Danči nebeidzas, tie vieno

Ģikšu danču naktī vairāk nekā 700 dancotāji nodancoja 109 dančus, kurus nospēlēja 16 muzikantu grupas.

“Bija paredzēts, ka dancosim līdz četriem rītā, bet pēdējie devās prom ap sešiem,” stāsta Ģikšu nakts, kas notika jau 16.reizi, rīkotāja Inese Roze. Pāršķirstot sarakstus, viņa sauc vietas, no kurām bija sabraukuši dancotāji: Rīga, Ūdrupe, Ulmale, Cibla, Višķi, Valdgunde, Jūrkalne, Gudenieki, Krāslava, Dagda, Daugavpils, Upesciems, Krustkalni un citi tuvāki un tālāki pagasti un pilsētas. Dancotgribētāji bija arī no Ukrainas, Beļģijas, Slovākijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Lielbritānijas, pat Austrālijas. Inese pastāsta, ka starp viņiem ir tādi, kuri brauc tieši uz danču nakti, lai arī cik tāls ceļš jāmēro.

“Kad ir labi dancotāji, un tādi šoreiz bija, viss norit raitāk,” bilst Ģikšu danču nakts rīkotāja un pastāsta, ka izdevies uzaicināt ļoti dažādus muzikantus un lēnāki danči mijās ar straujākiem. Muzikanti ikgadējam, ne tikai Latvijā zināmajam pasākumam gan piesakās paši, gan tiek uzaicināti. “Uzaicinājām grupu no Kijivas. Tajā ir gan muzikanti un dancotāji, gan dziedātāji. Viņi arī sniedza koncertu Drabešu sākumskolā un Cēsīs “Malā”.    Arī danču naktī    vestibilā sarīkoja koncertu.    Baltkrievi, kuri dzīvo Viļņā, pieteicās, ka grib paspēlēt. Viņiem pievienojās muzikants no Austrālijas, kurš studē Austrijā, un visi spēlēja kopā. Igauņi un lietuvieši ik gadu brauc, gan muzikanti, gan dancotāji,” stāsta I.Roze.

Latviešu grupas pašas piesakās, rīkotāji var izvēlēties labākās no dažādiem novadiem.    Viņa vērtē, ka Latvijā nebūt nav daudz kopu, kas spēlē dančus. Par to liecina arī tas, ka Drabešu “Ore” tiek aicināta uz danču vakariem visā Latvijā. “Danču kustībai patlaban ir pacēlums, daudzviet notiek danču vakari. Dancot gribētāju ir daudz, bet, lai danču vakari kļūtu par tradīciju, vajag savus muzikantus,” pārliecināta I.Roze. Ģikšos krietns pulks dancotāju bija no Cēsīm, jo reizi mēnesī “Malā” “Ore” aicina uz danču vakariem un ikreiz interesentu ir aizvien vairāk. Iecerēts arī Taurenes picērijā rīkot danču vakarus.

Amatas kultūras nams Ģikšos dunēja no dancotāju soļiem. Dancoja un muzicēja zālē, vestibilā, gaitenī, kāpņu galā, kambarītī, patrepē, katrā stūrīti, kur nu katrs atrada brīvāku vietu. Pasākuma dalībnieki mājās devās ar jauniem dančiem pūrā, satiktiem jauniem draugiem, lai nākamgad atkal kalendārā būtu ieraksts – Ģikšu danču nakts.