Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Vija, Vidaga, Aivija

Vasaras saulgrieži zīmīgi bijuši visām tautām

Anna Kola
17:04
20.06.2024
170
1 Anna Domas Copy 150x150.jpg

Cik ļoti gaidām pavasari atnākam, pēc tam – kaldinām plānus, ko darīsim vasarā, ko pagūsim īstenot gada siltajā, saulainākajā periodā. Mēs, kas dzīvojam ziemeļu puslodē, visvairāk dienas gaismas saņemam Vasaras saulgriežos – neviena cita diena to nenes tik daudz kā šī burtiskā nozīmē. Tas ir lūzuma punkts, kurā dienas sāk kļūt īsākas un naktis garākas. Vārds “saulgrieži” cēlies no latīņu vārdiem “sol” (saule) un “stitium” (mierīgi vai apstājies). Senie cilvēki pamanīja, ka, vasarai ejot, saule debesīs pārstāja virzīties uz ziemeļiem un pēc tam atkal sāka virzīties uz dienvidiem, kad vasara kļuva par rudeni.

Zinātnieki vērtē, ka, iespējams, neolīta laikmeta cilvēki sākotnēji sāka ievērot Vasaras saulgriežus kā marķieri, lai noskaidrotu, kad stādīt un novākt labību. Senajā Ēģiptē, piemēram, Vasaras saulgrieži atbilda Nīlas upes kāpumam. Daudz­kārt valda uzskats, ka Līgo svētki mūsu, latviešu, paražās ir kaut kas pagalam unikāls un nekur citur pasaulē neatrodams un neizbaudāms. Izrādās, nemaz tik unikāli ar šiem svētkiem un pat ierastajām Jāņu tradīcijām neesam. Dažādām kultūrām un reliģiskajām tradīcijām Vasaras saulgriežiem ir dažādi nosaukumi. Turklāt ne vien pie mums, bet Ziemeļeiropā kopumā šos svētkus dēvē par Jāņu dienu. Vikas un citas neopagānu grupas to sauc par Litu, savukārt dažas kristiešu baznīcas Vasaras saulgriežus atzīst par Sv. Jāņa dienu, lai pieminētu Jāņa Kristītāja dzimšanu.

Saskaņā ar dažiem sengrieķu kalendāriem Vasaras saulgrieži iezīmē jauna gada sākumu. Vasaras saulgrieži iezīmēja arī viena mēneša laika atskaiti līdz Olimpisko spēļu atklāšanai. Ap šo laiku notika arī festivāls Kronia, kurā tiek godināts lauksaimniecības dievs Krons. Grieķu stingrais sociālais kodekss Kronijas laikā uz laiku tika apturēts, vergi varēja piedalīties jautrībā kā līdzvērtīgi vai pat kungi viņus apkalpoja. Senie romieši dienās pirms Vasaras saulgriežiem svinēja Vestaliju — reliģiskus svētkus par godu pavarda dievietei Vestai. Vestalijas laikā precētas sievietes varēja ieiet Vesta templī un atstāt dievietei ziedojumus apmaiņā pret svētībām viņu ģimenēm. Senajā Ķīnā Vasaras saulgrieži bija saistīti ar “iņ”, sievišķo spēku. Svētkos tika svinēta Zeme, sievišķība un “iņ” spēks.

Pirms kristietības senie Ziemeļeiropas (tostarp mūsu pagāniskie priekšteči) un Centrāleiropas pagāni (arī ģermāņu, ķeltu un slāvu grupas) sagaidīja Jāņus ar ugunskuriem. Tika uzskatīts, ka ugunskurs vairos saules enerģiju pārējā veģetācijas periodā un garantēs labu ražu rudenim. Uzskatīja, ka ugunskuri var palīdzēt izraidīt dēmonus un ļaunos garus un pievest jaunavas pie viņu nākamajiem vīriem. Pastāvēja ticība, ka maģija ir spēcīgākā Vasaras saulgriežos. Neba jau velti arī mūsdienās sakām, ka Jāņu vakarā lasītajām zālītēm un tējām ir vislielākais dziednieciskais spēks!

Saskaņā ar pasaules pagānu folkloru ļaunie gari šad un tad mēdza apciemot cilvēkus, un šīs vizītes nebūt nebija gaidītas. Šie spēki apkārt virmoja arī Vasaras saulgriežos. Lai atvairītu ļaunos garus, senie ļaudis valkāja aizsargājošas augu un ziedu vītnes – un to tīri simboliski, lai piekoptu savas tautas tradīcijas, darām arī šodien. Viens no spēcīgākajiem no šiem augiem bija pazīstams kā “velna izdzinējs”. Mūsdienās to sauc par asinszāli.

Citas Vasaras saulgriežu tradīcijas vēsta, ka Jāņu ugunskura pelni var pasargāt no nelaimēm vai, izkaisīti pa dārzu, nesīs bagātīgu ražu. Šajā gadā Vasaras saulgrieži Latvijā iekrīt ceturtdienā, 20.jūnijā, pulksten 23.50. Tiesa gan, astronomiskos saulgriežus tā kārtīgi un pēc senču labākajām tradīcijām izdosies nosvinēt vien retajam, jo nākamā diena vairumam ir darba diena, un kalendārie Līgo svētki tomēr tikai svētdien.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
37

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
19
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
26
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
8
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi