Otrdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Viktorija, Balva

Gredzens par mīlestību

Druva
12:35
16.08.2012
25
B74k5221

Latvijas Nacionālā teātra aktrisei un režisorei Inārai Sluckai augustā pirmā darba nedēļa jaunajā sezonā sākās ar patīkamu pārsteigumu teātrī un ar trīs pamatīgām darba dienām Cēsīs.

Par pagājušajā sezonā iestudēto Vīneblas kundzes lomu izrādē “Pērnvasar negaidot” Ināra Slucka saņēma teātra atzinību caur talismanu – leģendārās aktrises Veltas Līnes gredzenu. To katru sezonu piešķir aktrisei, kura visiespaidīgāk uz skatuves attēlojusi mīlestību. Ināra Slucka izrādē “Pērnvasar negaidot” iejūtas dēlu fatāli mīlošas mātes lomā. -Kad jūs pirkstā uzvilksiet iespaidīgo gredzenu? -Tas bija ļoti liels pārsteigums – saņemt Veltas Līnes ceļojošo gredzenu kategorijā “Mīlētājs”. Gredzens ir liels, bet man to bail pazaudēt. Šī jau ir otrā reize, kad teātris man piešķir tādu balvu. Iepriekš to uzvilku pirmizrādēs. Šoreiz saņemt gredzenu bija īpaši, jo to pasniedza Indra Roga. Ar viņu un Veltu Līni trijatā kopā bijām izrādē “Divas sirdis”, kura tagad jau kļuvusi par leģendu, tāpēc gredzena saņemšana man bija aizkustinošs brīdis. -Kā jums pagājusi šī vasara? -Visa vasara ir pagājusi aktrises un režisores darbā. Jūnijā uzreiz pēc daudzām nospēlētajām “Skroderdienas Silmačos” izrādēm es aizbraucu filmēties uz Krieviju. Kad atgriezos, bija jāsāk režijas darbs pie

koncertuzveduma “Dullais Dauka”, ar kura pirmizrādi 7. septembrī sāksies Latvijas Nacionālās operas sezona. Šajā iestudējumā aktīvi strādāju kopā ar mākslinieci Katrīnu Neiburgu, veidojam uzveduma tēlu. Vasarā gatavoju arī iestrādes izrādei, kuru iestudēšu Nacionālajā teātrī. Man vajadzēja sagatavot filmēto materiālu, jo izrāde būs divās daļās – ar dzīvajiem aktieriem un aktieriem filmā. Tagad jau sākušies mēģinājumi Nacionālā teātra sezonas atklāšanas izrādei “Pārdaugava. Jasmīns”, kurā arī spēlēju lomu.

-Ko jūs darījāt Krievijā? -Piedalījos topoša seriāla četrās sērijās. Seriāls ir pēc Maskavas Centrālās televīzijas pasūtījuma. Šī nebija vienīgā filmēšanās, jo pēdējos četros gados ik pa laikam esmu saņēmusi piedāvājumus filmēties Krievijā. Tas gan nozīmējis, ka vasarās pēc teātra sezonas beigām seriāla uzņemšanā varu pavadīt veselas divas nedēļas, bet ja filmēšanās ir teātra sezonas laikā, tad ir tikai daži brīvie brīži, tāpēc filmēties

aizlidoju uz divām, trim dienām. -Vai aktieris un režisors var iztikt bez atvaļinājuma? – Nevaru teikt, ka šovasar būtu nogurusi. Es taču strādāju darbu, kas man sagādā gandarījumu. Augustā vēl arī jāgatavojas darbam Mūzikas akadēmijā, kur esmu aktiermeistarības pasniedzēja vokālistiem, un manam darbam kinoskolā. -Kas tā par skolu? -Kopā ar kinokritiķi Ditu Rietumu esam nodibinājušas kinoskolu jauniešiem, kuri interesējas par kino. Mēs veidojam lekcijas, nodarbības, kuras dod ieskatu režisora, operatora, gaismu mākslinieka, scenārista, aktiera darbā. Pie mums nāk mācīties vidusskolēni un arī jaunieši līdz nenosakāmam vecumam, arī 30 gadnieki. Taču kino vēstures lekcijas klausītāji var apmeklēt arī neierobežotā vecumā. Pašas nodarbības rāda to, kā veidojas filmas pamati, un tajās iesakām piedalīties vecāko klašu skolēniem. Dodam viņiem iespēju pamēģināt un saprast, vai būs pievēroti kādai no kino profesijām. Mūsdienās gan ikviens var izmēģināt savus spēkus filmēšanā un aktierdarbā, jo ir brīvi pieejamas videokameras, daudzi to arī dara, bet mēs dodam dziļāku ieskatu. -Kad jūs pati sākāt filmēties? -Kad mācījos aktieru kursā,

kursa vadītājs Alfrēds Jaunušāns mums, studentiem, neļāva filmēties kino vai televīzijā, bet tikko pabeidzu studijas, tā uzreiz sāku. Pamazām krāju pieredzi, apmeklēju arī mācības kino jomā. Esmu apguvusi aktiermeistarību pie Holivudas aktrises un režisores Lizas Eihornas. Turpinu iepazīt aktiermeistarības dažādas skolas, meklēju piemērus, apgūstu jaunas iemaņas. Pēc profesijas esmu aktrise, tāpēc daudzas lietas ir diezgan viegli uztvert un pārbaudīt.

Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas manas kā aktrises aktīvās kino gaitas apstājās, jo iestājās kino uzņemšanas klusums visās bijušās Padomju Savienības republikās. Pēc gadiem četriem atkal varēju sākt filmēties un sāku tieši Latvijā. No visām pēdējā laika lomām pazīstamākā ir viesnīcas saimnieces loma filmā “Rīgas sargi”.

-Kopš esat ieguvusi arī režisores diplomu, kas ņem virsroku – aktrise vai režisore? -Es esmu aktrise arī tad, kad režisore, un esmu režisore arī tad, kad aktrise.

-Cēsīs jūs kā abu šo profesiju pārstāve ieradāties pirmo reizi? -Iepriekšējos gados Cēsu Mākslas festivālu esmu apmeklējusi kā skatītāja, bijusi gan uz koncertiem, gan izstādēm. Man tas vienmēr šķitis ļoti interesanti. Tagad ierados kā festivāla dalībniece. No Nacionālā teātra parādīšanai festivālā atvedām divas no labākajām izrādēm, kuras “Spēlmaņu naktī” jau ir titulētas kā Latvijas Gada izrādes un vienu, kura uz šo godu kandidē šogad. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērna piedzimšana ir lielākais brīnums

06:27
22.12.2024
359

Ziemassvētku laiks ir stāsts par brīnumu – bērniņa piedzimšanu. Vecmātes šo brīnumu piedzīvo visa gada garumā. Sarunā ar Cēsu klīnikas vecmāti Ivetu Reķi viņa uzsver, ka bērniņa dzimšana patiesi ir brīnums. Ivetai Reķei Cēsu klīnika ir pirmā un vienīgā darbavieta, kurā pavadīti 45 gadi, no tiem 35 gadus palīdzēts mazuļiem ienākt šajā pasaulē, desmit gadi, […]

Māksla ir process, kurā gūt sev kaut ko nozīmīgu un nepieciešamu

06:55
20.12.2024
74

Viņa nupat par skulptūru “Trejdeviņu koks” ieguvusi Cēsu novada mākslas gada “Balvas 2024” augstāko apbalvojumu “Zelta balva”. Ar mākslinieci ANNU EGLI sarunājāmies par emocijām, kas papildina šādu atzinību, par radošo procesu un tuvojošos gadu miju. Lai arī viņa pašlaik dzīvo Rīgā, ar Cēsīm mākslinieci saista īpašas atmiņas, kad bērnībā daudz laika pavadīts dzimtas lauku mājās […]

Adīšana piedzīvo renesansi

06:53
19.12.2024
57

Adīšana piedzīvo renesansi – tā saka jaunā adīšanas entuziaste Baiba Dambe. Šomēnes viņa Cēsu kinozālē organizēja “Adīšanas kino seansu”. Pieredze līdzīgu notikumu rīkošanā viņai jau bija. Cēsīs sarunu festivālā “Lampa” sadarbībā ar Ģimenes telti Baiba organizēja “Mammu adīšanas pikniku”. Lielākoties tur bija mammas, kam pavisam mazi bērni, sievietes varēja kopā paadīt, parunāties, arī iemācīties uzadīt […]

Daiļrecepšu grāmata ar humora devu

06:22
18.12.2024
80

Vircoti lasāmgabali miesai un dvēselei jeb humoristiski pastāstiņi ar atbilstošām receptēm savīti Lienes Margevičas un Natas Brambergas sarakstītajā un “Zvaigzne ABC” izdotajā grāmatā “Vienaldzīgo nav!”. Tā stāsts “Pusdienas slimnīcā” papildināts ar recepti – makaronu zupa ar piena plēvi, stāstam “Vīramāte ir klāt!” pievienots ēdiens – bujabēze ar fenheli, bet “Heavy Metal” – biezeņzupa ar selerijām. […]

Mežā savējais

07:07
15.12.2024
39

Dabā miers, tā atpūšas. Cilvēks vēro, gūst sevī saskaņu ar mežu, ezeru, upi, ainavu. Par būšanu dabā, saprašanos ar meža dzīvniekiem un zivju viltību izzināšanu, par dabas mainību gadalaikos un pēdējās desmitgadēs saruna ar Kasparu Dukaļski, mednieku kluba “Drusti” biedru, makšķernieku. -Bērnībā ar vectēvu un tēvu braucām medībās un makšķerēt. Vēlēšanās būt dabā, svaigā gaisā ir […]

Grāmata, kas piepilda – ne vien vēderu, bet arī prātu un garu

06:39
14.12.2024
185

“Tā ir dāvana mums un dāvana Latvijai,” par tikko no tipogrāfijas iznākušo grāmatu “Pavāru māja Līgatnē” pauž Pavāru mājas saimnieks Ēriks Dreibants. Grāmata ir veltījums gan pašai Pavāru mājai, gan tās cilvēkiem, sākot no pavāriem un produktu audzētājiem, beidzot ar dizaineriem un arhitektiem. Tāpat grāmatā varēs atrast Pavāru mājas viesu iecienītāko ēdienu receptes. Par ieceri […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi