Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Brokastīs iecienītas – karstmaizītes

Druva
10:32
11.02.2014
249
4 1

Šķiet, brokastis nav iedomājamas bez sviestmaizēm, kas brīvdienās pārtop par karstmaizēm. SIA „Ungurmuiža” vadītāja Ieva Malceniece stāsta, ka viņas ģimenē viens no iecienītākajiem ēdieniem ir karstmaizes, īpaši tās garšo Ievas abiem bērniem, kuri, viņasprāt, būtu gatavi karstmaizes ēst ik rītu.

„Protams, katrā ģimenē darba dienas rīti ir steidzīgāki, nav laika domāt par karstmaizēm, taču brīvdienu rītos gan ir laiks īpašākām brokastīm,” saka Ieva un atklāj savu vienkāršāko recepti iecienītākajām karstmaizēm.

„Mūsu ģimenei nesagatavosi karstmaizes, uzliekot siera šķēli un apcepot maizīti cepeškrāsnī, tādēļ gatavošana sākas ar siera sarīvēšanu. Parasti izvēlos kādu pikantāku sieru, piemēram, Čedaras. Sarīvēju un pievienoju nedaudz majonēzes, tomātu mērci, masu lieku uz maizītēm, pēc tam ievietoju cepeškrāsnī. Šādi kraukšķīgi apceptas maizītes ir ļoti iecienītas,” stāsta Ieva un prāto, ka latvieši ir lieli maizes ēdāji, tādēļ arī karstmaizīšu recepšu ir daudz. Viņa teic, ka karstmaizēm un arī tostermaizēm var izmantot arī graudu maizi, sanākot garšīgi. Ievai pašai garšo tunča un siera karstmaizes, ko viņa sev pa retam pagatavo. Izmanto graudu maizi, sviestu nesmērē, vien uzliek nedaudz konservēta tunča, uzrīvē sieru un liek krāsnī cepties.

Tam, ka latvieši ēd diezgan daudz maizes, piekrīt arī kafejnīcas „2 Locals” saimniece Jolanta Sausiņa, kura Ievai lūdza pagatavot trīs dažādus karstmaizīšu veidus. Abas spriež, ka ikdienā, gatavojot maizītes, var izmantot arī lavašu, pita maizi, galetes vai pat sāļos cepumus, kuri veikalos ir plašā klāstā.

„Maizes vietā var izmantot cieto sieru, piemēram, parmezanu, uz kura virsū var salikt sakapātu tomātu, bekona šķēlīti un bazilika lapiņas. Siers nedaudz pakusīs, bet saglabās formu, turklāt būs ļoti garšīgs. Tāpat karstmaizītēm var izmantot veikalos nopērkamu gatavo mīklu, uz kuras var likt sablenderētus svaigus tomātus un pēc izvēles bekonu vai tunci, kas pārkaisīts ar sarīvētu sieru. Tās sanāks kā mazas picas,” stāsta J.Sausiņa.

Ķeroties pie maizīšu gatavošanas, Ieva teic, ka arī tūristi, kuri nakšņo Ungurmuižā, labprāt brokastīs izvēlas karstmaizes, īpaši iebraucēji no Vācijas, Krievijas.

„Eiropas valstīs brokastu ēšanas tradīcijas atšķiras, piemēram, Dienviditālijā brokastis vispār nav pieņemts ēst, labākajā gadījumā tas ir cepums ar kapučīno vai tasīti espreso kafijas. Ir valstis, kurās brokastīs neiztrūkstoši uz maizītes tiek smērēts džems. Savukārt Francijā tiek pasniegti kruasāni, bet Latvijā kārtīgam vīrietim vajag sātīgu omleti un maizītes,” smaidot saka I.Malceniece, bilstot vēl, ka karstmaizīšu pagatavošanā vajag tikai eksperimentēt ar pārtikas produktiem, tad tās katru reizi sanāks nedaudz citādas.

Pikantā karstmaizīte Nepieciešams: Ciabata Žāvēta cūkgaļas krūtiņa Krievijas siers Marinēts gurķis Tomāts Ķiploks Majonēze Zaļumi Smalki sagriež žāvēto gaļu, marinēto gurķi un tomātu. Sarīvē sieru. Visu sajauc bļodiņā, pievienojot nedaudz ķiploka un majonēzes. Šādu masu kārto uz ciabatas maizes šķēlēm. Liek krāsnī un 180 grādos cep apmēram 20 minūtes. Ja vēlas, pirms likt siera masu, uz maizes var uzsmērēt sviestu. Gatavo maizīti var pārkaisīt ar smalki sagrieztiem zaļumiem. Pasniedz siltu.

Mazs brīnums Nepieciešams: Hamburgermaizīte Ola Siers Paprika Cukini Sviests Apaļām kviešu miltu bulciņām jeb hamburgermaizītēm izgrebj vidu, pilda ar sviestā apceptu papriku un cukini. Virsū uzsit olu un liek cepties cepeškrāsnī uz desmit minūtēm. Tad uzkaisa sāli, piparus, kādu zaļumu un uzrīvē sieru. Vēlreiz ieliek cepeškrāsnī uz vēl apmēram sešām minūtēm, līdz maizītes gatavas.

Ja kādam garšo vēršacs, var maizīti cept mazāk, lai ola nav pilnībā izcepusies.

Saldās brokastu maizes Nepieciešams: Bagete Konservēti persiki Daži valrieksti Medus Kanēlis Dekorēšanai: zemene un piparmētru lapiņas Franču bageti sagriež šķēlītēs, apgrauzdē uz pannas (var izmantot arī tostermaizi, ko grauzdē tosterī). Siltām maizītēm liek virsū iepriekš sagatavotus augļus un mērcīti.

Konservētus persikus sagriež plānākās šķēlītēs. Kompota sulu sajauc ar kanēli un medu un izkarsē katliņā kā mērcīti. Pievieno valriekstus. Uzliek augļa šķēlītes un mērcīti lej pāri maizītēm. Dekorē ar zemeņu šķēlīti un piparmētras lapiņām. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
6

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
18

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
271
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
63

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1047
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi