Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Dzīvot bez suņa un kaķiem būtu garlaicīgi

Druva
14:38
05.09.2013
21
Img 0029

Cēsnieki Sandra un Andrejs Lindenbergi ir patiesi dzīvniekmīļi. Viņu trīsistabu dzīvoklī draudzīgi sadzīvo vācu aitu suns un trīs kaķi. Argo, prāva auguma suns ar vērīgu skatienu, sagaida ienācēju ar skaļu rējienu. Pareizi, kārtībai jābūt, nodomāju un ļauju sevi apostīt. Saprašanās nodibināta, un sarunas gaitā suns ik pa laikam pietuvojas, lai piedurtu miklu purnu manām kājām, tas kutina, bet saimnieku saucieni notur Argo pieklājīgā attālumā. „Argo ir gudrs, vērīgs un rotaļīgs,” tā savu stāstu sāk saimniece Sandra. „Ņemot suni, mūsu noteikums bija, lai tas būtu apmācāms, vadāms,” dzīvesbiedri papildina Andrejs. „Arī iepriekšējais suns Ardis bija vācu aitu suņu šķirnes, nodzīvoja pie mums 16 gadus, vedām uz suņu skolu, kuru tas ar izcilību arī beidza,” palepojas Andrejs. Kamēr runājam, parādās balts, graciozs kaķis ar spožām acīm. Viņa vērību es izpelnos tikai uz brīdi. Sarunas laiku pūkainis pavada pieklājīgā attālumā uz speciāla statīva, kur laikam sapņo savus peļu sapņus. „Argo vēl jauns, grib rotaļāties, dauzīties. Dārzā skrien pakaļ tauriņiem, bet ne lai noķertu, tikai pavadītu lidojumā. Izskatās kā palēninātas filmas kadri. Ir jautri. Dzīve kopā ar dzīvniekiem ir līksmāka,” turpina Sandra. “Un pārsteigumiem bagāta,” stāsta Andrejs. „Suņus esam iegādājušies apzināti un pārdomāti, bet kaķiem pašiem savi argumenti, lai kļūtu par mūsējiem. Katrs citādi atvēra mūsu sirdis – cits ar mieru un paļāvību, cits ar neatlaidību, vēl kāds ar mīļumu. Bija kaķe, kura laida pasaulē mazuļus gultā, kurā es, noguris pēc darba, atpūtos. Kad pamodos, jutu, ka neesmu viens, bet veselas saimes ielenkts.” Saimnieki stāsta arī par kaķu akrobātiskajiem trikiem, pārvietojoties pa ceturtā stāva dzīvokļu palodzēm, kad minči spēj apciemot ne tikai blakus dzīvojošos, bet arī tālākos kaimiņus. „Tā reiz pie durvīm zvana kaimiņiene un taujā, vai gadījumā nav pazudis kaķis, jo viens esot uz viņas balkona. Mums pat prātā nenāca, ka mīlulis uz ko tādu spējīgs,” nosmaida saimnieki. Protams, kaķiem gadījies arī kāds neprātīgs lēciens no ceturtā stāva balkona, kad neuzmanīga kustība maksājusi izbaiļu pilnu mešanos lejup. „Viens pūkainis pēc šādas piezemēšanās bija pazudis divarpus mēnešus. Bijām noraizējušies, aptaujājām kaimiņus, bet velti. Beigās kaķis kā neticamā brīnumā atnāca mājās. Visticamāk, apdullumā nesapratis, kur mājas, un skrējis prom,” stāsta Sandra. Kaķu bērniem tiek meklētas arī jaunas mājas. Tā saimnieki saskaitījuši, ka līdz šim laimīgākus darījuši ap 70 kaķu un cilvēku. Daudz. Sarunas gaitā arī otrs kaķis mūs pagodina ar klātbūtni, paspīdinot raibu kažoku. Tas Micis, kaķu kungs jau gana cienījamā vecumā. Trešo kaķi saimnieki iznes paši- balts, paprāvs skaistulis vārdā Mika. Par minčiem, kas tagad jau ķer peles citos laukos, ir saglabājušies stāsti. „Bija mums kaķis Fiksis, kas tā arī dzīvoja- ātri, knaši. Diemžēl nobrauca mašīna. Arī kaķene Melnīte traģiski gāja bojā. Kaķene Pinka (tā pati, kas gultā aplaimoja saimnieku ar mazuļiem- A.L.) prata taisīt vaļā durvis, uzlecot uz durvju roktura,” tā Sandra. Arī suņi, kas dzīvojuši pie Sandras un Andreja, atstājuši nospiedumus saimnieku sirdīs un domās. „Pifs bija vairāk instinktu suns. Ja kāds bija netaisni pret viņu izturējies, tas netika aizmirsts. Vēl tagad atceros, kā mana aizlieguma dēļ cirst zobus kādam kājā tika ķerts naidnieces svārku malā,” tā Andrejs. Abi saimnieki apstiprina atziņu – dzīve kopā ar dzīvnieku jau ir kā sava veida atkarība. Grūti iedomāties, kā būtu, ja, pārnākot mājās, neviens negaidītu. To sajūtu nespēj izbojāt pat suņu un kaķu spalvas uz iemīļotā dīvāna. Dzīvnieki, šķiet, šajā mājoklī iederas pašsaprotami. Nodomāju, ka saimnieku saprašanās ar dzīvniekiem laikam zvaigznēs ierakstīta, jo mīlestības pilnā gaisotne šķita gluži taustāma. Laimīgi suņi, kaķi… un laimīgi cilvēki. Agita Liepiņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
23

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
321

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi