Tālis Jaunzemis, Cēsu rajona padomes izglītības pārvaldes vadītājs: „ Ar pilnu likuma spēku darbu sāk jauna valdība, un es ceru, ka tā saprot, cik dziļā krīzē ir valsts. Es ceru, ka pieklusīs politiskie kašķi un visa enerģija tiks veltīta izejas meklēšanai no grūtās situācijas. Kad Ministru prezidents to parādīs darbos, būšu gatavs spriest par viņu ko vairāk, jo diez vai šī ir ideālā valdība, drīzāk tāda, par kuru varēja vienoties. Valdībai viegli nebūs, tāpēc tās locekļus nav par ko apskaust.
Laikā, kad klājas grūti, valsts rīkotos saprātīgi, ja ieguldītu izglītībā. Redzēsim, vai tas notiks. Taču jau tagad skaidrs, ka vēl šajā pavasarī izglītības sistēmā gaidāms būtisks finansējuma samazinājums, jo politiskais uzstādījums ir Izglītības un zinātnes ministrijai samazināt budžetu vēl par 20 procentiem. Kā tas konkrēti notiks, manuprāt, uzzināsim pēc nedēļas, kad ministrijas vadība būs spriedusi un vienojusies ar izglītības darbinieku arodbiedrību.”
Juris Bērziņš, biznesa konsultants un projektu vadītājs: ”Vai jaunā valdība spēs mainīt situāciju, rādīs laiks, bet gribētos cerēt, ka spēs. Valdības vadītājam nevajadzētu lietot vārdus valsts bankrots. Tas jāizslēdz no leksikas kā rupjš teiciens.
Diemžēl valstī joprojām nav ekonomikas atveseļošanas plāna. Tai atbalsta programmai, kas šobrīd notiek caur komercbankām, ja tā vispār darbojas, nav ātruma. Jābūt uz uzņēmējiem orientētai programmai. Nav runas par naudas iedošanu, lai uzņēmējs to apsaimnieko. Jābūt skaidram mehānismam, kā uzņēmējs varēs izkļūt no esošās ekonomiskās situācijas. Šobrīd tādu neesmu dzirdējis ne no jaunā ekonomikas, ne no finanšu ministra. Ceru, ka tūlīt pēc kabineta apstiprināšanas galvenais uzsvars tiks likts tieši uz šo ekonomikas atveseļošanas mehānismu izstrādāšanu.
Iepriekšējais kabinets arī runāja par ekonomikas atveseļošanu, bet uzņēmēji to vēl nav redzējuši. Kokapstrāde šobrīd pilnībā apstājusies, metālapstrāde vēl nedaudz darbojas, bet arī tās uzņēmēji nesaprot, kādā virzienā attīstīties. Aktualizētais sauklis, ka visi latvieši brauks uz laukiem baudīt lauku tūrismu, man liekas nenopietns. Neesmu drošs, vai rīdzinieks, kurš ir ekonomiskā bedrē, brauks uz lauku māju un dzīvos pie ezera. Ja viņam būs lieka nauda, aizbrauks uz dienvidiem. Nevar cilvēku pārveidot un piespiest mīlēt Latvijas laukus.
Steidzami jāatrod reāls atbalsts kokapstrādei, jāmaina vietējā kurināmā politika. Jābeidz strādāt ar Krievijas gāzi, kā bijis gadu gadiem. Tas dotu vienu lauksaimniecības attīstības nišu – no krūma līdz šķeldai. Ja tam, kurš izved krūmus no meža, iedodam vienu dotācijas latu par kubikmetru, viņš to dara, un krūmi nonāk katlu mājā. Par kādu cenu, tas ir biznesa jautājums, bet sākums ir noticis. Mums veidosies normāla plūsma un ekonomiska ievirze šai darbībai. Un šādu piemēru ir daudz.
Ceru, ka Jānis Dūklavs Ministru kabinetā ienesīs ražotāja redzējumus. Ja valdībā ienāk praktiķi, kuru viedoklī ieklausās, nevis nosēdina viņus stūrī, virzībai jābūt pareizai. Mums diemžēl tur tā rotācija bieži vien ir nesaprotama, un politiskus amatus ieņem tie, kuri nav speciālisti konkrētajā jomā. Baidās no profesionāļiem, bet tas atkarīgs no politisko partiju vēlmes, jo premjers var teikt, ka vajag profesionāļus, bet politiķi to var ignorēt, jo portfeļi jau sadalīti.
Ministrijās jāstrādā profesionāļiem, kuri skaidri pārzina situāciju valstī, citādi rodas jautājums, par ko mēs viņiem algu maksājam. Bet, lai to panāktu, augšā jābūt profesionālim, kurš māk iedarbināt visus dienestus, lai darbotos pareizajā virzienā. Šobrīd lielākā daļa tur sēž ar domu, cik ilgi vēl tur atradīsies, baidoties kaut ko darīt pēc savas iniciatīvas. Ja tas nemainīsies, virzība uz priekšu nenotiks. Mums nav iespēju virzīties uz priekšu.”
Komentāri