Otrdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Viktorija, Balva

Atlido no Īrijas, lai sapucētos

Druva
13:15
28.03.2012
13
27 2

Šomēnes “Druvas” rīkotajās Pārvērtībās piedalījās Marita Kokāle, kura uz sievišķīgo piedzīvojumu ieradās no Īrijas.

Pieteikuma vēstulē M. Kokāle, stāstot par sevi, rakstīja: “Bija laiks, kad Latvijā vadīju savu uzņēmumu, ik minūti veltīju darbam. Nebija brīvdienu, jo man bija dzinulis – nopelnīt naudu, lai varētu audzināt savus divus brīnišķīgos bērnus, dvīņus Maiju un Normundu. Tā pagāja 15 gadi. Latvijā sāka zust pirktspēja, un es nolēmu doties prom. Atkal bija dzinulis – bērniem jāmācās un man jāpalīdz viņiem iegūt izglītību. Tas viss jau sasniegts, tāpēc varu pateikt, ka vēlētos ļauties pārvērtību virpulim, lai kaut mirkli justos pacilāti. Tas taču būtu kaut kas tieši man. Gribētu atrast savu stilu gan apģērbā, gan matu sakārtojumā. Tā būtu fantastiska dāvana, kas ļautu skatīties uz dzīvi citām acīm.” Jāteic, ka, izlasot šādu vēstuli, “Druva” un stiliste Ineta Zariņa nespēja patikt vienaldzīgas, tādēļ aicinājām Maritu braukt uz Latviju, lai pasniegtu viņai sievišķīgu dāvanu -pārvērtības. Satikāmies ar Maritu Cēsīs. Sastapām jauku un sirsnīgu sievieti, kura pastāstīja par savu dzīvi un gūto pieredzi Īrijā. “Pirms septiņiem gadiem devos uz Īriju ar divdesmit eiro kabatā, turklāt zināju pateikt teju “yes and no”. Bet biju gatava izaicinājumam. Ja mani pa vienām durvīm meta laukā, pa citām gāju iekšā, jo biju motivēta darbu atrast. To dabūju divu nedēļu laikā. Tīrīju kādu māju, atminos, ka par divu stundu darbu saņēmu 20 eiro. Biju ļoti laimīga, pat raudāju, jo tas bija ļoti daudz,” stāsta Marita, atklājot, ka vēlāk atradusi oficiālu darbu olu fabrikā, kur bijis jāstrādā septiņas dienas nedēļā. Šādu darba ritmu viņa izturēja gadu, un tad nāca lēmums meklēt ko citu. Pašreiz Marita strādā sēņu fabrikā, kur viņas pienākums ir pakot šampinjonus skaistās kastītēs.

“Nemelošu un neteikšu, ka darbs ir viegls. Pirmajos gados strādāju pat 16 un 20 stundas diennaktī. Pašreiz vidēji mana darba diena ir 12 stundas gara. Jā, latviešus tur uzskata par imigrantiem, mēs darām darbu, ko vietējie nevēlas, bet jāteic, ka mēs, viesstrādnieki, esam laimīgi, ja varam strādāt un nopelnīt,” saka Marita un vaicāta, vai nevēlas atgriezties dzimtenē, saka: “Ļoti gribu būt Latvijā, esmu meklējusi dažādas iespējas, bet pieturas punktu pagaidām neatrodu. Turklāt saprotu, ka fiziskajā darbā esmu sabeigusi veselību. Ir plīsusi rokai cīpsla, pārslodzes dēļ bija problēmas ar aci. Pašreiz ārstējos un pārdomāju dzīvi.” Runājot par ģērbšanos un to, cik daudz laika izskatam velta īri, M. Kokāle stāsta, ka sabiedrībā, kurā viņa lielākoties uzturas, sievietes nemēdz pievērst uzmanību izskatam un pucēties.

“Sporta bikses, krekls, ērti apavi- tas galvenais. Neviens nepievērš uzmanību tam, kā esi ģērbies vai kā sakārtoti mati. Arī es sev esmu veltījusi ļoti maz laika, tādēļ izbaudīšu visu, ko piedāvāsiet,” sacīja M. Kokāle, atzīstot, ka, uz Latviju braucot, gan vienmēr cenšas saposties. Pie darba ķērās stiliste Ineta Zariņa, kura aplūkoja Maritas līdzpaņemto apģērbu un izteica vērtējumu, sniedzot padomus: “Pirmkārt, sievietēm, kuras nēsā brilles, kas arī ir aksesuārs, jādomā, lai tās nekonkurētu ar kādu citu spilgtu un izteiktu aksesuāru- auskariem, greznām krellēm. Ja ir vēlēšanās uzlikt pamanāmākas rotas, tad jāizvēlas vienkāršākas un neuzkrītošas brilles.” Vērtējot M. Kokāles garderobi, I. Zariņa atzina, ka vēlēsies pārvērtību dalībniecei parādīt – sievietes garderobē līdzās džinsa biksēm, kuras iecienījušas daudzas, iespējamas arī auduma bikses, kuru izvēle veikalos ir liela.

“Ja Marita nopirktu auduma bikses vai klasiskus, melnus svārciņus, tūlīt mainītos arī kopējais stils un garderobē ienāktu jauns apģērbs. Turklāt redzams, ka tieši svārku un bikšu iegādāšanās sagādā viņai problēmas,” saka I. Zariņa un, vērtējot sieviešu ģērbšanās paradumus, saka: “Ir apģērbs, kurš morāli noveco, un tas sievietei jājūt. Tad pavisam noteikti pienācis mirklis iegādāties ko jaunu, svaigu un mūsdienīgu. Varbūt tieši pavasaris ir tas laiks, kad ar vērīgāku aci aplūkot skapjos novietoto apģērbu.” Stiliste vērtēja, ka Maritai tiks piemeklēts sievišķīgs un mūsdienīgs apģērbs. Taču pirms iepirkšanās M. Kokāle devās uz salonu “Style 26”, kur friziere Sanita Zariņa viņai izveidoja jaunu matu griezumu un krāsoja matus gaišākā un siltākā tonī. Maritai tika veikta arī uzacu korekcija un manikīrs. I. Zariņa deva arī noderīgus padomus ikdienas kosmētikas lietošanai un uzklāja neuzkrītošu dienas grimu. Pēc tam „Druva” kopā ar stilisti un Maritu Kokāli devās uz Valmieru, lai jaunajai garderobei nepieciešamo sameklētu tirdzniecības centrā “Valleta”.

Pēc vairāku stundu pucēšanās un fotosesijas M. Kokāle bija pārsteigta un pozitīvu emociju pārņemta. “Esmu uzzinājusi tik daudz jauna, guvusi interesantus padomus un pieredzi. Pati brīnos, cik skaisti un sievišķīgi varu izskatīties, ieģērbjoties apģērbā, kas piestāv. Vairāki apģērba komplekti man ļoti patika. Skaidrs, ka melno sarafānu ar zaļo žaketīti noteikti iegādāšos. Ļoti, ļoti pārsteidzoša un jauka pieredze,” bilda M. Kokāle, norādot : “Nevienu mirkli nenožēloju, ka mēroju tālo ceļu no Īrijas uz Latviju. Jūtos patiešām fantastiski un ļoti daudz ko ieguvusi. Vairs neskatīšos veikalos tikai uz džinsiem un džemperīšiem, meklēšu kaut ko sievišķīgāku. Lai arī pēdējās divās dienās esmu gulējusi tikai dažas stundas, nevienu mirkli nejutos nogurusi. Esmu patiesi priecīga un pacilāta.” Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērna piedzimšana ir lielākais brīnums

06:27
22.12.2024
358

Ziemassvētku laiks ir stāsts par brīnumu – bērniņa piedzimšanu. Vecmātes šo brīnumu piedzīvo visa gada garumā. Sarunā ar Cēsu klīnikas vecmāti Ivetu Reķi viņa uzsver, ka bērniņa dzimšana patiesi ir brīnums. Ivetai Reķei Cēsu klīnika ir pirmā un vienīgā darbavieta, kurā pavadīti 45 gadi, no tiem 35 gadus palīdzēts mazuļiem ienākt šajā pasaulē, desmit gadi, […]

Māksla ir process, kurā gūt sev kaut ko nozīmīgu un nepieciešamu

06:55
20.12.2024
73

Viņa nupat par skulptūru “Trejdeviņu koks” ieguvusi Cēsu novada mākslas gada “Balvas 2024” augstāko apbalvojumu “Zelta balva”. Ar mākslinieci ANNU EGLI sarunājāmies par emocijām, kas papildina šādu atzinību, par radošo procesu un tuvojošos gadu miju. Lai arī viņa pašlaik dzīvo Rīgā, ar Cēsīm mākslinieci saista īpašas atmiņas, kad bērnībā daudz laika pavadīts dzimtas lauku mājās […]

Adīšana piedzīvo renesansi

06:53
19.12.2024
57

Adīšana piedzīvo renesansi – tā saka jaunā adīšanas entuziaste Baiba Dambe. Šomēnes viņa Cēsu kinozālē organizēja “Adīšanas kino seansu”. Pieredze līdzīgu notikumu rīkošanā viņai jau bija. Cēsīs sarunu festivālā “Lampa” sadarbībā ar Ģimenes telti Baiba organizēja “Mammu adīšanas pikniku”. Lielākoties tur bija mammas, kam pavisam mazi bērni, sievietes varēja kopā paadīt, parunāties, arī iemācīties uzadīt […]

Daiļrecepšu grāmata ar humora devu

06:22
18.12.2024
80

Vircoti lasāmgabali miesai un dvēselei jeb humoristiski pastāstiņi ar atbilstošām receptēm savīti Lienes Margevičas un Natas Brambergas sarakstītajā un “Zvaigzne ABC” izdotajā grāmatā “Vienaldzīgo nav!”. Tā stāsts “Pusdienas slimnīcā” papildināts ar recepti – makaronu zupa ar piena plēvi, stāstam “Vīramāte ir klāt!” pievienots ēdiens – bujabēze ar fenheli, bet “Heavy Metal” – biezeņzupa ar selerijām. […]

Mežā savējais

07:07
15.12.2024
39

Dabā miers, tā atpūšas. Cilvēks vēro, gūst sevī saskaņu ar mežu, ezeru, upi, ainavu. Par būšanu dabā, saprašanos ar meža dzīvniekiem un zivju viltību izzināšanu, par dabas mainību gadalaikos un pēdējās desmitgadēs saruna ar Kasparu Dukaļski, mednieku kluba “Drusti” biedru, makšķernieku. -Bērnībā ar vectēvu un tēvu braucām medībās un makšķerēt. Vēlēšanās būt dabā, svaigā gaisā ir […]

Grāmata, kas piepilda – ne vien vēderu, bet arī prātu un garu

06:39
14.12.2024
185

“Tā ir dāvana mums un dāvana Latvijai,” par tikko no tipogrāfijas iznākušo grāmatu “Pavāru māja Līgatnē” pauž Pavāru mājas saimnieks Ēriks Dreibants. Grāmata ir veltījums gan pašai Pavāru mājai, gan tās cilvēkiem, sākot no pavāriem un produktu audzētājiem, beidzot ar dizaineriem un arhitektiem. Tāpat grāmatā varēs atrast Pavāru mājas viesu iecienītāko ēdienu receptes. Par ieceri […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi