Otrdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Ādams, Ieva

Gadalaiki neiespaido radošo darbību

Druva
14:49
18.10.2011
30
Mg 9992

Vasaras vidū Cēsīs skanēja Valta Pūces sacerētais dziesmu cikls “Saule sēja sidrabiņu” skolēnu koru un paša komponista vadītā ansambļa izpildījumā, vasaras vidū Cēsīs varēja noklausīties Imanta Kalniņa rokoperu “Ei, jūs tur!”, kurā flautas solo skanēja Ditas Krenbergas izpildījumā, bet rudenī, talantīgajiem mūziķiem – Valtam Pūcem un Ditai Krenbergai apvienojoties ar aktieri Gundaru Āboliņu un aizrautīgu dabas fotogrāfu Pēteri Apsi, tapis koncertuzvedums par Annas Sakses grāmatu “Pasakas par ziediem”.

Gaidot uzstāšanās brīdi

“Latvijas koncertu” rīkotajā izrādē, kas notika Cēsīs, mākslinieki dalījās domās. Vispirms rudens laiku teātrī atklāja Sakses pasaku stāstnieks Gundars Āboliņš: “Man ir zināmi daži viltīgi paņēmieni, kā uz skatuves vasarā radīt ziemas noskaņas un ziemā vasaras. Profesionāli izkopta prasme kopš pagājušā gadsimta otrās puses, kad sāku darboties aktiera profesijā. Tagad ir rudens. Oktobris sākās ar tik skaistiem novakariem, kādi reti kad bijuši. Tiesa, ir sabirušas lapas un skujas. Aizņemtība darbā teātrī ir vienīgais attaisnojums, kāpēc es tās lapas negrābju. Teātrī ir tāda darba specifika, ka katru vakaru aktierim sevi no jauna jāpierāda. Rudenī teātrī visi

sastopamies ar lielu gribu strādāt. Ap Ziemassvētku laiku šis entuziasms gan pāriet, bet rudens ir ražas laiks, jo “ienākušās” jaunas izrādes. Tās iestrādātas pavasarī, rudenī pabeigtas, nu skatītāju vērtējumam nododamas. Anna Sakse nav rakstījusi pasakas par puķēm, bet caur puķēm stāsta par daudz ko citu.Katram ziedam un augam ir savs raksturs, tāpēc daudz līdzību varam saskatīt ar cilvēku pasauli. Ziedi noder kā spilgti tēli,jo arī dabā pastāv attiecības – cīņa par sauli, par eksistenci, sava veida uzticība, greizsirdība.

Liekas – kurš gan no skolas gadiem nezina

A. Sakses “Pasakas par ziediem”? Bet nē – daudzi tās aizmirsuši, tik sen lasījuši. Mūsu veidoto izrādi visvairāk nāk skatīties dāmas un viņu mazmeitiņas, diezgan bieži arī mammas ar bērniem, kaut gan priekšnesums gluži nav domāts bērniem. Tās nav vakara pasaciņas.

Viens otrs klausītājs aiziet no koncerta ar domu, ka jāsameklē plauktā pasaku grāmatiņa, tā jāpārlasa. Ja ir tāds noskaņojums, pārlasīt grāmatu tagad – ar citu dzīves pieredzi, tas ir viens no vērtīgākajiem ieguvumiem, ko mūsu uzvedums var dot.” Flautu koncertuzvedumā spēlē Dita Krenberga, esot lieliska vidutāja noskaņas veidošanā līdzās komponistam Valtam Pūcem pie klavierēm un Gundaram Āboliņam pasaku stāstnieka lomā. – Flauta ir tik lielisks instruments, ka ar to var attēlot visas noskaņas un arī rakstura īpašības. Kā mums tas izdevies, spriež klausītāji. Flauta var būt arī ļoti griezīga. Tiesa, šādas skaņas “Pasakās par ziediem” nav , varbūt nedaudz. “Druva” izvaicāja komponistu Valtu Pūci, kā izteikt cilvēka raksturu un pārdzīvojumu mūzikā, ja tas jāstāsta caur puķēm: “Rakstot mūziku uzvedumam ar Sakses pasakām, vairāk domāju par gaisotnes un situācijas uzburšanu, sajūtu un notikumu atspoguļojumu. Tas bija pats vasaras vidus, kad sēdos pie mūzikas radīšanas. Konkretizācijai nepievērsos, jo mūzika pati ir pat ļoti abstrakta. Ja pie klavierēm izdodas ļaut vaļu fantāzijai, tas ir pats labākais. Reizēm domās, kurās tu koncentrējies, darba ieguldīts vēl vairāk, nekā izrādes vai koncerta brīdī. Radošiem cilvēkiem darbs nesaistās tikai ar to gadalaiku, kad jāuzstājas priekšā. Mūsu dižākie svētki gada ritējumā ir Ziemassvētki un Līgo. Tos gaidot, jau pusgadu iepriekš komponistam sadrūzmējas darbs vairāk, nekā ikdienā. Tā es pie klavierēm mūzikas radīšanas procesā Jāņus izdzīvoju ziemā, bet Ziemassvētkus vasarā. Tur neko nevar darīt.

Tāpēc ar gadiem man pilnīgi nav nekādas nozīmes, kad komponēt – ziemā vai vasarā. Pasakas par ziediem ievīt mūzikas tēlos nebija viegli. Gandrīz katra pasaka spītējās pretī muzikālajam materiālam, reizēm pat dramatiski. Šovasar daudz domāju par pasakām un esmu secinājis, ka latviešu autoru literārās pasakas ar nežēlību neizceļas. Atliek tikai palasīt H.K. Andersena vai brāļu Grimmu pasakas, lai tam piekristu. Taču arī latviešiem pasaciņa nav tas pats, kas salda konfekte. To mēs gribējām atgādināt, veidojot Annas Sakses pasaku uzvedumu.” Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērna piedzimšana ir lielākais brīnums

06:27
22.12.2024
361

Ziemassvētku laiks ir stāsts par brīnumu – bērniņa piedzimšanu. Vecmātes šo brīnumu piedzīvo visa gada garumā. Sarunā ar Cēsu klīnikas vecmāti Ivetu Reķi viņa uzsver, ka bērniņa dzimšana patiesi ir brīnums. Ivetai Reķei Cēsu klīnika ir pirmā un vienīgā darbavieta, kurā pavadīti 45 gadi, no tiem 35 gadus palīdzēts mazuļiem ienākt šajā pasaulē, desmit gadi, […]

Māksla ir process, kurā gūt sev kaut ko nozīmīgu un nepieciešamu

06:55
20.12.2024
74

Viņa nupat par skulptūru “Trejdeviņu koks” ieguvusi Cēsu novada mākslas gada “Balvas 2024” augstāko apbalvojumu “Zelta balva”. Ar mākslinieci ANNU EGLI sarunājāmies par emocijām, kas papildina šādu atzinību, par radošo procesu un tuvojošos gadu miju. Lai arī viņa pašlaik dzīvo Rīgā, ar Cēsīm mākslinieci saista īpašas atmiņas, kad bērnībā daudz laika pavadīts dzimtas lauku mājās […]

Adīšana piedzīvo renesansi

06:53
19.12.2024
57

Adīšana piedzīvo renesansi – tā saka jaunā adīšanas entuziaste Baiba Dambe. Šomēnes viņa Cēsu kinozālē organizēja “Adīšanas kino seansu”. Pieredze līdzīgu notikumu rīkošanā viņai jau bija. Cēsīs sarunu festivālā “Lampa” sadarbībā ar Ģimenes telti Baiba organizēja “Mammu adīšanas pikniku”. Lielākoties tur bija mammas, kam pavisam mazi bērni, sievietes varēja kopā paadīt, parunāties, arī iemācīties uzadīt […]

Daiļrecepšu grāmata ar humora devu

06:22
18.12.2024
80

Vircoti lasāmgabali miesai un dvēselei jeb humoristiski pastāstiņi ar atbilstošām receptēm savīti Lienes Margevičas un Natas Brambergas sarakstītajā un “Zvaigzne ABC” izdotajā grāmatā “Vienaldzīgo nav!”. Tā stāsts “Pusdienas slimnīcā” papildināts ar recepti – makaronu zupa ar piena plēvi, stāstam “Vīramāte ir klāt!” pievienots ēdiens – bujabēze ar fenheli, bet “Heavy Metal” – biezeņzupa ar selerijām. […]

Mežā savējais

07:07
15.12.2024
39

Dabā miers, tā atpūšas. Cilvēks vēro, gūst sevī saskaņu ar mežu, ezeru, upi, ainavu. Par būšanu dabā, saprašanos ar meža dzīvniekiem un zivju viltību izzināšanu, par dabas mainību gadalaikos un pēdējās desmitgadēs saruna ar Kasparu Dukaļski, mednieku kluba “Drusti” biedru, makšķernieku. -Bērnībā ar vectēvu un tēvu braucām medībās un makšķerēt. Vēlēšanās būt dabā, svaigā gaisā ir […]

Grāmata, kas piepilda – ne vien vēderu, bet arī prātu un garu

06:39
14.12.2024
185

“Tā ir dāvana mums un dāvana Latvijai,” par tikko no tipogrāfijas iznākušo grāmatu “Pavāru māja Līgatnē” pauž Pavāru mājas saimnieks Ēriks Dreibants. Grāmata ir veltījums gan pašai Pavāru mājai, gan tās cilvēkiem, sākot no pavāriem un produktu audzētājiem, beidzot ar dizaineriem un arhitektiem. Tāpat grāmatā varēs atrast Pavāru mājas viesu iecienītāko ēdienu receptes. Par ieceri […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
1
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi