Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Gadalaiki neiespaido radošo darbību

Druva
14:49
18.10.2011
54
Mg 9992

Vasaras vidū Cēsīs skanēja Valta Pūces sacerētais dziesmu cikls “Saule sēja sidrabiņu” skolēnu koru un paša komponista vadītā ansambļa izpildījumā, vasaras vidū Cēsīs varēja noklausīties Imanta Kalniņa rokoperu “Ei, jūs tur!”, kurā flautas solo skanēja Ditas Krenbergas izpildījumā, bet rudenī, talantīgajiem mūziķiem – Valtam Pūcem un Ditai Krenbergai apvienojoties ar aktieri Gundaru Āboliņu un aizrautīgu dabas fotogrāfu Pēteri Apsi, tapis koncertuzvedums par Annas Sakses grāmatu “Pasakas par ziediem”.

Gaidot uzstāšanās brīdi

“Latvijas koncertu” rīkotajā izrādē, kas notika Cēsīs, mākslinieki dalījās domās. Vispirms rudens laiku teātrī atklāja Sakses pasaku stāstnieks Gundars Āboliņš: “Man ir zināmi daži viltīgi paņēmieni, kā uz skatuves vasarā radīt ziemas noskaņas un ziemā vasaras. Profesionāli izkopta prasme kopš pagājušā gadsimta otrās puses, kad sāku darboties aktiera profesijā. Tagad ir rudens. Oktobris sākās ar tik skaistiem novakariem, kādi reti kad bijuši. Tiesa, ir sabirušas lapas un skujas. Aizņemtība darbā teātrī ir vienīgais attaisnojums, kāpēc es tās lapas negrābju. Teātrī ir tāda darba specifika, ka katru vakaru aktierim sevi no jauna jāpierāda. Rudenī teātrī visi

sastopamies ar lielu gribu strādāt. Ap Ziemassvētku laiku šis entuziasms gan pāriet, bet rudens ir ražas laiks, jo “ienākušās” jaunas izrādes. Tās iestrādātas pavasarī, rudenī pabeigtas, nu skatītāju vērtējumam nododamas. Anna Sakse nav rakstījusi pasakas par puķēm, bet caur puķēm stāsta par daudz ko citu.Katram ziedam un augam ir savs raksturs, tāpēc daudz līdzību varam saskatīt ar cilvēku pasauli. Ziedi noder kā spilgti tēli,jo arī dabā pastāv attiecības – cīņa par sauli, par eksistenci, sava veida uzticība, greizsirdība.

Liekas – kurš gan no skolas gadiem nezina

A. Sakses “Pasakas par ziediem”? Bet nē – daudzi tās aizmirsuši, tik sen lasījuši. Mūsu veidoto izrādi visvairāk nāk skatīties dāmas un viņu mazmeitiņas, diezgan bieži arī mammas ar bērniem, kaut gan priekšnesums gluži nav domāts bērniem. Tās nav vakara pasaciņas.

Viens otrs klausītājs aiziet no koncerta ar domu, ka jāsameklē plauktā pasaku grāmatiņa, tā jāpārlasa. Ja ir tāds noskaņojums, pārlasīt grāmatu tagad – ar citu dzīves pieredzi, tas ir viens no vērtīgākajiem ieguvumiem, ko mūsu uzvedums var dot.” Flautu koncertuzvedumā spēlē Dita Krenberga, esot lieliska vidutāja noskaņas veidošanā līdzās komponistam Valtam Pūcem pie klavierēm un Gundaram Āboliņam pasaku stāstnieka lomā. – Flauta ir tik lielisks instruments, ka ar to var attēlot visas noskaņas un arī rakstura īpašības. Kā mums tas izdevies, spriež klausītāji. Flauta var būt arī ļoti griezīga. Tiesa, šādas skaņas “Pasakās par ziediem” nav , varbūt nedaudz. “Druva” izvaicāja komponistu Valtu Pūci, kā izteikt cilvēka raksturu un pārdzīvojumu mūzikā, ja tas jāstāsta caur puķēm: “Rakstot mūziku uzvedumam ar Sakses pasakām, vairāk domāju par gaisotnes un situācijas uzburšanu, sajūtu un notikumu atspoguļojumu. Tas bija pats vasaras vidus, kad sēdos pie mūzikas radīšanas. Konkretizācijai nepievērsos, jo mūzika pati ir pat ļoti abstrakta. Ja pie klavierēm izdodas ļaut vaļu fantāzijai, tas ir pats labākais. Reizēm domās, kurās tu koncentrējies, darba ieguldīts vēl vairāk, nekā izrādes vai koncerta brīdī. Radošiem cilvēkiem darbs nesaistās tikai ar to gadalaiku, kad jāuzstājas priekšā. Mūsu dižākie svētki gada ritējumā ir Ziemassvētki un Līgo. Tos gaidot, jau pusgadu iepriekš komponistam sadrūzmējas darbs vairāk, nekā ikdienā. Tā es pie klavierēm mūzikas radīšanas procesā Jāņus izdzīvoju ziemā, bet Ziemassvētkus vasarā. Tur neko nevar darīt.

Tāpēc ar gadiem man pilnīgi nav nekādas nozīmes, kad komponēt – ziemā vai vasarā. Pasakas par ziediem ievīt mūzikas tēlos nebija viegli. Gandrīz katra pasaka spītējās pretī muzikālajam materiālam, reizēm pat dramatiski. Šovasar daudz domāju par pasakām un esmu secinājis, ka latviešu autoru literārās pasakas ar nežēlību neizceļas. Atliek tikai palasīt H.K. Andersena vai brāļu Grimmu pasakas, lai tam piekristu. Taču arī latviešiem pasaciņa nav tas pats, kas salda konfekte. To mēs gribējām atgādināt, veidojot Annas Sakses pasaku uzvedumu.” Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
78

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
23

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
286
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1061
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi