Trešdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Delikatese no kalpu galda

Andris Vanadziņš
12:22
18.03.2025
92
Straupe Rolands

No senatnes līdz mūsdienām. Piensaimnieku kooperatīvas sabiedrības “Straupe” ražošanas vadītājs Rolands Jomerts uzsver, ka “Straupe” ir Latvijā vienīgais piena pārstrādes uzņēmums, kas ražo vērtīgo senču mantojumu, garšīgo un veselīgo sviestu ar kaņepēm. FOTO: Andris Vanadziņš

“Sviests ar kaņepēm”, ko ražo piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe”, ir produkts, ko gatavo tikai Latvijā. Savukārt “Straupe” ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums valstī, kur jau 29 gadus, ņemot par pamatu nedaudz precizētu tautas recepti, šādu sviestu gatavo.

Šodien sviests ar kaņepēm ir delikatese, ko iecienījuši gardēži, veselīgu produktu cienītāji un saim­nieces, kurām patīk jauninājumi ģimenes ēdienkartē. Taču senākā pagātnē to dēvēja par “bada sviestu”. “Tas radās kā kalpu ēdiens. Sviests vienmēr bijis dārgs, saimnieki, lai vērtīgo mantu taupītu, kalpiem gatavoja sviestu ar kaņepēm. Proporcijas izvēlējās atbilstoši katras sētas rocībai. Tā nu zemnieki, paši to pat nenojaušot, atstājuši mums ļoti vērtīgu mantojumu. Kā atzīst uzturzinātnieki šodien kaņepju sviestu papildina ar olbaltumvielām, šķiedrvielām, piesātinātajām taukskābēm, kas cīnās ar holesterīnu. Mūsu senči ir radījuši vērtīgu, veselīgu produktu, kas ir sātīgs un garšīgs, ar mazliet specifisku kaņepju, riekstu pieskaņu,” stāsta “Straupes” ražošanas vadītājs Rolands Jomerts. “Kā jau zemnieku ēdiens tas ir vienkāršs un top no trim sastāvdaļām: sviesta, kaņepju masas un sāls. Sviestu gatavojam no apkārtnes lauksaimnieku piegādātā piena, savukārt kaņepju masu piegādā viena saimniecība Jelgavas pusē. Sadarbojamies jau vairāk nekā 10 gadus.

Sviestu ar kaņepēm ražojam reizi nedēļā un pamatā pārdodam mūsu pašu veikaliņu tīklā. Tehnoloģiskais process arī ir vienkāršs. Tikko gatavotu svaigu sviestu samaisa ar kaņepju masu, pievieno sāli. Tā iegūstam sviestu ar kaņepēm, veselīgu produktu, kas nācis no latviešu zemnieku galda.”

Produkta receptūra teju 30 gadus saglabāta nemainīga: 80% sald­krējuma sviests, 20 % kaņepju masa un sāls. Kaņepju masu gatavo no sējas kaņepju šķirnes ‘Adzelvieši’. Latvijā tā ir sena un novērtēta šķirne pārtikas ražošanā, jo satur līdz 35% eļļas, daudz olbaltumvielu, arī šķiedrvielu. Kvalitatīvas sēklas ir aromātiskas, tām piemīt patīkama, no maigas līdz izteiktai riekstu garšai un smaržai.

Nogatavojušās kaņepes izkuļ, attīra un nožāvē. Pēc tam sēklas karsē, atdzesē un samaļ, iegūstot gandrīz melnu, eļļainu, aromātisku masu.

009a1274
PKS “Straupe” sviests ar kaņepēm. FOTO: Marta Meldra Martinsone

LAI GARŠO!

Gatavošanas iedvesmai dažas Ogres tehnikuma pasniedzējas Zinaidas Bāras un viņas audzēkņu sagatavotas receptes, kas apliecina, ka pielietojums zemnieku delikatesei ir ļoti daudzveidīgs.

Uzkodas ar “Straupes sviestu ar kaņepēm”

  • No rudzu maizes izspiež medaljonus, uz pannas viegli apgrauzdē, atdzesē, virsū liek biezpienu, kas rūpīgi samaisīts ar sviestu ar kaņepēm. Rotā ar dārzeņu gabaliņiem.
  • No baltmaizes izspiež medaljonus, uz pannas apgrauzdē brūnus. Ar konditorejas tūtu uzspiež saputotu sviestu ar kaņepēm. Var rotāt ar svaiga gurķa strēmelītēm. Var izmantot tikai sviestu ar kaņepēm, to var samaisīt, piemēram, ar biezpienu.
  • Izvāra kartupeļus ar mizu, atdzesē, nomizo, sagriež šķēlēs, virsū ar konditorejas tūtu uzspiež saputotu sviestu ar kaņepēm. Rotā ar sarīvētu Jāņu sieru un sasmalcinātiem lociņiem.

Kartupeļu krēmzupa ar šitaki sēnēm un “Straupes sviestu ar kaņepēm”

  • Burkānus un sīpolus notīra, sagriež mazākos gabalos un apcep sviestā ar kaņepēm. Pievieno buljonu, liek kartupeļus, sēnes. Vāra, līdz sastāvdaļas ēšanas gatavībā. Padzesē, sablendē un izberž caur sietu. Pievieno saldo krējumu, sviestu ar kaņepēm, uzvāra un pasniedz ar siera kraukšķiem.

Siera kraukšķi ar kaņepju sviestu

  • Sviestu ar kaņepēm un miltus saberž smilšveidīgā masā, pievieno sarīvētu Jāņu sieru un samīca viendabīgā mīklā. To sadala uz pusēm. No pirmās daļas veido garenas, apaļas standziņas un cep cepeškrāsnī gatavas. Otro mīklas daļu plāni izveltnē, liek uz plāts, kas izklāta ar cepampapīru, un cep kraukšķus.

Pildītas kartupeļu kroketes ar “Straupes sviestu ar kaņepēm” un Jāņu sieru

  • Izvāra kartupeļus, tos sastampā kartupeļu biezenī. Karstam pievieno sviestu ar kaņepēm, olu dzeltenumus, sāli, muskatriekstu, zaļumus. Sadala vienāda izmēra lodītēs, katrā ieliek Jāņu siera kubiņu, veido apaļu formu. Panē olu baltumā, rīvmaizē un cep lielā taukvielu daudzumā gaiši brūnas.

Straupe Sviets
Sviests ar kaņepēm ir vērtīgs, veselīgs produkts, kas ir sātīgs un garšīgs ar mazliet specifisku kaņepju, riekstu pieskaņu. Tā pielietojuma iespējas virtuvē ir ļoti daudzveidīgas.
FOTO: no “Siera kluba” arhīva

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar vilcienu no Cēsīm uz Tartu divās stundās

07:36
19.03.2025
84

Braukt ar vilcienu paticis man kopš bērnības, un bijusi arī iespēja to darīt. Dzīvesvieta vienmēr atradusies tuvu dzelzceļa stacijai, kājām jāiet ne ilgāk kā desmit minūtes. Abi ar vīru nolēmām, ka ir jāizmēģina jaunais, pareizāk – atjaunotais – vilcienu savienojums no Cēsīm uz Tartu. Piedzīvojums lielisks. Tikai Valgas dzelzceļa stacijā, kur jāpārsēžas no Lietuvas nodrošinātā […]

Pārliecinājās, ka “Straumes” kaķis ir pelēks

06:34
18.03.2025
155

Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītājai Egitai Zariņai patīk dzīvnieki un tuva ir daba, iespējams, tieši tāpēc tik ļoti aizkustināja filma “Straume” . “Agrāk biju pārliecināta, ka esmu kaķu cilvēks. Bet tagad man ir pilnīgi skaidrs, ka esmu suņkaķu cilvēks, pilnīgs dzīvnieku mīlis,” saka E.Zariņa. Viņa pastāsta, ka jaunpiebaldzēni “Straumi” kuplā skaitā noskatījās jau septembrī, pirms vēl […]

Izdarīt labu – dot mājas patversmes sunim

07:32
17.03.2025
161

Jaunpiebalgas vidusskolas direktora Arņa Ratiņa kaķenīte Džīna un sunene Džera ir ļoti līdzīgas “Straumē” redzamajiem tēliem, tik Džīnai vēl ir balta apkaklīte. A. Ratiņam dzīvnieki ir mīļi jau no mazām dienām, kad viņš dzīvoja lauku mājās. Pārnākot dzīvot uz dzīvokli Jaunpiebalgā, kaķis un suns ņemti līdzi. Par filmu runāts arī skolā. “Gan skolēni, gan skolotāji sekoja […]

Veselība. Vienmēr svarīga

13:26
11.03.2025
30

“Veselības jomai finansējuma nekad nevar būt par daudz,” tā aģentūras LETA žurnālistēm Gaļinai Kudrjavcevai Ancei Zirnītei intervijā atzinusi Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene, taču uzsvērusi, ka papildu līdzekļi nozare šī gada budžetā piešķirti, tajā skaitā medikamentiem onkoloģijā. Saruna ar A. Vaļulieni par to, kāpēc medicīnai vienmēr vajadzēs palielināt līdzekļus, kā zāļu cenas mainījusi reforma, […]

Racionāls mākslinieks ar romantisku skatījumu

07:16
06.03.2025
71

Mūziķis, dziesmu autors un radio balss Mārtiņš Kanters ir dzimis Cēsīs un arvien cenšas izbrīvēt laiku, lai Straupē apciemotu mammu. Mūzikā ir jau 15 gadus, pirms desmit gadiem izdevis pirmo solo albumu, tagad ir jau četri, divi no tiem kopā ar Maestro Raimondu Paulu. Šogad Mārtiņš saņēmis Zelta mikrofona balvu nominācijā “Labākais tradicionālā pop vai […]

Darba dienas paiet mežā

15:28
03.03.2025
387

Uldim Kalniņam darba dienas paiet mežā. Viņš kopj jaunaudzes. “Sniega, var teikt, nebija, varēju visu ziemu strādāt. Taurenē, Dzērbenē saimniekiem mežu daudz. Viņi domā, lai izaugtu kārtīgs mežs. Ja nekops, neizaugs,” saka Uldis. Viņa dzimtais pagasts ir Dzērbene, bet, kā atzīst taurenietis, tagad jau abi pagasti ir kā viens. Tie pāris kilometri no viena centra […]

Tautas balss

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
12
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Jāiztiek bez apvainojumiem

11:40
19.03.2025
10
2
V. raksta:

“Paklausījos Saeimas sēdi, kurā atskaitījās premjere. Neesmu ne “Jaunās Vienotības”, ne Siliņas atbalstītāja, tomēr nav pieņemams stils, kādā daži parlamenta deputāti izteica kritiku Ministru prezidentei un valdības darbam. Vai tiešām mums jākļūst par valsti, kur tautas priekšstāvji apsaukājas! Varbūt pat sāks kauties, kā tas dažā postpadomju valstī redzēts,” attieksmi pauda V.

Ne suņi vainīgi

17:24
17.03.2025
20
Cēsniece raksta:

“Labi, ka pavasara lietus noskalo, citādi ir nepatīkami iziet no mājas. Saimnieki savus četrkājainos mīluļus izlaiž ārā, un tie izskrienas turpat pa pagalmu. Vai saimnieki paskatās, ko suņi atstājuši, vai savāc? Protams, nē. Esam runājuši gan ar mājas vecāko, gan informējuši pašvaldības policiju, nekas nemainās. Izskatās, ka ir tā: viens suņa saimnieks ierauga, ka pagalmā […]

Kāpēc pusnaktī kopj ietves?

17:23
16.03.2025
36
Lasītājs raksta:

“Pusnaktī mani pamodināja traks troksnis, šķita, brauc traktors vai pat tanks. Vienu mirkli iedomājos, ka varbūt man atvesta malka, to izgāž, bet aptvēru, ka naktī jau nu to diezin vai vestu. Gāju skatīties pa logu, kas notiek. Ielas zaļajā zonā starp ietvi un brauktuvi strādāja neliels traktors. Ko tur zālājam darīja, nesapratu, tikai nākamajā dienā […]

Mazajam velosipēdistam nepieciešama ķivere

17:15
16.03.2025
15
Lasītāja P. raksta:

“Nu jau Cēsu ielās aizvien vairāk velosipēdistu. Tas priecē, kā teikt, pavasara vēstnesis. Taču apbēdina, kā nepilngadīgajiem riteņbraucējiem galvā nav ķiveres. Daudz taču nevajag, lai paslīdētu kādā slīpumā vai peļķē, kristu. Tas nu būtu vecāku pienākums – mācīt, ka ķivere jāvalkā,” sacīja lasītāja P.

Sludinājumi