Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Ziloni nepataisīt par mušu

Anna Kola
21:56
13.06.2024
73
1 Anna Domas Copy 150x150.jpg

Pēdējos gados, kopš teju ik dienu dzirdam ziņas un viedokļus par to, kas notiek Eiropas dienivaustrumos- Ukrainā, daudz ideju, ierosmju un iniciatīvu atskan arī saistībā ar militāro izglītotību. Tostarp par šīs jomas integrēšanu mācību programmās, ar to domājot dot jauniešiem un bērniem zināmu izpratni, kas notiek, ja patiešām pienāk stunda “X”. Kādu laiku, tieši pēc iebrukuma Ukrainā, daudz tika atgādināts par krīzes somām, par to, kam vajadzētu būt mājsaimniecībā tieši šādiem (ne tikai kara) krīzes gadījumiem. Neviens nevar noliegt, ka tas ir būtiski, un katrs, kas par to padomātu, noteikti būtu ieguvējs. Būt gatavam jebkuram dzīves scenārijam ir liela priekšrocība, jo tad pārsteigumi satriec mazāk.

Pēdējā laikā, aprunājoties ar cilvēkiem, kuru profesijas rit ar vidi saistītā jomā, sāku prātot – vai mācību iestādēs, skolās nebūtu svarīgi arī nākamās paaudzes vairāk izglītot par vides sau­dzējamības tēmām? Kāds teiks – tas jau tiek darīts! Jā, kaut kādā mērā tā ir – ir ekoskolu programmas, kas patiešām izdara krietnu darba daļu , informējot un izglītojot skolēnus par šīs jomas nozīmīgumu ikdienā. Un viņi, gribētos cerēt, šo informāciju nodod saviem gados vecākajiem mājiniekiem, kam varbūt šīs tēmas ir svešākas.

Biedējoša tendence sabiedrībā kopumā ir tā, ka diemžēl ir jāsagaida kāds patiešām kritisks brīdis, pirms sākam reāli mainīt kaut ko un strādāt, darboties, dzīvot citādi. To pierāda savulaik par ikgadēju “tradīciju” kļuvušās Jāņu dienu autoavārijas. Šī neapdomīgā tendence reibumā ripināties no punkta A uz B vai pat F, pa ceļam piestājot pārējos alfabēta burtos, daudzus gadus atnesa lielu traģēdijās cietušo skaitu, līdz kļuva skaidrs – ir jārīkojas, cilvēki jāizglīto, jāinformē, pat mazliet jāiebiedē ar to, kādas sekas šādai rīcībai var būt. Un jāsaka, pēdējās vasarās līgotāji patiešām kļuvuši apdomīgāki, avāriju ir krietni mazāk un svētki kopumā tiek nosvinēti mazliet jēgpilnāk.

Līdzīgi ir ar bērnu uzmanīšanu. Kamēr vien publiski neizdzirdam par kādu sirdi plosošu negadījumu vai notikumu, kurā iesaistīts bērns, tikmēr dzīvojam katrs savā burbulī un ļaujam visam plūst savu gaitu, lieki nekairinot nervu šūnas. Galu galā gan jau viss būs labi. Atkal diemžēl pieredze rāda to pašu – ir jānotiek krīzei, lai kaut kas mainītos. Pirms kāda laika Siguldā noslīka maza meitenīte. Par to pārdzīvoja visa Latvija. Kā tas varēja notikt? Bet notika. Tādēļ ka vieglāk ir atslābt un uz brīdi paļauties, ka “viss jau būs labi”.
Šogad televīzijas kanālos cilvēkus uzrunāt cenšas reklāmas, kas aicina vecākus un citus pieaugušos atcerēties, ka vasara, bērni un ūdenstilpes ir vienlaikus trīs brīnišķīgas un teju nešķiramas parādības, bet tās visas kopā var novest arī pie skarbas traģēdijas. Ticu, ka ilgākā periodā, šādā un citos līdzīgos veidos cilvēkiem atgādinot par uzmanību pie ūdens un kopumā vērību pret bērniem un to zinātkāro rīcību, paglābs daudzas dzīvības. Domājot par to, prātoju, kad kāds izveidos kampaņu, atgādnes, cik lielā mērā mūsu vide, daba, skaistais Latvijas zaļums un mūsu dzīvnieku, putnu, augu pasaule ir atkarīgi no ikviena no mums?

Lielbritānijā jau gadiem tiek meklēti veidi, kā atjaunot ežu populāciju, jo mazie zvēriņi ir pavisam niecīgā skaitā, taču tie ir ļoti noderīgi dārza draugi, kas palīdz puķumīļiem tikt galā ar kaitēkļiem. Cik nu šajā pavasarī un vasaras iesākumā sanāk braukt ar auto, tad vienīgie adatainie zvēriņi, ko gadās redzēt, ir ceļmalā – kāda nevērīga, bezsirdīga autobraucēja neprasmes un vienaldzības rezultāts. Un eži nav vienīgi, kas cieš cilvēka vienaldzības dēļ. Tāpēc nākas prātot, vai drīz nebūs pienācis brīdis, kad cilvēkus patiesi vairāk vajadzētu izglītot un informēt arī par jautājumiem, kas skar mūsu dabu, vidi un visu, kas ar to saistīts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
36

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
1
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi