Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Vasaras saulgrieži zīmīgi bijuši visām tautām

Anna Kola
17:04
20.06.2024
60
1 Anna Domas Copy 150x150.jpg

Cik ļoti gaidām pavasari atnākam, pēc tam – kaldinām plānus, ko darīsim vasarā, ko pagūsim īstenot gada siltajā, saulainākajā periodā. Mēs, kas dzīvojam ziemeļu puslodē, visvairāk dienas gaismas saņemam Vasaras saulgriežos – neviena cita diena to nenes tik daudz kā šī burtiskā nozīmē. Tas ir lūzuma punkts, kurā dienas sāk kļūt īsākas un naktis garākas. Vārds “saulgrieži” cēlies no latīņu vārdiem “sol” (saule) un “stitium” (mierīgi vai apstājies). Senie cilvēki pamanīja, ka, vasarai ejot, saule debesīs pārstāja virzīties uz ziemeļiem un pēc tam atkal sāka virzīties uz dienvidiem, kad vasara kļuva par rudeni.

Zinātnieki vērtē, ka, iespējams, neolīta laikmeta cilvēki sākotnēji sāka ievērot Vasaras saulgriežus kā marķieri, lai noskaidrotu, kad stādīt un novākt labību. Senajā Ēģiptē, piemēram, Vasaras saulgrieži atbilda Nīlas upes kāpumam. Daudz­kārt valda uzskats, ka Līgo svētki mūsu, latviešu, paražās ir kaut kas pagalam unikāls un nekur citur pasaulē neatrodams un neizbaudāms. Izrādās, nemaz tik unikāli ar šiem svētkiem un pat ierastajām Jāņu tradīcijām neesam. Dažādām kultūrām un reliģiskajām tradīcijām Vasaras saulgriežiem ir dažādi nosaukumi. Turklāt ne vien pie mums, bet Ziemeļeiropā kopumā šos svētkus dēvē par Jāņu dienu. Vikas un citas neopagānu grupas to sauc par Litu, savukārt dažas kristiešu baznīcas Vasaras saulgriežus atzīst par Sv. Jāņa dienu, lai pieminētu Jāņa Kristītāja dzimšanu.

Saskaņā ar dažiem sengrieķu kalendāriem Vasaras saulgrieži iezīmē jauna gada sākumu. Vasaras saulgrieži iezīmēja arī viena mēneša laika atskaiti līdz Olimpisko spēļu atklāšanai. Ap šo laiku notika arī festivāls Kronia, kurā tiek godināts lauksaimniecības dievs Krons. Grieķu stingrais sociālais kodekss Kronijas laikā uz laiku tika apturēts, vergi varēja piedalīties jautrībā kā līdzvērtīgi vai pat kungi viņus apkalpoja. Senie romieši dienās pirms Vasaras saulgriežiem svinēja Vestaliju — reliģiskus svētkus par godu pavarda dievietei Vestai. Vestalijas laikā precētas sievietes varēja ieiet Vesta templī un atstāt dievietei ziedojumus apmaiņā pret svētībām viņu ģimenēm. Senajā Ķīnā Vasaras saulgrieži bija saistīti ar “iņ”, sievišķo spēku. Svētkos tika svinēta Zeme, sievišķība un “iņ” spēks.

Pirms kristietības senie Ziemeļeiropas (tostarp mūsu pagāniskie priekšteči) un Centrāleiropas pagāni (arī ģermāņu, ķeltu un slāvu grupas) sagaidīja Jāņus ar ugunskuriem. Tika uzskatīts, ka ugunskurs vairos saules enerģiju pārējā veģetācijas periodā un garantēs labu ražu rudenim. Uzskatīja, ka ugunskuri var palīdzēt izraidīt dēmonus un ļaunos garus un pievest jaunavas pie viņu nākamajiem vīriem. Pastāvēja ticība, ka maģija ir spēcīgākā Vasaras saulgriežos. Neba jau velti arī mūsdienās sakām, ka Jāņu vakarā lasītajām zālītēm un tējām ir vislielākais dziednieciskais spēks!

Saskaņā ar pasaules pagānu folkloru ļaunie gari šad un tad mēdza apciemot cilvēkus, un šīs vizītes nebūt nebija gaidītas. Šie spēki apkārt virmoja arī Vasaras saulgriežos. Lai atvairītu ļaunos garus, senie ļaudis valkāja aizsargājošas augu un ziedu vītnes – un to tīri simboliski, lai piekoptu savas tautas tradīcijas, darām arī šodien. Viens no spēcīgākajiem no šiem augiem bija pazīstams kā “velna izdzinējs”. Mūsdienās to sauc par asinszāli.

Citas Vasaras saulgriežu tradīcijas vēsta, ka Jāņu ugunskura pelni var pasargāt no nelaimēm vai, izkaisīti pa dārzu, nesīs bagātīgu ražu. Šajā gadā Vasaras saulgrieži Latvijā iekrīt ceturtdienā, 20.jūnijā, pulksten 23.50. Tiesa gan, astronomiskos saulgriežus tā kārtīgi un pēc senču labākajām tradīcijām izdosies nosvinēt vien retajam, jo nākamā diena vairumam ir darba diena, un kalendārie Līgo svētki tomēr tikai svētdien.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
21

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
28

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
35

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
22

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
49

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
32

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi