Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Haotiskā Pakistāna

Druva
13:51
25.10.2012
328
Pakistan

Mūsdienās pasaulē ir neskaitāmi daudz veidu, kā ceļot, tie padara dažādas pasaules vietas ar roku vien sasniedzamas. Iespēja lidot manāmi atvieglo ceļojumu ieplānot vietās, kuru apmeklējums agrāk nebija iedomājams. Tas izdevās arī cēsniecei Gitai Krīgerei, kura viesojās tālajā, neizzinātajā Pakistānā. Gita labprāt pastāsta „Druvai” par iespaidiem, redzētajiem cilvēkiem, kultūru un ikdienu Pakistānā. Jau ielidojot Pakistānā un izkāpjot no lidmašīnas, Gitai bija tikai viena doma – pārāk karsti! Ņemot vērā, ka lidojums bija sācies Īrijā, kur laika apstākļi nelutināja un bija jāuzvelk papildus apģērba kārta, Pakistāna likās kā īsts tuksnesis ar tiešiem saules stariem acīs un bezgaisu. „Protams, apģērbs tika nomainīts uz plānāku, taču karstums mocīja visas brīvdienas. Pakistānā nav pieņemts ģērbties tā, lai pārāk daudz atkailinātu ķermeni. Apģērba izvēle bija ierobežota, un bija grūti pierast pie sutīgajiem laika apstākļiem,” atklāj Gita. Viņa arī uzsver, ka ļoti svarīgi pirms došanās uz šādām valstīm, kurās valda, mūsuprāt, īpatnēji uzskati, ir izpētīt kultūru atšķirības, lai spētu iejusties vietējo iedzīvotāju vidē. „Jāsaprot, ka uz Pakistānu

nevar braukt īsos šortos un krekliņā ar lielu izgriezumu. Cilvēki tevi vienkārši nesapratīs, neizpratnē skatīsies un varbūt pat veltīs kādu nosodošu komentāru.” Viens no spilgtākajiem iespaidiem, kas Gitai iespiedies atmiņā – ielas un trokšņi, kas tajās nerimstas ne minūti. „Liekas, ka skaļums Pakistānā ir neatņemama tās sastāvdaļa. To galvenokārt rada automobiļi un pīpināšana, taču arī cilvēki ielās nepārtraukti sabļaustās, mēģina kaut ko pārdot. Interesanti, ka ikviens automobiļa vadītājs signalizē katram gājējam, ko viņš redz ceļa malā. Tas ir kā likums, šādi viņš brīdina gājējus, lai tie uzmanītos no braucošā auto,” pārsteigta stāsta Gita, kura domā, ka Pakistānas ielas ir pārāk haotiskas. Pēc Gitas stāstītā, cilvēki Pakistānā ir ļoti labsirdīgi. Bieži vien gadoties pat tā, ka sveši cilvēki nāk klāt, sveicinās un spiež roku. „Varētu pat teikt, ka cilvēki tur ir ļoti ziņkārīgi. Tūristi tur neuzturas pārāk bieži, sevišķi mazākās pilsētiņās, tāpēc katrs svešais tiek nopētīts no galvas līdz kājām. Cilvēki arī nāk klāt, apskauj tevi, uzsāk sarunu gan angliski, gan savā, mums nesaprotamajā valodā,” atklāj Gita. Pakistānā cilvēku labestība un laipnība bieži vien mijas ar uzmācību, jo pēc Gitas atmiņām par šo valsti var noprast, ka nevienu mirkli tu nevari būt viens, nepārtraukti kāds pienāk apjautāties, kā tev iet, kaut ko piedāvā, un būs nepieklājīgi atteikties. Tā ir valsts, kurā kā tūrists nekad nepaliksi nepamanīts. „Interesanti bija pie pusdienu galda, kad visi gaidīja, kur es apsēdīšos, un pēc tam sacentās un pat kāvās par to, kurš varēs sēdēt

blakus. Tā ir pavisam citādāka kultūra.”

Interesants un noteikti savdabīgs Pakistānā ir ēdiens. Gita stāsta, ka mēģinājusi ēst visu, ko piedāvā, lai nogaršotu ko jaunu, taču atzīst, ka bijis arī ēdiens, par ko šaubījusies, vai tas tiešām ēdams. „Tradicionālais ēdiens tur ir barani – rīsi ar vistas gaļu. Ēdiens ir ļoti ass, taču garšīgs. Es bieži vien klāt liku daudz krējuma, lai mazinātu asumu, jo neesmu pieradusi ēst tik asus ēdienus. Savukārt, kad man pasniedza dzīvnieku smadzenes, tad gan atteicos, jo to izskats bija kā jēla ola tomātu mērcē un neko tādu nespēju pagaršot. Taču kādam noteikti tas varētu būt lielisks piedzīvojums, jo, iespējams, garšotu labi,” stāsta ceļotāja. Viena no īpatnējākajām lietām, ko Gita redzējusi tikai Pakistānā, ir automobiļi. „Lielākā daļa mašīnu, sevišķi kravas auto un autobusi, ir apkrāsoti un aplīmēti dažādās krāsās. Tie nedaudz izskatās pēc hipiju busiņiem. Bet tas jau vēl nav viss. Cilvēki tajos brauc neierobežotā daudzumā, salona durvis stāv vaļā. Ja kādam nepietiek vietas, tas noteikti nav šķērslis, lai uzkāptu un sēdētu uz autobusa jumta vai braucamajam vienkārši pieķertos un turētos. Tas bija tik tiešām īpatnējs skats,” atceras Gita. Ceļotāja atzīst, ka lielākoties Pakistānā ir jābauda vide, jāpagaršo savdabīgie ēdieni un jānovērtē apkārtējā kultūra. „Tūrisma objekti un lielveikali nav tik iespaidīgi kā Eiropā, tāpēc tos pat nebija vērts apskatīt. Uzskatu, ka Pakistānā ir jānovērtē un jābauda tas, ko sniedz tikai šī valsts un zeme – daba, kultūra un savdabīgas tradīcijas. Pakistānā ir tā – ik vietā, kur atrodies, vari grozīt galvu uz visām pusēm un redzēsi kaut ko citu nekā Eiropā, un tas vien jau ir ko vērts. Apkārt ir daudz kalnu, it kā tikai tādi pauguri, bet tie izskatās iespaidīgi. Daba ir pilnīgi citādāka, to pat nevar izstāstīt,” uzsver Gita, kuras atmiņā vienmēr paliks putekļainā Pakistāna ar savām īpatnējām tradīcijām un uzskatiem. Zane Ieviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
78

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
23

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
286
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1061
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi