravi, zirņi, tomāti, rīsi. Garšas uzlabošanai vēl tiek likta gaļa, sīpoli, ķiploki un Parmas siers. Taču katrā Itālijas reģionā šo zupu gatavo nedaudz citādi,” stāsta Samuels un teic, ka garšu ziņā daudz kas ir ļoti atšķirīgs. Pat Latvijas veikalos nopērkamās vīnogas, persiki vai citi augļi garšo citādi, nekā viņa valstī svaigi plūkti. Samuels stāsta, ka ir pārsteigts par bērzu sulām, kuras latvieši pavasarī tecina un dzer. Viņš atzīst, ka kaut ko tādu baudījis dzīvē pirmo reizi un dzird latviešus runājam, ka tās ir ļoti veselīgas.

Šefpavāre A. Krasnā vairākkārt bijusi Itālijā, turklāt redzējusi, kā virtuvē darbojas itāļu pavāri. Viņa norāda, ka olīveļļa un daudzas citas itāļu virtuvē izmantotas izejvielas tik labas kvalitātes kā Itālijā pie mums Latvijā nopirkt ir gandrīz neiespējami. “Nenoliedzami, itāļu virtuve ir viena no iecienītākajām pasaulē, bet tas varbūt ne tikai tādēļ, ka ēdieni ir garšīgi, bet ēst gatavošana un ēdiena baudīšana viņiem patiešām ir process. Ja ir ēdienreize, tad tā ir nesteidzīga un mierīga. Itāļi izbauda ne tikai pašu ēdienu, bet maltīti kopumā. Protams, neiztrūkstoša lieta pusdienās, vakariņās ir glāze laba vīna. Domāju, ka tieši šīs ēdiena kultūras dēļ itāļu virtuve pasaulē ir slavena. Ja runājam par latviešu virtuvi, mēs to pamazām aizlaižam postā. Gan ar to, ka ikdienā esam gatavi kaut ko un kaut kā ātri apēst, gan arī ar to, ka nekopjam virtuves tradīcijas un ēdienus. Taču mums ir ko piedāvāt citām tautām. Pēdējā laikā skatos, ka nebūtībā aiziet talku ēšanas, kas senāk laukos bija īpašs notikums. Tā bija kopības sajūta, tas bija īpašs notikums pēc labi padarīta darba, kur satikās kaimiņi, draugi un radi,” domās dalās šefpavāre. Tā, runājot par Itāliju, itāļu ēdieniem un atšķirīgo Latvijā, Samuels kopā ar šefpavāri rosījās pa virtuvi. Klājot galdu un nobaudot ēdienus, Samuels atzina, ka pagatavotie ēdieni ir ļoti garšīgi un atgādina par mājām, lai gan neslēpa, ka garšai bija kādas svešas un viņam neierastas nianses. “Viss garšo ļoti labi, un esmu priecīgs redzēt, ka kaneloni makaroni patiesi gatavoti Itālijā, arī kaltētie tomāti un daudz kas cits liekas mīļš un tuvs. Bija prieks redzēt, kā strādā pavāre virtuvē un līdzdarboties. Varu teikt, ka kaneloni makaronus paši mājās Itālijā neesam taisījuši, tos parasti var šādi pagatavotus baudīt restorānos, kas gan nav lēts prieks. Savukārt salāti jau ir kaut kas tāds, kas ierasts arī ikdienā, kad gatavojam maltīti mājās,” vērtēja puisis no Itālijas un tik un tā atklāja, ka pirmā lieta, ko viņš izdarīs, vasarā atgriežoties mājās – nobaudīs īstus itāļu ēdienus. Pavisam iespējams, pirmais, ko viņš ēdīs, būs tradicionālā itāļu pica. Liene Lote Grizāne Krodziņš “Glendeloka” klāj galdus gan uz vietas krodziņā, gan izbraukuma viesībās – zaļumos un mājās.

Paldies krodziņam “Glendeloka” Cēsīs, Ata Kronvalda ielā 2b, par sarūpēto pārtikas grozu. Tālr. 64161016. www.glendeloka.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzīvojas Cēsīs un iepazīst alus garšu nianses

05:31
20.12.2025
38

Ar brīnišķīgu ziņu cēsniekiem un pilsētas viesiem intervijā ”Druvai” nāk klajā AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Evija Grīnberga. Viņa pastāsta, ka nākamā gada vasarā pie darītavas plānots atvērt “Alus māju”, kas būs jauna pieturvieta Cēsu tūrisma kartē un iespēja piedzīvot, kā top alus, kā arī vienuviet iepazīt visu “Cēsu alus” sortimentu. Cēsu darītava var lepoties […]

Dzeja emocionālai izlādei

06:11
19.12.2025
130

“Cepļu” mājās dzīvo pensionēta tiesnese un visu līdzšinējo mūžu absolūta galvaspilsētas dāma Velga Gailīte. Kopā ar vīru Andri uz Vaivi pilnībā pārcēlusies pirms aptuveni četriem gadiem. Kad grasījusies doties pensijā, sapratusi – ja paliks Rīgā, dzīve guls iepriekšējās sliedēs. Tā nu piedāvājusi dzīvesbiedram pārcelties uz laukiem, ko viņš – Tūjā uzaugušais un visu mūžu par […]

Rotas un akrila gleznas

05:11
18.12.2025
74

“Krieviņkrogs” ir krietnu gabaliņu aiz Rāmuļiem un Lielmaņiem. Dace Jeršova ar ģimeni šurp pārcēlusies no Rīgas jau deviņdesmitajos. “Man nepatika Rīgā, kaut esmu tur dzimusi un augusi, bet daudzdzīvokļu mājā dzīvot – tas nav tas,” stāsta Dace, atceroties, kā privatizējuši šo vietu un uzbūvējuši māju. Taujāta par brīvo laiku, Dace atzīst – vasarā iespēju ir […]

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
118

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
29

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
303
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi