Šomēnes “Druvas” rīkotajās Pārvērtībās piedalījās Marita Kokāle, kura uz sievišķīgo piedzīvojumu ieradās no Īrijas.
Pieteikuma vēstulē M. Kokāle, stāstot par sevi, rakstīja: “Bija laiks, kad Latvijā vadīju savu uzņēmumu, ik minūti veltīju darbam. Nebija brīvdienu, jo man bija dzinulis – nopelnīt naudu, lai varētu audzināt savus divus brīnišķīgos bērnus, dvīņus Maiju un Normundu. Tā pagāja 15 gadi. Latvijā sāka zust pirktspēja, un es nolēmu doties prom. Atkal bija dzinulis – bērniem jāmācās un man jāpalīdz viņiem iegūt izglītību. Tas viss jau sasniegts, tāpēc varu pateikt, ka vēlētos ļauties pārvērtību virpulim, lai kaut mirkli justos pacilāti. Tas taču būtu kaut kas tieši man. Gribētu atrast savu stilu gan apģērbā, gan matu sakārtojumā. Tā būtu fantastiska dāvana, kas ļautu skatīties uz dzīvi citām acīm.” Jāteic, ka, izlasot šādu vēstuli, “Druva” un stiliste Ineta Zariņa nespēja patikt vienaldzīgas, tādēļ aicinājām Maritu braukt uz Latviju, lai pasniegtu viņai sievišķīgu dāvanu -pārvērtības. Satikāmies ar Maritu Cēsīs. Sastapām jauku un sirsnīgu sievieti, kura pastāstīja par savu dzīvi un gūto pieredzi Īrijā. “Pirms septiņiem gadiem devos uz Īriju ar divdesmit eiro kabatā, turklāt zināju pateikt teju “yes and no”. Bet biju gatava izaicinājumam. Ja mani pa vienām durvīm meta laukā, pa citām gāju iekšā, jo biju motivēta darbu atrast. To dabūju divu nedēļu laikā. Tīrīju kādu māju, atminos, ka par divu stundu darbu saņēmu 20 eiro. Biju ļoti laimīga, pat raudāju, jo tas bija ļoti daudz,” stāsta Marita, atklājot, ka vēlāk atradusi oficiālu darbu olu fabrikā, kur bijis jāstrādā septiņas dienas nedēļā. Šādu darba ritmu viņa izturēja gadu, un tad nāca lēmums meklēt ko citu. Pašreiz Marita strādā sēņu fabrikā, kur viņas pienākums ir pakot šampinjonus skaistās kastītēs.
“Nemelošu un neteikšu, ka darbs ir viegls. Pirmajos gados strādāju pat 16 un 20 stundas diennaktī. Pašreiz vidēji mana darba diena ir 12 stundas gara. Jā, latviešus tur uzskata par imigrantiem, mēs darām darbu, ko vietējie nevēlas, bet jāteic, ka mēs, viesstrādnieki, esam laimīgi, ja varam strādāt un nopelnīt,” saka Marita un vaicāta, vai nevēlas atgriezties dzimtenē, saka: “Ļoti gribu būt Latvijā, esmu meklējusi dažādas iespējas, bet pieturas punktu pagaidām neatrodu. Turklāt saprotu, ka fiziskajā darbā esmu sabeigusi veselību. Ir plīsusi rokai cīpsla, pārslodzes dēļ bija problēmas ar aci. Pašreiz ārstējos un pārdomāju dzīvi.” Runājot par ģērbšanos un to, cik daudz laika izskatam velta īri, M. Kokāle stāsta, ka sabiedrībā, kurā viņa lielākoties uzturas, sievietes nemēdz pievērst uzmanību izskatam un pucēties.
“Sporta bikses, krekls, ērti apavi- tas galvenais. Neviens nepievērš uzmanību tam, kā esi ģērbies vai kā sakārtoti mati. Arī es sev esmu veltījusi ļoti maz laika, tādēļ izbaudīšu visu, ko piedāvāsiet,” sacīja M. Kokāle, atzīstot, ka, uz Latviju braucot, gan vienmēr cenšas saposties. Pie darba ķērās stiliste Ineta Zariņa, kura aplūkoja Maritas līdzpaņemto apģērbu un izteica vērtējumu, sniedzot padomus: “Pirmkārt, sievietēm, kuras nēsā brilles, kas arī ir aksesuārs, jādomā, lai tās nekonkurētu ar kādu citu spilgtu un izteiktu aksesuāru- auskariem, greznām krellēm. Ja ir vēlēšanās uzlikt pamanāmākas rotas, tad jāizvēlas vienkāršākas un neuzkrītošas brilles.” Vērtējot M. Kokāles garderobi, I. Zariņa atzina, ka vēlēsies pārvērtību dalībniecei parādīt – sievietes garderobē līdzās džinsa biksēm, kuras iecienījušas daudzas, iespējamas arī auduma bikses, kuru izvēle veikalos ir liela.
“Ja Marita nopirktu auduma bikses vai klasiskus, melnus svārciņus, tūlīt mainītos arī kopējais stils un garderobē ienāktu jauns apģērbs. Turklāt redzams, ka tieši svārku un bikšu iegādāšanās sagādā viņai problēmas,” saka I. Zariņa un, vērtējot sieviešu ģērbšanās paradumus, saka: “Ir apģērbs, kurš morāli noveco, un tas sievietei jājūt. Tad pavisam noteikti pienācis mirklis iegādāties ko jaunu, svaigu un mūsdienīgu. Varbūt tieši pavasaris ir tas laiks, kad ar vērīgāku aci aplūkot skapjos novietoto apģērbu.” Stiliste vērtēja, ka Maritai tiks piemeklēts sievišķīgs un mūsdienīgs apģērbs. Taču pirms iepirkšanās M. Kokāle devās uz salonu “Style 26”, kur friziere Sanita Zariņa viņai izveidoja jaunu matu griezumu un krāsoja matus gaišākā un siltākā tonī. Maritai tika veikta arī uzacu korekcija un manikīrs. I. Zariņa deva arī noderīgus padomus ikdienas kosmētikas lietošanai un uzklāja neuzkrītošu dienas grimu. Pēc tam „Druva” kopā ar stilisti un Maritu Kokāli devās uz Valmieru, lai jaunajai garderobei nepieciešamo sameklētu tirdzniecības centrā “Valleta”.
Pēc vairāku stundu pucēšanās un fotosesijas M. Kokāle bija pārsteigta un pozitīvu emociju pārņemta. “Esmu uzzinājusi tik daudz jauna, guvusi interesantus padomus un pieredzi. Pati brīnos, cik skaisti un sievišķīgi varu izskatīties, ieģērbjoties apģērbā, kas piestāv. Vairāki apģērba komplekti man ļoti patika. Skaidrs, ka melno sarafānu ar zaļo žaketīti noteikti iegādāšos. Ļoti, ļoti pārsteidzoša un jauka pieredze,” bilda M. Kokāle, norādot : “Nevienu mirkli nenožēloju, ka mēroju tālo ceļu no Īrijas uz Latviju. Jūtos patiešām fantastiski un ļoti daudz ko ieguvusi. Vairs neskatīšos veikalos tikai uz džinsiem un džemperīšiem, meklēšu kaut ko sievišķīgāku. Lai arī pēdējās divās dienās esmu gulējusi tikai dažas stundas, nevienu mirkli nejutos nogurusi. Esmu patiesi priecīga un pacilāta.” Liene Lote Grizāne
Komentāri