Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Atrast laiku mākslai un sev

Iveta Rozentāle
14:07
26.10.2022
178
Glezno Gimene 2 Copy 2

Meditācija, laiks sev, aizraujošāka ikdiena, piepildīta ar radošumu un mākslu, tādi ir galvenie ieguvumi, ko nosauc cilvēki, kuri pieaugušo mācībās četru mēnešu garumā apguva gleznošanu.

Projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” izglītības metodiķe Kristīne Rebinova vērtē, ka ne katrs pat sev interesējošām nodarbēm spēj veltīt ik sestdienu no rīta līdz vakaram, tāpēc īpašs prieks, ka tik daudzi vēlējās gleznot: “Mājās vienmēr atradīsies darāmi darbi, bet te cilvēks atrada laiku sev, mākslas darba radīšanai, gūstot pozitīvas emocijas un pārliecību, ka var pamēģināt kaut ko jaunu, iegūstot brīnišķīgu rezultātu.” Arī viena no gleznošanas skolotājām Diāna Nīmane pastāsta, ka, prasot mācību dalībniekiem, ko viņi vēlas iegūt nodarbībās, visi uzsvēruši radošu darbošanos patīkamā atmosfērā. Pasniedzēja arī rūpējās par pozitīvu gaisotni iedrošinot, slavējot un veidojot pozitīvu noskaņu: “No 14 dalībniekiem tikai pāris cilvēkiem bija pieredze, lielākā daļa bija zīmējuši vien bērnībā. Lai gan gatavoju sarežģītus uzdevumus, nevienu neliku rāmjos, aicināju uzdrošināties un ļauties. Jā, reizēm nodarbību sākumā kādam šķita, ka darbs nav paveicams, bet tikām līdz skaistiem rezultātiem un gandarījumam. Ne­kas nav neiespējams, ja dara,    rodas iedvesma un arī izdodas. Svarīgi ir nenobīties, uzticēties sev, savām sajūtām. Arī kļūdīšanās ir daļa no mācīšanās. Zinā­šanu apguvi neveidoju kā lekciju, strādājām praktiski ar krāsām, melnbaltām kompozīcijām, paš­portretiem, mākslinieku darbu kopijām, kolāžām, perspektīvu, interjeru, ar dažādām tehnikām – akvareli, guašu, akrilu -, zināšanas apgūstot, darbojoties praksē.”

Ēvalds Butāns dzīvo Limbažos, viņš nodarbībās bija viens no retajiem vīriešiem. Gadiem bijis sais­tīts ar zīmēšanu un gleznošanu, vēlējies paplašināt savu izpratni: “No visa iespējams mācīties. Jāatzīst, kopš bērnības nepatīk akvareļa krāsas, te bija jādarbojas arī ar tām, tāpēc daļēji varēju izkopt arī šo tehniku, un tā pat iepatikās.” Ē.Butāns vērtē, ka gleznošana ir kā viena no meditācijas formām: “Zīmēšana ļauj no visa atslēgties. Nodarbība ir vairākas stundas, tas ir diezgan liels meditācijas laiks, pārslēgties var pilnībā.”  Lauru Krūmiņu-Zvaig­zni pieteikties projektam rosināja draudzene: “Esmu mamma zīdainītim, tāpēc bija nepieciešams arī vīra atbalsts, un tieši viņš teica, ka man    vajadzīgs laiks arī sev. Gleznošana man patīk    no bērnības, bet nekad nav bijis laika. Bet kopumā mākslai manā dzīvē ir liela nozīme, patīk radoši izpausties – tas dod atbrīvotības sajūtu, palīdz nesaskumt ikdienas brīžos. Nekad iepriekš nebiju darbojusies ar akvareli, tas man ir atklājums un reizē arī izaicinājums. Ar akvareļkrāsām strādājot jātrenē pacietība, jo process ir lēns, bet interesants. Izaicinoši pirmo reizi dzīvē bija zīmēt pašportretu. Apbrīnojami, ka mums vienmēr deva uzdevumus, kuru rezultāts izdevās tik skaists, ka darbu var likt pie sienas kā gleznu vai pat dāvināt. Viens no maniem darbiem impresionisma stilā patika draudzenei Kanādā, viņa vēlas to likt    birojā pie sienas.”

Mācību dalībnieki ne tikai gleznoja, arī tuvāk iepazina dažādu mākslinieku daiļradi, apmeklēja izstādes. Māksliniece un pasniedzēja Kristīne Rozenberga teic, ka ikviens dalībnieks līdz ar aizvadīto laiku projektā pamazām atvērās un iegāja mākslas pasaules bagātībā, par to īpašs prieks: “Māksla šo cilvēku dzīvē ienāca vairāk nekā tikai sestdienā. Tie ir dažādu profesiju cilvēki, kuri dara sirdij un dvēselei. Jā, viņi apguva arī pārsteidzošas tehnikas, ko esmu apguvusi un pielietoju savā pieredzē,    un, lai gan nodarbības ir beigušās, cilvēki turpina darīt, zvana, konsultējas. Nereti mūsdienās cilvēks ieslīgst rutīnā, daudziem dzīve ir sarežģīta, ir jāspēj pacelties pāri ikdienai. Vispirms par to vispār jāaizdomājas, lai no tās varētu izkāpt, un tad jāsper solis tā virzienā, piemēram, piesakoties šādos kursos. Mākslas pasaule un izpausmes veidi ir dažādi. Māksla palīdz pārvarēt grūtības, pārslēgt uzmanību uz ko citu, ļauj justies labāk. Pašiem gleznojot un pēc tam darbu pieliekot pie sienas, cilvēks ap sevi veido estētiski gaumīgu vidi, kas arī ir svarīgi.
Ir mainījies laiks, nav vairs tādas dzīves uztveres, kā bija māksliniekiem mana tēva un vectēva laikā, pietrūkst tādas kopības sajūtas, sarunu, bet, šādi sanākot kopā, var to gūt, sarunas par un ap mākslu, kopīgu radošu izpaušanos. Tā ir liela vērtība.”

Dalībnieki gleznošanu apguva pieaugušo apmācības izglītības programmā, ko Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikums īstenoja Eiropas Sociālā fonda projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”.  Vēlmi piedalīties izteica vairāk nekā 70 cilvēki, bet mācībās iesaistījās 38. Tikai astoņi dalībnieki ir Cēsu novada iedzī­votāji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
68

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
53

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1003
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
56

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
506
4

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi