Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere, Liepa

Valstiskie atbaidītāji

JĀNIS BUHOLCS
11:47
22.10.2015
4

Gatavojoties bēgļu ienākšanai Latvijā, daži politiķi nosprieduši: labs veids, kā risināt šo jautājumu, ir stāstīt pa labi un pa kreisi, cik grūti ir dzīvot Latvijā.

Mēneša sākumā Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis izteicās, ka potenciālajiem bēgļiem ir nepieciešams skaidrot, ka no Latvijas brauc projām pat pašu iedzīvotāji. Tāpat viņš aicināja bēgļus informēt, cik te ir aukstas ziemas un zemi pabalsti.

Joks ir tāds, ka – izrādās, tas ir labi! Jo sliktāk mēs Latvijā dzīvojam, jo nepievilcīgāki kļūsim ārvalstu interesentiem. Visi mūs liks mierā, un varēsim dzīvot savā nodabā, starptautisko procesu maz ietekmēti. Šis acīmredzot ir brīdis, kurā var triumfējoši paziņot, ka visas nebūšanas, kuras esam piedzīvojuši kopš neatkarības atgūšanas, patiesībā ir notikušas cēlu mērķu vārdā. Proti, politiķi Latviju ir veidojuši tādu, ar ko samierināties spēj tikai kvēlākie latvieši, kuriem šāda vide palīdz uzturēt vēsturiski iemantotos mazvērtības kompleksus.
Latvija visai ilgu laiku ir tērējusi gana daudz pūļu un līdzekļu, lai veidotu starptautisku valsts tēlu. Starptautiskām auditorijām veidotajos reklāmas materiālos līdz šim rādīta skaistā Latvijas daba, kultūras mantojums, klāstīts par biznesa vides priekšrocībām un citiem labumiem. Tagad ir skaidrs, ka tie bijuši tikai nevajadzīgi un pat kaitīgi izskaistinājumi. Īstā Latvija tātad ir auksta, tumša, nabadzīga, nedraudzīga pret tiem, kas nepārstāv vairākuma noskaņojumu. Ja kādam tas nepatīk, lai brauc projām, pārējiem paliks vairāk vietas. Mazliet – bet tikai mazliet – pārspīlējot, šāda tad acīmredzot arī ir Latvijas nacionālā identitāte, kādu to iedomājas A. Brigmanis un viņa domubiedri.

Vai varbūt tas viss ir domāts pavisam citādāk? Iespējams, A. Brigmanis mums piedāvā dzīvot divās realitātēs: vienā, ko zinām mēs paši, un otrā, kuru rādām ārzemniekiem. Vienā mēs priecāsimies par Latvijas krāsām dažādajos gadalaikos, savu kultūru, pasaules līmeņa sasniegumiem dažādās jomās un iesim sarežģīto, taču daudzsološo ceļu, lai reiz kļūtu par augsti attīstītu rietumniecisku valsti. Otrā, fasādes, realitāte savukārt vēsta par drūmajiem laikapstākļiem rudenī un ziemās, zemo dzīves līmeni un bezcerību. Gan jau latvieši paši, stāstot šīs briesmu lietas par savu zemi, paturētu prātā, ka tā jau tikai tāda maskēšanās. Prasme sacīt vienu un domāt citu dažādos mūsu vēstures posmos ir bijusi noderīga, un gan jau šīs prasmes nekur nav zudušas.

A. Brigmani un viņa domubiedrus gan gribas brīdināt par šādas pieejas riskiem. Pirmkārt, nav jau tomēr viegli uzturēt prātā vienlaikus divus radikāli atšķirīgus skatījumus par vienu un to pašu tēmu. Vienā brīdī šie skatījumi neizbēgami sāks ietekmēt cits citu. Un nevajadzētu brīnīties, ka dzīvelīgāks izrādītos negatīvais skatījums – galu galā, arī bez Eiropas bēgļu krīzes Latvijā nav grūti uzmeklēt ļaudis, kuri ir gatavi aizgūtnēm stāstīt, cik viss Latvijā ir slikti. Līdz ar to – tā vietā, lai novērtētu, kādas bagātības mums šeit, Latvijā, ir, daļa latviešu tā arī nespēs tikt ārā no bezspēcības sajūtas, kuru taču apstiprinās arī augstos politiskos līmeņos atbalstītais šausmu stāsts par to, cik Latvijā ir slikti.

Otrkārt, nevajag gaidīt, ka pesimisms nudien pasargās Latviju no jebkādiem iebraucējiem. Tas varbūt arī varētu atbaidīt noteikta veida ciemiņus, taču pievilinās citus. Runājot līdzībās – ja nu kāds ņemtos pārliecināt pasauli par to, ka Latvija ir ledains un ēnains tuksnesis, pa kura kailajiem pauguriem klejo izsalkuši vilkači, nevajadzētu brīnīties, ka šeit nudien sāk parādīties vilkači. Citiem vārdiem, Latvijas divējādās identitātes plāns var izrādīties ne tikai neiespējams, bet pat kaitīgs.

Ir jau saprotams, ka politiķi apsver dažādākos veidus, kā panākt, ka bēgļi uz Latviju nebrauc. Tas, ka Eiropa Latviju pierunāja piedalīties, protams, nenozīmē, ka mums ir jābūt par to sajūsmā. Cita lieta, ka dalība bēgļu krīzes risināšanā gluži vienkārši ir cilvēcība pret ļaudīm, kuri ir nonākuši grūtībās, un nevajag domāt, ka viņi visi nu tagad gāžas uz Latviju ar sapni uzspiest islāmu un dzīvot no pabalstiem. Tomēr irākieši, kas pagājušajā nedēļā bez brīdinājuma pameta patvēruma centru Muceniekos, arī turpmāk būs par savdabīgu iedvesmu vietējiem aktīvistiem – ja jau vieni bēgļi bēg prom no Latvijas, gan jau arī vēl citi, apjautuši vietējo situāciju, rīkosies līdzīgi.

Daudzi bēgļi, dodoties uz Eiropu, ir noskatījuši gluži citu valsti, nevis Latviju – un mūsu politiķu retorikai ar to nav nekāda sakara. Taču, ja tiek apzināti piekopta bēgļu un citu interesentu atbaidīšanas stratēģija, tas tomēr ir jautājums arī par to, kā mēs uztveram paši savu valsti. Vai mums tiešām pašiem ir jānotic, ka Latvija ir tik slikta vieta, ka tejienes apstākļi atbaidīs pat tos, kuri bēg no kara? (Ekonomiskie migranti arī tāpat uz šejieni doties negribēs.) Ja tā, tad ir jābūt konsekventiem un jābeidz bēdāties par tiem daudzajiem ļaudīm, kuri no Latvijas ir pārcēlušies uz citām valstīm – pēc A. Brigmaņa un viņa domubiedru stāstītā sanāk, ka emigrācija ir pareiza un veicināma rīcība.

Bet, ja nopietni, tad, dzīvojot neatkarīgajā Latvijā, tomēr gribētos publiskajā telpā dzirdēt vairāk valstiskās pašcieņas, ne mazohisma apliecinājumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
7

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
26

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
29

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
38

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
24

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
50

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
16
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
12
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
9
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
12
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi