Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Danči nebeidzas, tie vieno

Sarmīte Feldmane
19:14
25.01.2025
138
Danco

Sirds vēl tur, kaut kājas klausītu! Kad zālē kārtīgam dancim pietrūka vietas, tika dancots vestibilā.    FOTO: no albuma

Ģikšu danču naktī vairāk nekā 700 dancotāji nodancoja 109 dančus, kurus nospēlēja 16 muzikantu grupas.

“Bija paredzēts, ka dancosim līdz četriem rītā, bet pēdējie devās prom ap sešiem,” stāsta Ģikšu nakts, kas notika jau 16.reizi, rīkotāja Inese Roze. Pāršķirstot sarakstus, viņa sauc vietas, no kurām bija sabraukuši dancotāji: Rīga, Ūdrupe, Ulmale, Cibla, Višķi, Valdgunde, Jūrkalne, Gudenieki, Krāslava, Dagda, Daugavpils, Upesciems, Krustkalni un citi tuvāki un tālāki pagasti un pilsētas. Dancotgribētāji bija arī no Ukrainas, Beļģijas, Slovākijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Lielbritānijas, pat Austrālijas. Inese pastāsta, ka starp viņiem ir tādi, kuri brauc tieši uz danču nakti, lai arī cik tāls ceļš jāmēro.

“Kad ir labi dancotāji, un tādi šoreiz bija, viss norit raitāk,” bilst Ģikšu danču nakts rīkotāja un pastāsta, ka izdevies uzaicināt ļoti dažādus muzikantus un lēnāki danči mijās ar straujākiem. Muzikanti ikgadējam, ne tikai Latvijā zināmajam pasākumam gan piesakās paši, gan tiek uzaicināti. “Uzaicinājām grupu no Kijivas. Tajā ir gan muzikanti un dancotāji, gan dziedātāji. Viņi arī sniedza koncertu Drabešu sākumskolā un Cēsīs “Malā”.    Arī danču naktī    vestibilā sarīkoja koncertu.    Baltkrievi, kuri dzīvo Viļņā, pieteicās, ka grib paspēlēt. Viņiem pievienojās muzikants no Austrālijas, kurš studē Austrijā, un visi spēlēja kopā. Igauņi un lietuvieši ik gadu brauc, gan muzikanti, gan dancotāji,” stāsta I.Roze.

Latviešu grupas pašas piesakās, rīkotāji var izvēlēties labākās no dažādiem novadiem.    Viņa vērtē, ka Latvijā nebūt nav daudz kopu, kas spēlē dančus. Par to liecina arī tas, ka Drabešu “Ore” tiek aicināta uz danču vakariem visā Latvijā. “Danču kustībai patlaban ir pacēlums, daudzviet notiek danču vakari. Dancot gribētāju ir daudz, bet, lai danču vakari kļūtu par tradīciju, vajag savus muzikantus,” pārliecināta I.Roze. Ģikšos krietns pulks dancotāju bija no Cēsīm, jo reizi mēnesī “Malā” “Ore” aicina uz danču vakariem un ikreiz interesentu ir aizvien vairāk. Iecerēts arī Taurenes picērijā rīkot danču vakarus.

Amatas kultūras nams Ģikšos dunēja no dancotāju soļiem. Dancoja un muzicēja zālē, vestibilā, gaitenī, kāpņu galā, kambarītī, patrepē, katrā stūrīti, kur nu katrs atrada brīvāku vietu. Pasākuma dalībnieki mājās devās ar jauniem dančiem pūrā, satiktiem jauniem draugiem, lai nākamgad atkal kalendārā būtu ieraksts – Ģikšu danču nakts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
77

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
23

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
286
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1061
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi