“Ģikšos vasarā zaļš, ziemā balts, skaisti,” saka Toms Ričards Krieviņš. Viņš te dzimis, mācījies Amatas pamatskolā, tad tehnikumā un tagad turpat jauniešiem māca programmēšanu.
“Viņi mācās, un pats arī nepārtraukti pilnveidoju sevi. IT ir nozare, kas attīstās ne dienām, bet stundām,” teic Toms Ričards un uzsver, ka viņam patīk tas, ko dara. Toms atklāj, ka par jaunākajiem audzēkņiem ir vien četrus piecus gadus vecāks un saprotas labi.
“Jauniešiem stundās koncentrēties traucē mūsdienu iekārtas, jo ik pa laikam kabatā vibrē tālrunis. Uzmanība tiek novērsta, gribas apskatīt, kāda ziņa saņemta. Izstrādājot jaunas programmas, programmētājiem vajadzīga loģiskā domāšana, kas jātrenē, un nepieciešams arī radošums. Jo zināšanu kopums būs plašāks un esi radošs ar loģisko domāšanu, jo vari aptvert plašāku darbības lauku. Taču IT nozarē iespēju ir ļoti daudz, katrs var atrast un darīt to, kas padodas vislabāk,” pārdomās dalās Toms Ričards.
Viņš laiku pavada ne tikai pie datora. Jaunietis dejo deju kolektīvā “Amata”, labprāt ar draugiem uzspēlē florbolu, volejbolu. “Pagastā no bijušajiem klases biedriem nedzīvo neviens, no pagalma bērniem, ar kuriem bērnībā kopā daudz ko darījām, vien pāris. Visi ir tepat Latvijas pilsētās vai ārzemēs, studē un strādā. Vasarā tomēr var savākt komandu, lai uzspēlētu volejbolu,” pastāsta Toms Ričards un piebilst, ka, protams, gribētos, lai Ģikšos ir gan lielāks sporta laukums, gan trenažieru zāle, bet saprotams, ka cilvēku ir tik, cik ir, un nebūt nav daudz to, kuri to izmantotu.
Viņš atzīst, ka patlaban ar dzīvi un darbu ir apmierināts, viņam izdodas sabalansēt laiku, kas tiek pavadīts pie datora, ar fiziskām aktivitātēm, kuras patīk.
Komentāri