Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Darbs pastā kā otrās mājas

Iveta Rozentāle
13:53
12.02.2024
44
Pasts Liepa

Liepas pasta nodaļas vadītāja Alla Borovaja “Latvijas Pasta” rīkotajā konkursā “Mans pastnieks 2023” pēc iedzīvotāju novērtējuma atzīta par labāko pasta operatori Vidzemes reģionā.

Jau trīspadsmito gadu “Lat­vijas Pasts” aicināja iedzīvotājus novērtēt katra reģiona labāko pastnieku un pasta nodaļas operatoru, izceļot viņu profesionālās spējas un cilvēciskās īpašības, kā arī pasakot paldies par labo darbu. Uzņēmumā strādā ap 820 pastnieku un ap 420 pasta operatoru. No tiem nominācijām izvirzīts 951 darbinieks, par viņiem bija saņemts 5351 vērtējums anketu un interneta balsojumā.

Pirmo reizi apbalvošana notika kopā vērienīgā pasākumā. Alla Borovaja teic: “Pirmo reizi dzīvē biju tik lielā pasākumā. Bija brīnišķīgi satikt un iepazīt kolēģus. Kad mani izsauca, gāju pa garo zāli un jutos kā mākoņos, tas bija elpu aizraujoši. Līdz pēdējam brīdim nedomāju, ka saņemšu galveno balvu. Biju pārsteigta un aizkustināta. Tas bija neaizmirstams un saviļņojošs piedzīvojums.”

A.Borovaja pastā sākusi strādāt pirms vairāk nekā 30 gadiem Cēsīs. Pēc pārtraukuma saņēma piedāvājumu strādāt Liepā, kur jau vairāk nekā 20 gadus vada nodaļu. “Lai gan vairāki klienti teica, ka ir par mani uzrakstījuši labu vārdu, pat iedomāties nevarēju, ka varētu iegūt tādu apbalvojumu! Ir ļoti liels prieks, ka cilvēki, kuri nāk uz pasta nodaļu, mani tā ir novērtējuši. Un es patiešām strādāju ar atvērtu sirdi, nāku cilvēkiem pretī, cik vien tas ir manos spēkos, lai ar kādu jautājumu pie manis vērstos,” teic A.Borovaja.

Liepā uz pastu pārsvarā nāk seniori, arī jaunās māmiņas, kuru bērniem plašajās telpās ir ērti. Kamēr māmiņas izvēlas nepieciešamo, bērni pie galdiņa zīmē. Ja pie letes nav rindas, seniori aprunājas, reizēm gadās, ka nodaļā ierauga sen nesatiktu paziņu, apsēžas, klusiņām parunājas un pēc tam pasaka paldies, ka varēja te pabūt un pārmīt kādu vārdu.

“Man ir svarīgi, ka esmu vajadzīga. Man darbs ir kā otrās mājas, nespēju iedomāties sevi nekur citur kā pastā. Vienu brīdi strādāju veikalā, lai gan tas padevās, biju priecīga, ka atbrīvojās vieta pastā un varēju atgriezties vietā, kur jūtos kā zivs ūdenī,” par savu darbu teic pasta nodaļas vadītāja.

Pastāstot par sniegtajiem pakalpojumiem, A.Borovaja vērtē, ka visvairāk pasta nodaļā vēršas seniori, kuriem ir konts pasta norēķinu sistēmā, viņi izņem pensiju, samaksā rēķinus. Jāņem vērā, ne visiem senioriem ir internetbanka, savukārt daļai ir svarīgi, ka pēc rēķina samaksas var saņemt darījumu apstiprinošu čeku: “Tāpat sūta paciņas, vēstules, pērk markas. Ļoti bieži pērk atklātnes. Bija ļoti īpašs gadījums, pastā ienāca omīte, kura vēlējās mazmeitiņai sagādāt pārsteigumu un domāja, kā to izdarīt. Viņa bija iedomājusies par grāmatas nosūtīšanu, savukārt es pastāstīju par iespēju nosūtīt šokolādi, kas iepakota īpašā aploksnē un kuru var nosūtīt atsevišķi no grāmatas. Uz grāmatas aploksnes izvēlējos uzlīmēt vairākas markas, lai bērnam būtu interesanti tās apskatīt. Sa­gatavojām divus sūtījumus. Pēc tam omīte atnāca pastāstīt, ka pārsteigums izdevās, mazmeita bijusi izbrīnīta, ka šokolādi var atsūtīt pa pastu, bet markas pētījusi ar palielināmo stiklu, arī vecāki izpētījuši, kas uz tām rakstīts, kurā gadā tās izdotas.”

Pasta nodaļas vadītāja pie sava darba tik ļoti pieradusi, ka nesa­skata tajā grūtības: “Protams, ir jāmācās, jāapgūst jaunas lietas. Savulaik rakstījām ar roku, tagad viss ir datorizēts, viss jādara precīzi un raiti. Ir klienti, kuri brauc no Valmieras un Cēsīm un te sūta ierakstītas vēstules un paciņas, jo te to var izdarīt ātrāk. Jā, gadās arī pa kādam sliktā noskaņojumā, bet sveicinos un apkalpoju ar smaidu, arī tas cilvēkam rada labu sajūtu. Te visi ir manējie. ”

A.Borovaja neslēpj, ka iedzīvotāji nereti pauž satraukumu, ka nodaļu varētu slēgt, bet viņa atgādina, ka tā turpinās strādās, ja cilvēki nāks uz pasta nodaļu un izmantos tās pakalpojumus. “Ja būs apmeklētāji, būs arī nodaļa. Nevarētu teikt, ka klientu kļuvis mazāk, man darba ir daudz.”

Liepas pasta nodaļa strādā līdz trijiem pēcpusdienā. Garāks darba laiks bija tad, kad nodaļā bija divas darbinieces, tagad Alla Borovaja te ir vienīgā. Viņa no rīta mēdz atnākt ātrāk, jo zina, ka cilvēkiem astoņos jāpagūst uz sabiedrisko transportu, bet vajag kādu lietu nokārtot arī pastā.

“Latvijas Pasts” vēsta par tendenci, ka iedzīvotāji kopumā aizvien mazāk izmanto tradicionālos pasta pakalpojumus, jo sevišķi ārpus Latvijas lielākajām pilsētām. Uzņēmums priecājas par ikvienu, kurš apmeklē Liepas pasta nodaļu klātienē. Šobrīd galvenie sniegtie pakalpojumi ir maksājumi un starptautiskie pakalpojumi, kā arī universālais pasta pakalpojums. Tāpat, ņemot vērā, ka mainās iedzīvotāju iepirkšanās paradumi un attīstās e-komercija, jau aprīlī arī Liepā plānots novietot “Lat­vijas Pasta” pakomātu, kas ļaus nosūtīt un saņemt sūtījumus katram ērtā laikā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
65

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
656

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi