Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Cepure no upes malas

Druva
15:48
11.03.2011
42
Img 8891

“Nav kur tālu jāiet un jāmeklē, materiāli ir tepat. Tie nav jāpērk, par tiem nav jāmaksā,” saka vaivēniete Baiba Brammane un rāda no meldriem un doņiem gatavotas cibas, paliktņus, somiņas, cepures, maciņus.

No tā, kas tepat Gaujmalā, radīt skaistas un noderīgas lietas pirms gadiem divdesmit Jaunpiebalgā savai radu meitenei iemācīja Velta Pētersone. “Pa gadiem neesmu aizmirsusi. Es nevaru mierā nosēdēt, vienmēr vajag kaut ko rokās. Kad meitas bija mazas, spēlējos ar viņām, bet rokās meldri un platmale, kas kalpo ilgus gadus. Tas nekas, ka to govs pagaršojusi, ka vairs nav kā jauna, bet pirmais darbs vienmēr ir un paliek pirmais.” Patlaban Baiba ir bezdarbniece, strādājusi Koknesē, Rīgā par skolotāju – logopēdi, dzīves ceļi atveduši uz šo pusi. Profesijā darba tuvākā apkārtnē nav. “Kad nav darba, sāc vairāk domāt, ko darīt, gan lai piepildītu laiku, gan lai paveiktu ko lietderīgu,” domās dalās vaivēniete. Pie mājas sāka aizaugt pļava. Sākumā bija vien daži doņu čemuri, nu jau tos nesaskaitīt. “Materiāls pa logu nāk iekšā,” nosmej Baiba. Un viņa ķērās klāt. Doņus savāc, sasien saišķos, izžāvē, kad grib ko gatavot, pārlej ar verdošu ūdeni, tie kļūst mīksti un var pīt pīnes, tad tās sašūt kopā un radīt, ko vien kāro. “Ekskluzīvi ir jūras meldri. Tie ir smalkāki, tajos saulains dzeltenums, vēlāk kļūst gaiši brūni. Ja izgatavo cepuri, karstā saulē ir jūtams jūras vēsums. Gaujas meldri, kurus vācu Jaunpiebalgā, arī ir mīkstāki nekā doņi,” noslēpumu atklāj Baiba. Meldri jāsavāc pirms Jāņiem, citādi tie kļūst cieti, doņus var vākt arī rudenī. “Ideju netrūkst, atliek vien strādāt. No meldriem un doņiem var gatavot ļoti daudzas un dažādas lietas, arī paklājus, kas ir ļoti labi kāju masāžai, Lieldienām olu trauciņus, Ziemassvētkiem eglīšu rotājumus, lielas somas. Interesantas gaismas spēles ir istabā, kurā no meldriem pīts lampas abažūrs, bet virtuvē dažāda lieluma un formas cibas vienmēr noder,” nedaudz noslēpumus pastāsta Baiba. Baibai ir vēl daudzi citi vaļasprieki. Kopā ar meitām Lieni un Lāsmu visas vasarā prot pārsteigt ar skaistu puķu dārzu, arī mājā augi zaļo un zied visu gadu. Kad vairs puķu podus nav kur likt, Baiba mezglo dekoratīvus traukus, kuros tos var ielikt un piestiprināt kaut pie sienas. “Mezglošana ir aizmirsta. Tagad ir tik daudz dažādu materiālu un var izgatavot ne tikai dekorus, arī daudzas praktiskas lietas,” domās dalās Baiba. Viņa atzīst, ka patīk arī floristika un ne reizi vien savējos un draugus izdevies pārsteigt. “Man prieks, ka meitas arī nesēž rokas klēpī salikušas. Lāsma jau pin no meldriem, ir lepna, ka pašas gatavots naudas maciņš. Abām ar māsu ļoti patīk zīda apgleznošana, tapošana, arī puķes,” ar lepnumu par meitām saka mamma. Baiba Brammane ar laiku vēlētos, lai vaļasprieki kļūst par nodarbošanos. “Meldru un doņu izstrādājumi ir praktiski un skaisti. Bet, lai tos izgatavotu, paiet ilgs laiks. Vasarā aizbraukšu uz kādiem tirdziņiem, ja būs karsta vasara, cepures noderēs, tāpat citi darinājumi pie vasaras tērpiem, telpu vai dārza interjerā,” domās dalās Baiba Brammane un ir pārliecināta, ka dzīvē ir ļoti daudz iespēju, tās jāizmanto. “Nekad nevari zināt, kas no tā, ko reiz esi iemācījies, apguvis, noderēs. Tagad tāds laiks, jāizmanto tas, ko proti. Un, ja vēl to dari ar prieku, noteikti būs arī rezultāts,” saka vaivēniete. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
68

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
19
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi