Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Vēlreiz par mediju finansēšanu

Sallija Benfelde
13:57
30.10.2019
2

Otrdien, 22.oktobrī, pēc sēdes Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš pauda, ka sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus 2020.gadā plānots piešķirt 5,5 miljonus eiro.

Tas gan nenozīmē, ka jau no nākamā gada sabiedriskajos medijos reklāmu vairs nebūs nemaz, jo reklāmas tirgus pamešana maksā dārgi, tādēļ tas nav iespējams uzreiz, vienā rāvienā.

Vai jautājums par sabiedrisko mediju finansēšanu beidzot ir atrisināts? Tomēr viss nav tik vienkārši, kā varētu likties, izlasot šādu ziņu.
Pirmkārt, par to vēl būs jābalso Saeimai. Varētu teikt, ka tas ir ideoloģijas izpratnes jautājums. No politikas un politiķiem neatkarīgi sabiedriskie mediji daudzus deputātus īpaši neiepriecē, turklāt izpratne par to, ko īsti nozīmē sabiedriskie mediji, daļai deputātu ir kā ķīniešu ābece. Kā sociālajos tīklos vēsta Latvijas radio žurnālists Edgars Kupčs, piemēram, Lindas Liepiņas, bijušās KPV LV, bet tagad neatkarīgās deputātes, sēdes laikā izskanējušās atziņas liecina par to, ka “valsts” un “sabiedriskais” medijs, viņasprāt, ir viens un tas pats. Turklāt Liepiņas kundze apgalvojusi, ka viņai ir 20 gadu pieredze medijos, jo ir bijusi Baltijas Mediju Nama direktore. Apgalvojums ir interesants, jo šī sabiedrība ir likvidēta jau pirms desmit gadiem un darbojās vien kopš 2005. gada, turklāt tās uzdevums bija dažādi informatīvie pakalpojumi, ar žurnālistiku tai nebija tiešas saistības. Lai kā tas arī būtu, kamēr Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) valdes locekļa Ivara Āboliņa sapnis veidot Latvijā valsts ziņu aģentūru ar ekskluzīvām tiesībām, kas nosaka to, ko mediji publicē vai nepublicē, ir tikai ieceres līmenī, Latvijā ir sabiedriskie un komercmediji. Valsts mediju un informācijas cenzūras vēl nav un, cerams, nekad arī nebūs.

Otrkārt, izpratne par elektronisko mediju tehniskajiem jautājumiem ir vispārējā pamatskolas līmenī. Piemēram, deputāte Dagmāra Beitnere-LeGalla nesaprot, kāpēc privātie radio jaunas pultis nopērk četras reizes lētāk nekā sabiedriskais medijs. Vai deputāte kādreiz sapratīs, ka sabiedriskajam radio ir vajadzīga multimediju studijas pults, lai var būt pieci runātāji studijā, divas telefonsarunas un vēl skaipa saruna ēterā, grūti pateikt. Toties pārmetumi, ka sabiedriskajos medijos esot “naftalīns” no mediju “speciālistes” Lindas Liepiņas gan sēdē izskanēja. Tā teikt, vajag modernus un mūsdienīgus sabiedriskos medijus, bet aparatūrai gan jābūt lētai un ļoti vienkāršai.

Treškārt, sabiedriskajos medijos strādājot pārāk daudz cilvēku un viņiem esot pārāk daudz sociālo garantiju. Izdarīt neko nevarot, jo, lūk, arodbiedrība sargājot viņu tiesības – tā domā NEPLP pārstāvis Āboliņš. Tas, ka valsts finansētajās iestādēs un arī ļoti daudzos privātajos uzņēmumos darbiniekiem ir sociālās garantijas, piemēram, veselības apdrošināšana, atvaļinājumi un citas, no kurām vismaz daļu nosaka likumi, acīmredzot NEPLP un vēl dažu labu neinteresē. Tā teikt, sakiet paldies, ka jums ļauj strādāt un pat algu maksā, kāpēc vēl kaut kādas sociālās garantijas!

Ar vārdu sakot, vismaz teorētiski iecerētais finansējums ir laba lieta, bet, ko no tā pieņems un ko mēģinās “uzlabot” pēc sava prāta un saprašanas, šobrīd grūti paredzēt. Kā vienmēr atliek cerēt uz godaprātu.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
15

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
17

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
13

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
15

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
12

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
36

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
16
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
9
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
14
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
14
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi