Tautas nobalsošana likuma “ Par valsts pensijām” grozījumu ierosināšanai ir sestdien. “Druva” uzklausījusi ne tikai atšķirīgus iedzīvotāju, bet arī politiķu viedokļus par iespējamajiem balsojuma rezultātiem, lēmumiem un to sekām.
Runāsim atklātu valodu
Darba grupas likuma “Par valsts pensijām” grozījumu ierosināšanai vārdā atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām nosūtījuši Klementijs Rancāns, Jānis Leja, Jānis Kleinbergs.
Darba grupa, kura ierosināja likuma “Par valsts pensijām” grozījumus, uzņēmās atgādināt solījumu, kas tika izteikts pirms Saeimas vēlēšanām- minimālās pensijas būs 200 lati. Bijām ļoti gandarīti par šo solījumu un pilnīgi pārliecināti, ka jaunievēlētā valdība nekavēsies un pacels pensijas no pērnā gada janvāra.
Tā kā tas nenotika, jo valdībai bija simt citu rūpju, mēs sagatavojām ierosinājumu likuma „Par valsts pensijām” izmaiņām. Bija svarīgi novērst piekopto netaisnību, kas robežojas ar genocīdu pret Latvijas pensionāriem. Visas iepriekšējās valdības, 18 gadu garumā, „ar politisku lēmumu” bija noteikušas pensijas zem iztikas minimuma, pārkāpjot pilsoņu cilvēktiesības, kas paredzētas Satversmē.
Tautas mērķis ir sasniegt pašreizējo Eiropas Savienības dzīves līmeni- arī pensiju un algu apmēru ziņā, jo sen esam apsteiguši Eiropas valstu preču cenas. Ir zināms, ka, investējot pilsoņu labklājībā, paceļot algas un pensijas, pieaug ienākumi valsts budžetā. Pieaug preču pieprasījums, paplašinās ražošana un palielinās iekasēto nodokļu summa.
Visi zinām, ka sociālais budžets pieaug katru gadu, un tas jāveltī tikai sociālām vajadzībām, nevis jālieto kā valsts budžeta „ielāps”. Sociālā budžetā ir pārpalikums vairāk nekā 800 miljonu latu, kurus izmanto kā valsts budžeta glābšanas riņķi.
Valdība nedrīkst turpināt sabalansēt valsts budžetu uz zemi atalgoto strādājošo un maznodrošināto pensionāru rēķina. Mēs, Latvijas pilsoņi, esam tie, kuri jums maksājam algas un tāpēc gaidām no jums darbu, kas nodrošina stabilu, augšupejošu valsts attīstību. Esam spiesti atgādināt valdošām aprindām arī seno kultūru tautu morāli un tradīcijas, kas noteica, ka „valstis, kas neciena un negodina savu darbaspēku un savus vecos cilvēkus, ir neģēļu valstis”.
Gatavo ragavas uz mežu
Ainars Latkovskis, Saeimas deputāts (JL)
Virkne valdošās koalīcijas pārstāvju nodarbojas ar demagoģiju, sakot, ka, pieņemot likuma grozījumus, sabruks Latvijas pensiju sistēma. Valdībā aprēķināts, ka grozījumu gadījumā gada budžetā papildus būs nepieciešami 230 miljoni latu. Saka, ka šādu līdzekļu valstij nav, un melo. Šī gada sociālajā budžetā ir paredzēts 130 miljonu latu pārpalikums, kas netiek izmaksāts pensionāriem, bet iekļauts valsts pamatbudžetā, kur tiks izmantots dažādu ministriju un birokrātu tēriņiem.
Šobrīd valsts sociālajā budžetā ir uzkrāts gandrīz miljards latu, kas ar Valsts kases starpniecību ieguldīti depozītos. Vidēji peļņas procenti gadā no šādi ieguldītā ir pieci, seši procenti, bet inflācija turas divciparu robežās. Notiekošais nozīmē tikai to, ka sociālajā budžetā uzkrātā nauda kļūst aizvien mazvērtīgāka.
Valdībai ir visas iespējas jūtami palielināt pensijas, trūkst vienīgi vēlēšanās. Referendums par grozījumiem Pensiju likumā ir iespēja panākt ja ne ideālu, tad daudz taisnīgāku valsts sociālā budžeta sadali. Likuma grozījumu neatbalstīšana vai referenduma ignorēšana nozīmēs vien to, ka mēs klusībā jau pielāgojam mūsu vecākajai paaudzei valsts sagatavotās ragaviņas braucienam uz mežu.
Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī Latvijā pensijas bija vidēji 124,30 lati, Lietuvā – 127,90 lati, bet Igaunijā – 168,67 lati. Tātad pārējās Baltijas valstīs gados veco cilvēku stāvoklis ir jūtami labāks. Reāli 87 procenti mūsu pensionāru pērn mēnesī nesaņēma vairāk par 150 latiem, tātad dzīvoja zem iztikas minimuma. Jāvērtē pirms balsojuma
Jana Muižniece, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore
Grozījumos paredzēts palielināt minimālo vecuma pensiju, kas atkarībā no personas darba stāža būtu robežās no 135 līdz 202,50 latiem. Ir saprotama katra cilvēka vēlme dzīvot labāk, tomēr pirms izvēles izdarīšanas, vēlos aicināt uz šo jautājumu palūkoties no dažādiem aspektiem.
Pirmkārt, aicinu ikvienu iepazīties ar jau padarīto pensionāru dzīves apstākļu uzlabošanai- papildus likumā noteiktajai ikgadējai indeksācijai aprīlī tika paaugstināta
straujāk indeksējamo pensiju robeža no 135 līdz 150 latiem. Kopš jūnija līdz 40 santīmiem paaugstināts piemaksas apmērs par katru nostrādāto gadu līdz 1996.gadam. Ir palielināta pensijas robeža no 135 līdz 225 latiem, līdz kurai piešķir piemaksu, kā arī atcelts piemaksas noteikšanai nepieciešamais stāžs – 30 gadi. Arī nākamajā gadā turpināsies pozitīvās izmaiņas – piemaksas tiks piešķirtas visiem vecuma (arī tiem, kam pensija lielāka par 225 latiem) un invaliditātes pensijas saņēmējiem, un tās apmērs būs 70 santīmi par katru stāža gadu līdz 1996.gadam, kā arī tiks indeksētas visas pensijas (neatkarīgi no tās apmēra).
Otrkārt, ierosinātais grozījums var atstāt negatīvas sekas gan pensiju sistēmai, gan kopumā valsts ekonomikai. Pensiju sistēma Latvijā ir stabila, taču, lai risinātu pārejas perioda problēmas, daudz būtiska ir jāņem vērā. Valstī no 1996.gada ir noteikts minimālais vecuma pensijas apmērs- ja nopelnītais pensijas apmērs ir zems, valsts piemaksā līdz noteiktam līmenim. Bet minimālās pensijas mērķis nav garantēt visiem augstas pensijas. Ilustrēšu to ar piemēru: personai, kas 35 gadus strādājusi ar minimāliem ienākumiem (nodarbināto skaits, kuri iemaksas veic no minimālās algas, kopš 1996.gada ir palicis diezgan konstants, apmēram ceturtdaļa strādājošo), aprēķinātā vecuma pensija būtu 126,47 lati, bet saskaņā ar ierosināto grozījumu valsts garantētu 180 latu pensiju. Atliek retorisks jautājums, kas šai konkrētajā gadījumā segs šos 53,53 latus? Pārējie nodokļu maksātāji?
Treškārt, grozījums nav vienlīdzīgs pret visām sociālajām grupām, kam nepieciešams valsts atbalsts. Referenduma pozitīvs rezultāts var negatīvi ietekmēt valsts sniegto atbalstu invalīdiem kopš bērnības, ar celiakiju slimiem bērniem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. Kāds sakars šiem cilvēkiem ar minimālajām vecuma pensijām? Šie cilvēki saņem valsts atbalstu sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Bet tā kā ierosinātais grozījums Pensiju likumā prasa ievērojamus sociālā budžeta izdevumus, tad valdība var ilgstoši atlikt pabalsta palielināšanu. Līdz ar to gandrīz 100 tūkstoši ģimeņu ar bērniem, veci ļaudis un invalīdi tiks pakļauti arvien lielākai nabadzībai.
Sagatavojusi Ilze Kalniņa
Komentāri