Latvijas Nacionālā teātra aktrisei un režisorei Inārai Sluckai augustā pirmā darba nedēļa jaunajā sezonā sākās ar patīkamu pārsteigumu teātrī un ar trīs pamatīgām darba dienām Cēsīs.
Par pagājušajā sezonā iestudēto Vīneblas kundzes lomu izrādē “Pērnvasar negaidot” Ināra Slucka saņēma teātra atzinību caur talismanu – leģendārās aktrises Veltas Līnes gredzenu. To katru sezonu piešķir aktrisei, kura visiespaidīgāk uz skatuves attēlojusi mīlestību. Ināra Slucka izrādē “Pērnvasar negaidot” iejūtas dēlu fatāli mīlošas mātes lomā. -Kad jūs pirkstā uzvilksiet iespaidīgo gredzenu? -Tas bija ļoti liels pārsteigums – saņemt Veltas Līnes ceļojošo gredzenu kategorijā “Mīlētājs”. Gredzens ir liels, bet man to bail pazaudēt. Šī jau ir otrā reize, kad teātris man piešķir tādu balvu. Iepriekš to uzvilku pirmizrādēs. Šoreiz saņemt gredzenu bija īpaši, jo to pasniedza Indra Roga. Ar viņu un Veltu Līni trijatā kopā bijām izrādē “Divas sirdis”, kura tagad jau kļuvusi par leģendu, tāpēc gredzena saņemšana man bija aizkustinošs brīdis. -Kā jums pagājusi šī vasara? -Visa vasara ir pagājusi aktrises un režisores darbā. Jūnijā uzreiz pēc daudzām nospēlētajām “Skroderdienas Silmačos” izrādēm es aizbraucu filmēties uz Krieviju. Kad atgriezos, bija jāsāk režijas darbs pie
koncertuzveduma “Dullais Dauka”, ar kura pirmizrādi 7. septembrī sāksies Latvijas Nacionālās operas sezona. Šajā iestudējumā aktīvi strādāju kopā ar mākslinieci Katrīnu Neiburgu, veidojam uzveduma tēlu. Vasarā gatavoju arī iestrādes izrādei, kuru iestudēšu Nacionālajā teātrī. Man vajadzēja sagatavot filmēto materiālu, jo izrāde būs divās daļās – ar dzīvajiem aktieriem un aktieriem filmā. Tagad jau sākušies mēģinājumi Nacionālā teātra sezonas atklāšanas izrādei “Pārdaugava. Jasmīns”, kurā arī spēlēju lomu.
-Ko jūs darījāt Krievijā? -Piedalījos topoša seriāla četrās sērijās. Seriāls ir pēc Maskavas Centrālās televīzijas pasūtījuma. Šī nebija vienīgā filmēšanās, jo pēdējos četros gados ik pa laikam esmu saņēmusi piedāvājumus filmēties Krievijā. Tas gan nozīmējis, ka vasarās pēc teātra sezonas beigām seriāla uzņemšanā varu pavadīt veselas divas nedēļas, bet ja filmēšanās ir teātra sezonas laikā, tad ir tikai daži brīvie brīži, tāpēc filmēties
aizlidoju uz divām, trim dienām. -Vai aktieris un režisors var iztikt bez atvaļinājuma? – Nevaru teikt, ka šovasar būtu nogurusi. Es taču strādāju darbu, kas man sagādā gandarījumu. Augustā vēl arī jāgatavojas darbam Mūzikas akadēmijā, kur esmu aktiermeistarības pasniedzēja vokālistiem, un manam darbam kinoskolā. -Kas tā par skolu? -Kopā ar kinokritiķi Ditu Rietumu esam nodibinājušas kinoskolu jauniešiem, kuri interesējas par kino. Mēs veidojam lekcijas, nodarbības, kuras dod ieskatu režisora, operatora, gaismu mākslinieka, scenārista, aktiera darbā. Pie mums nāk mācīties vidusskolēni un arī jaunieši līdz nenosakāmam vecumam, arī 30 gadnieki. Taču kino vēstures lekcijas klausītāji var apmeklēt arī neierobežotā vecumā. Pašas nodarbības rāda to, kā veidojas filmas pamati, un tajās iesakām piedalīties vecāko klašu skolēniem. Dodam viņiem iespēju pamēģināt un saprast, vai būs pievēroti kādai no kino profesijām. Mūsdienās gan ikviens var izmēģināt savus spēkus filmēšanā un aktierdarbā, jo ir brīvi pieejamas videokameras, daudzi to arī dara, bet mēs dodam dziļāku ieskatu. -Kad jūs pati sākāt filmēties? -Kad mācījos aktieru kursā,
kursa vadītājs Alfrēds Jaunušāns mums, studentiem, neļāva filmēties kino vai televīzijā, bet tikko pabeidzu studijas, tā uzreiz sāku. Pamazām krāju pieredzi, apmeklēju arī mācības kino jomā. Esmu apguvusi aktiermeistarību pie Holivudas aktrises un režisores Lizas Eihornas. Turpinu iepazīt aktiermeistarības dažādas skolas, meklēju piemērus, apgūstu jaunas iemaņas. Pēc profesijas esmu aktrise, tāpēc daudzas lietas ir diezgan viegli uztvert un pārbaudīt.
Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas manas kā aktrises aktīvās kino gaitas apstājās, jo iestājās kino uzņemšanas klusums visās bijušās Padomju Savienības republikās. Pēc gadiem četriem atkal varēju sākt filmēties un sāku tieši Latvijā. No visām pēdējā laika lomām pazīstamākā ir viesnīcas saimnieces loma filmā “Rīgas sargi”.
-Kopš esat ieguvusi arī režisores diplomu, kas ņem virsroku – aktrise vai režisore? -Es esmu aktrise arī tad, kad režisore, un esmu režisore arī tad, kad aktrise.
-Cēsīs jūs kā abu šo profesiju pārstāve ieradāties pirmo reizi? -Iepriekšējos gados Cēsu Mākslas festivālu esmu apmeklējusi kā skatītāja, bijusi gan uz koncertiem, gan izstādēm. Man tas vienmēr šķitis ļoti interesanti. Tagad ierados kā festivāla dalībniece. No Nacionālā teātra parādīšanai festivālā atvedām divas no labākajām izrādēm, kuras “Spēlmaņu naktī” jau ir titulētas kā Latvijas Gada izrādes un vienu, kura uz šo godu kandidē šogad. Mairita Kaņepe
Komentāri