Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Vija, Vidaga, Aivija

Grozu pīšana kā dzīvesveids un vaļasprieks vienlaikus

Anna Kola
07:33
03.11.2024
189
Skalu Grozs

Inta Bendrupa. FOTO: no albuma

Oktobra izskaņā Straupes Tautas namā norisinājās rokdarbu meistarklases, kur bija iespēja apgūt
grozu pīšanas prasmes. Par to, kā šis arods ienācis viņas dzīvē un cik viegli vai sarežģīti ir pīt skalu grozus, sarunājos ar amatnieci, zemgalieti INTU BENDRUPU.

-Grozu pīšana nemaz nav tik izplatīta nodarbošanās. Kā sākāt ar to darboties?

-Pēc profesijas esmu agronome. Daudzas prasmes esmu apguvusi pašas spēkiem. Ar lauksaimniecību nodarbojos gadus desmit. Sākums, protams, bija kolhoza laikā, vēlāk bija pašiem sava saim­niecība ar cukurbietēm, graudiem un visu pārējo. Kad sākās privatizācijas laiks, tad mēs, mazie zemnieki, sākām nodarboties ar ko citu, jo izdzīvot varēja tikai lielākie. Tolaik izmēģināju visu ko – tostarp daiļdārzniecību. Tad Jelgavā, fabrikā “Berling”, astoņus gadus šuvu lelles no dabīgiem materiāliem. Strādājot jau ilgu laiku, radās doma – gribas kaut ko mainīt! Un jāsaka, ka domu spēks nostrādāja, jo gribējās darbu, kas saistīts ar mašīnas vadīšanu, izvadājot preci, un nebūt nemitīgi tikai vienā vietā. Tādu darbu atradu.

Reiz braucienā salūza mašīna. Palīdzība bija jālūdz tuvējās mājās, kur dzīvoja amatnieki, kas darbojās ar koku, tostarp mazliet ar grozu pīšanu. Kamēr bija jāgaida risinājums, ko darīt ar mašīnas sarežģījumiem, parunājos ar saimniekiem, jautāju, vai, kamēr gaidu, nav kāds darbiņš man. Tobrīd nekā tāda nebija, bet pēc trim nedēļām saņēmu aicinājumu pamēģināt pīt grozus. Nodomāju, kāpēc ne. Pamēģināju, un tā lieta ļoti iepatikās.

Tad pa nedēļas nogalēm sākām braukt uz tirgiem. Tagad jau uz tiem vedu savu preci, jo tolaik saimnieks man teica: “Tev tik labi izdodas, ka vari pati mājās taisīt grozus!” Tā arī tas sākās.

-Vai groziņi ceļo pa Latviju, vai tiek nogādāti arī tālāk?

-Daudzus grozus aizved uz ārzemēm. Vasarās lielākos tirdziņos bieži ir tūristi, viesi no ārzemēm, kas ar interesi vaicā, kā tādus taisām, un daudzi arī pērk. Savulaik skalu grozi bija tikai balti, bet es esmu sākusi ietonēt ar koka beici, lai būtu raibāk, veidoju uzrakstus. Cilvēki tagad pērk tikai raibos vai pelēkos, parastos baltos vairs negrib.

-Runājot par praktisko darbošanos, cik smags ir groziņa tapšanas process?

-Kad sāku pirms desmit gadiem, man tas nelikās nekas smags. Tagad, jāsaka godīgi, ar katru gadu darbs šķiet arvien smagāks. Visgrūtākais ir sagatavot materiālu. Man ir sadarbība ar vienu zāģētavu, kas palīdz ar izejmateriāla ieguvi. Grozus pinu no priedes. Zāģētavas darbinieki, kad starp atvestajiem baļķiem kāds derīgs man, dod ziņu, tad baļķi sažāģē tik biezos dēļos, lai varētu no tiem sagatavot skalus. Skalus plēšu pati, man tam ir tāds pašgatavots aparātiņš. Reizēm priede ir ļoti sveķaina, tad īsti neder. Skali no tādas koksnes lokot lūst.

-Cik ilgu laiku prasa viena groziņa darināšana no skalu tapšanas līdz gala rezultātam?

-Skalus parasti sagatavojam lielu kaudzi. Tad pinam. Dienā varu nopīt apmēram astoņus grozus, stundā – vienu. Ja pirmo reizi pin, protams, iet daudz, daudz lēnāk. Meistarklasēs parasti pie viena groza darbojamies divas trīs stundas vai pat ilgāk.

-Kā ar meistarklasēm – no Zemgales līdz Cēsīm tomēr ir gabaliņš ceļā…

-Kad paaicina, braucam mēs abas ar māsu, kas man ir liels palīgs. Mūs uzaicināja Straupē novadīt trīs meistarklases, labprāt piekritām. Esam bijušas daudzviet Latvijā. Savulaik ar māsu katru sestdienu bijām kādā tirgū, tagad mazliet ieturam pauzi – braucam divas reizes mēnesī. Vienmēr esam arī Brīvdabas muzeja lielajā amatnieku tirgū.

-Tirgi gan vienmēr, šķiet, vairāk notiek vasaras mēnešos. Kā rudenī ar tirgošanos?

-Bija lielais Simjūda dienas tirgus. Tad būs tirgus novembrī, brauksim uz Pāvilostas nēģu svētkiem. Tur vienmēr ir ļoti daudz cilvēku, bet tirgosimies tur pirmoreiz. Noteikti brauksim uz Ziemassvētku tirgu Rīgā.

-Kas nāk uz meistarklasēm mācīties pīšanu?

-Reizēm gadās kāds vīrietis, bet lielākoties dāmas. Vecumu nevaru nodalīt, kā kurā vietā piesakās. Straupē visi meistarklases apmeklētāji gados ir jauni un sprigani.

Visiem, kas atnāk, parasti pīt patīk. Ļoti reti kāds saka – nē, tas nav man, to nekad vairs negribu darīt.
Man gan jāpiebilst, ka māsai sākumā bija tieši tā – viņa teica, ka ļoti nepatīk pīt, bet tagad katru dienu pin grozus. Tik ļoti patīk, ka katru mīļu brīdi to tik dara. Vispār pīšana ir diezgan relaksējoša nodarbošanās. Kad esi labi iemācījies, vari to darīt, skatoties televizoru, piemēram, kā citi ada zeķes. Var uzpīt baltu groziņu un uzrakstīt ko skaistu vai uzlikt dekupāžu. Ļoti skaisti darbiņi sanāk.

-Grozu pīšana jums ir pamata darbs un vaļasprieks vienlaikus.

-Jā, tas ir mans iztikas avots. Agrāk patika audzēt puķes, audzēju citus stādus, bija daudzas siltumnīcas. Kopš iesāku pīt grozus, neesmu izaudzējusi nevienu dēstu. Pinot katru reizi varu izdomāt ko jaunu.
Grozus pīt māk arī meita un vedekla, arī māsasmeita. Tagad gaidu, kad paaugsies abas mazmeitas, noteikti iemācīšu arī viņām.

Meita reizēm smejoties teic, lai mantojumā neko citu viņai neatstāju, tikai skalu plēšamo apa­rātu. Esmu teikusi, ka tad, ja pienāk brīdis, kad kādreiz vajag lieku naudas gabalu, saplēsiet skalus, uzpiniet un prom uz tirgu! Viegli tas nav, bet var izdarīt. Sevišķi, kamēr jauns, jaunībā var daudz vairāk.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Seklas tēmas un tukši joki par neko neuzrunā

06:19
04.04.2025
21

Komiķis Rihards Čerkovskis joko par tēmām, kas cilvēkiem ir līdz kaulam pazīstamas – sievietes un vīrieša attiecībām, bērnu audzināšanu un arī šogad aktuālo tēmu – vēlēšanām. Nedēļas izskaņā arī cēsnieki varēja izbaudīt mākslinieka stāv­izrādi “Patiesība par bērnu audzināšanu 2”, kuras mērķis ir sniegt atbalstu visiem, kuri ikdienā saskaras ar dažādām grūtībām bērnu audzināšanas jautājumos. “Druva” […]

Aizrauj mūžam jaunais džezs

07:34
30.03.2025
68

Ik gadu 30. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā džeza diena. Tās mērķis ir novērtēt  džeza mūzikas lielo ietekmi un veicināt starpkultūru dialogu. Džezs, kura sākumu datē ar pagājušā gadsimta 20.gadiem, simts gados no izklaides žanra attīstījies par plaša diapazona mūziku, kas ietekmējis daudzus populārās un akadēmiskās mūzikas žanrus. Jau sesto gadu savu džeza lasījumu […]

Ja var, tad jādara

06:30
29.03.2025
41

Cēsu Politiski represēto biedrība vadību uzticējusi Jānim Vidriķim. Viņa ģimeni 1949.gada 25.martā izsūtīja, Jānis dzimis svešumā, Latvijā atgriezās, kad bija četri gadi. -Represēto noskaņojums ir mundrs. Ir svarīgi likteņbiedriem satikties, atceres reizēs pieminēt savējos. Ir jāstāsta, ko tauta pārdzīvojusi, to smagumu, ko pārdzīvoja ģimenes, kuras izsūtīja. Līdz 2014.gadam dzīvojām mierīgi, nespējot iedomāties, ka šodienas realitāte […]

Deguna formas korekcija kā ceļš uz harmonisku izskatu

20:18
28.03.2025
27

Deguna forma ir viens no nozīmīgākajiem sejas vaibstiem, kas ietekmē kopējo izskatu un sejas proporcijas. Daudzi cilvēki izvēlas veikt deguna plastisko operāciju jeb rinoplastiku, lai uzlabotu ne tikai vizuālo estētiku, bet arī pašsajūtu un pašpārliecinātību. Šī operācija ļauj koriģēt gan iedzimtas, gan traumu rezultātā iegūtas nepilnības, panākot harmonisku un dabisku sejas izskatu. Pateicoties mūsdienu plastiskās […]

Guntra no stipru sieviešu dzimtas

06:08
28.03.2025
61

Viņai bija seši gadi, kad 1949.gada 25.martā kopā ar vecākiem unvecvecākiem meitenei no Jaunpiebalgas sākās ceļš uz Sibīriju Cēsniece Guntra Brigita Ģipsle sagaida smaidīga un mundra. Ikdienas pastaigas, mājas darbi, savs laiks kādai filmai, un diena piepildīta. “Daudz domāju. Kas tik nav piedzīvots. Pie visa jāpierod. Daudz ko atceroties, birst asaras, tās jānoslauka, un jādzīvo […]

"Esam te jauniešu dēļ"

06:52
25.03.2025
116

Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
19
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
26
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
8
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi