Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Gredzens par mīlestību

Druva
12:35
16.08.2012
32
B74k5221

Latvijas Nacionālā teātra aktrisei un režisorei Inārai Sluckai augustā pirmā darba nedēļa jaunajā sezonā sākās ar patīkamu pārsteigumu teātrī un ar trīs pamatīgām darba dienām Cēsīs.

Par pagājušajā sezonā iestudēto Vīneblas kundzes lomu izrādē “Pērnvasar negaidot” Ināra Slucka saņēma teātra atzinību caur talismanu – leģendārās aktrises Veltas Līnes gredzenu. To katru sezonu piešķir aktrisei, kura visiespaidīgāk uz skatuves attēlojusi mīlestību. Ināra Slucka izrādē “Pērnvasar negaidot” iejūtas dēlu fatāli mīlošas mātes lomā. -Kad jūs pirkstā uzvilksiet iespaidīgo gredzenu? -Tas bija ļoti liels pārsteigums – saņemt Veltas Līnes ceļojošo gredzenu kategorijā “Mīlētājs”. Gredzens ir liels, bet man to bail pazaudēt. Šī jau ir otrā reize, kad teātris man piešķir tādu balvu. Iepriekš to uzvilku pirmizrādēs. Šoreiz saņemt gredzenu bija īpaši, jo to pasniedza Indra Roga. Ar viņu un Veltu Līni trijatā kopā bijām izrādē “Divas sirdis”, kura tagad jau kļuvusi par leģendu, tāpēc gredzena saņemšana man bija aizkustinošs brīdis. -Kā jums pagājusi šī vasara? -Visa vasara ir pagājusi aktrises un režisores darbā. Jūnijā uzreiz pēc daudzām nospēlētajām “Skroderdienas Silmačos” izrādēm es aizbraucu filmēties uz Krieviju. Kad atgriezos, bija jāsāk režijas darbs pie

koncertuzveduma “Dullais Dauka”, ar kura pirmizrādi 7. septembrī sāksies Latvijas Nacionālās operas sezona. Šajā iestudējumā aktīvi strādāju kopā ar mākslinieci Katrīnu Neiburgu, veidojam uzveduma tēlu. Vasarā gatavoju arī iestrādes izrādei, kuru iestudēšu Nacionālajā teātrī. Man vajadzēja sagatavot filmēto materiālu, jo izrāde būs divās daļās – ar dzīvajiem aktieriem un aktieriem filmā. Tagad jau sākušies mēģinājumi Nacionālā teātra sezonas atklāšanas izrādei “Pārdaugava. Jasmīns”, kurā arī spēlēju lomu.

-Ko jūs darījāt Krievijā? -Piedalījos topoša seriāla četrās sērijās. Seriāls ir pēc Maskavas Centrālās televīzijas pasūtījuma. Šī nebija vienīgā filmēšanās, jo pēdējos četros gados ik pa laikam esmu saņēmusi piedāvājumus filmēties Krievijā. Tas gan nozīmējis, ka vasarās pēc teātra sezonas beigām seriāla uzņemšanā varu pavadīt veselas divas nedēļas, bet ja filmēšanās ir teātra sezonas laikā, tad ir tikai daži brīvie brīži, tāpēc filmēties

aizlidoju uz divām, trim dienām. -Vai aktieris un režisors var iztikt bez atvaļinājuma? – Nevaru teikt, ka šovasar būtu nogurusi. Es taču strādāju darbu, kas man sagādā gandarījumu. Augustā vēl arī jāgatavojas darbam Mūzikas akadēmijā, kur esmu aktiermeistarības pasniedzēja vokālistiem, un manam darbam kinoskolā. -Kas tā par skolu? -Kopā ar kinokritiķi Ditu Rietumu esam nodibinājušas kinoskolu jauniešiem, kuri interesējas par kino. Mēs veidojam lekcijas, nodarbības, kuras dod ieskatu režisora, operatora, gaismu mākslinieka, scenārista, aktiera darbā. Pie mums nāk mācīties vidusskolēni un arī jaunieši līdz nenosakāmam vecumam, arī 30 gadnieki. Taču kino vēstures lekcijas klausītāji var apmeklēt arī neierobežotā vecumā. Pašas nodarbības rāda to, kā veidojas filmas pamati, un tajās iesakām piedalīties vecāko klašu skolēniem. Dodam viņiem iespēju pamēģināt un saprast, vai būs pievēroti kādai no kino profesijām. Mūsdienās gan ikviens var izmēģināt savus spēkus filmēšanā un aktierdarbā, jo ir brīvi pieejamas videokameras, daudzi to arī dara, bet mēs dodam dziļāku ieskatu. -Kad jūs pati sākāt filmēties? -Kad mācījos aktieru kursā,

kursa vadītājs Alfrēds Jaunušāns mums, studentiem, neļāva filmēties kino vai televīzijā, bet tikko pabeidzu studijas, tā uzreiz sāku. Pamazām krāju pieredzi, apmeklēju arī mācības kino jomā. Esmu apguvusi aktiermeistarību pie Holivudas aktrises un režisores Lizas Eihornas. Turpinu iepazīt aktiermeistarības dažādas skolas, meklēju piemērus, apgūstu jaunas iemaņas. Pēc profesijas esmu aktrise, tāpēc daudzas lietas ir diezgan viegli uztvert un pārbaudīt.

Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas manas kā aktrises aktīvās kino gaitas apstājās, jo iestājās kino uzņemšanas klusums visās bijušās Padomju Savienības republikās. Pēc gadiem četriem atkal varēju sākt filmēties un sāku tieši Latvijā. No visām pēdējā laika lomām pazīstamākā ir viesnīcas saimnieces loma filmā “Rīgas sargi”.

-Kopš esat ieguvusi arī režisores diplomu, kas ņem virsroku – aktrise vai režisore? -Es esmu aktrise arī tad, kad režisore, un esmu režisore arī tad, kad aktrise.

-Cēsīs jūs kā abu šo profesiju pārstāve ieradāties pirmo reizi? -Iepriekšējos gados Cēsu Mākslas festivālu esmu apmeklējusi kā skatītāja, bijusi gan uz koncertiem, gan izstādēm. Man tas vienmēr šķitis ļoti interesanti. Tagad ierados kā festivāla dalībniece. No Nacionālā teātra parādīšanai festivālā atvedām divas no labākajām izrādēm, kuras “Spēlmaņu naktī” jau ir titulētas kā Latvijas Gada izrādes un vienu, kura uz šo godu kandidē šogad. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
131

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
627
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
242

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi