Vēsais laiks ir klāt, rudens sezona ar visiem tās vīrusiem arī. Lai arī pēdējos trīs gadus šķiet, ka lielākais bieds ir saslimšana ar “Covid-19”, tas gan nenozīmē, ka pārējās slīmības ņēmušas brīvdienas. Visi vīrusi joprojām ir tepat, un daudzi varbūt pat slimošanas gaitā vēl nejaukāki kā pats lielais pandēmijas bieds. Šajā jautājumā atkal rodas pārdomas par cilvēku pienākuma apziņu un atbildību pret citiem.
Nebaidīšos sacīt, ka divas trešdaļas darbspējīgo pieaugušo turpina pildīt darba pienākumus klātienē pat tad, ja jūtas ne visai labi un ir pat skaidras vīrusa saslimšanas pazīmes. “Iedzeru kādu temperatūru pazeminošo tableti, un viss kārtībā, eju uz darbu,” lepni teic daudzi, kad runa par rudens un ziemas vīrusu saslimšanām. It kā tas būtu kāds apbrīnojams sasniegums, ka var turpināt doties ikdienas gaitās un sekmīgi aplipināt visus apkārtējos, dodoties uz darbu ar medikamentu iespaidā samazinātu temperatūru un izliekoties, ka paša organisms ir brīnumspēcīgs. Tas ir ne tikai bezatbildīgi pret sevi (ir zināms teiciens, ka dzīvē jūs tik viegli neaizvietos ne ģimene, ne tuvinieki, toties darbā – kad darba dēļ būs līdz galam sabendēta veselība – jūs aizvietos jau dažu dienu laikā), bet visvairāk jau pret apkārtējiem.
Otrs mūsdienu pieaugušā cilvēka varoņdarbs ir stiept uz bērnudārziem un skolām bērnus, kam acīmredzami nav pavisam izārstēta viena vai otra vīrusa vai baktēriju izraisīta saslimšana. Bērni ar nopuņķotiem deguniem un žļerkstošu, atlecošu klepu bērnudārza grupiņās nebūt nav retums. Drīzāk vismaz vienu noteikti atradīsiet katrā. No paziņu stāstītā zinu, ka bērnudārza personāls lielākoties ir gluži bezspēcīgs gadījumos, kad vecāks no rīta atved bērnu, kas izskatās nedaudz saguris, bet izrādās, ka vienkārši mazulim iebarota krietna porcija tā saucamo nesteroīdo pretiekaisuma un pretsāpju medikamentu, ko lielākoties pazīstam kā ibuprofēnu, paracetamolu. Brīnišķīgu neizpratni man personīgi rada apgalvojumi, ka bērniem ir viss jāizslimo tieši bērnudārzā, tāpēc arī nav nekas ačgārns nogādāt savu pusveselo mazuli uz bērnudārzā, jo slimo taču visi, tas ir normāli.
Nē, normāli ir atgūt veselību mājas apstākļos, atveseļojoties kārtīgi un ļaujot imūnsistēmai atgūties, pirms mesties iekšā nākamajos vīrusos, nevis aplipināt visus pārējos bērnus, ar ko saskaras saslimušais. Tas pats darbavietās un sabiedriskās lietošanas telpās. Šajā ziņā noteikti mums tālie aziāti ir priekšā – viņi ar savām sejas maskām staigā ikdienā, jo, atklāti sakot, kam vajadzīgs slimot, ja var neslimot? Vienīgie ieguvēji – tik bieži nopeltie farmācijas uzņēmumi un zāļu tirgotāji.
Komentāri