Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Vai manipulēs līdz 7. oktobrim?

Druva
00:00
10.03.2006
3

Procesi „akcijas” ietvaros ir neprognozējami un visai mainīgi – jauns Azartspēļu un izložu likums, pavisam drīz dažādu tā potenciālo grozījumu ierosināšana, asas politiskas diskusijas ar netiešiem apvainojumiem citu partiju pārstāvjiem un arvien no jauna mainīti ekonomiskie un kontrolējošie „spēles noteikumi”.

Spēļu zāles Latvijā pagaidām nav mazums un ienes arī ievērojamas nodokļu summas valsts kasē. Vienīgi masu medijos nav sa-klausāms šis sabiedrības viedoklis – ko par azartspēlēm un to kontroles mehānismu domājam mēs, nodokļu maksātāji? Vai politiķi ir pietiekami „caurspīdīgi”, nemēģinot manipulēt ar mūsu uzskatiem priekšvēlēšanu laikā? Ne velti komentāros no žurnālistu puses ne reizi vien pavīdējusi doma: azartspēles politiķu populārāko jautājumu ranga tabulā pārsāpējušas gan alkohola aprites, gan nodokļu jautājums. Kāpēc šī sfēra ir tik ļoti politisko oratoru iecienīta un kāpēc likumā izmaiņas pērnā gada nogalē tika pieņemtas steidzamības kārtā?

Kā pēdējā laikā min spēcīgākie azartspēļu biznesa pārstāvji, mainīgās likumdošanas iespaidā šis bizness nesis neplānotus zaudējumus, jo netiek realizēti iecerētie paplašināšanās projekti. Un skats uz nākotni vairāk ir miglains, nekā skaidrs – netiek radītas jaunas darbavietas un daļa esošo ir uz jautājuma zīmes. Visi uzņēmēji ir par pilnīgu sfēras sakārtošanu un visefektīvākā kontroles mehānisma izveidi, bet… Atkal kārtējās diskusijas. Pieņemtais likums, kas varu atdod valstij, tiek grozīts bez mitas. Dilemma: valsts vai tomēr pašvaldības? Latvijas pašvaldību savienība (LPS) ir skaidri paudusi savu nostāju – tām jādod kontrole pār azartspēlēm (oficiāls paziņojums šī gada 4.janvārī). Ierosināto grozījumu teksts nav pārprotams: Pašvaldībai ir tiesības noteikt teritorijas, kurās atļauts organizēt azartspēles.” Ar to LPS plāno aizsargāt spēlētāju tiesības, kas gan ir diskutējams jautājums tālāk tekstā aprakstītās problēmas dēļ. Līdzīgi domā partija „Jaunais laiks”, jo Satversmes tiesā pirms nepilnas nedēļas iesniedza prasību ar tādu pašu pamatojumu likumdošanas aktu izmaiņām. Paralēli izskatāmajiem grozījumiem un līdz ar to arī neētiski cenšoties sabiedrības acīs veidot savu tēlu kā sabiedrības problēmu aktīvu risinātāju. Citu partiju, piemēram, „Tautas partijas” pārstāvju uzskati pēdējā gada laikā ir bijuši kā pavasara vēji – trauksmaini un ļoti mainīgi.

Nav noslēpums, ka pašvaldību darbinieki dažādu iemeslu dēļ pieņem lēmumus, kas ir strīdīgi (apstiprinājums laikraksta „Dienas Bizness” 2005. gada 24. janvāra rakstā „Pašvaldības bieži vien pieņem prettiesiskus lēmumus”). Visā azartspēļu „akcijas” lietā ir dažas interesantas nianses. Viena no tām ir saistīta ar potenciālu pašvaldību patvaļu nepilnīga likuma panta gadījumā. Situāciju interesantu dara 1.janvārī spēkā stājusies Azartspēļu un izložu likuma norma, kas nosaka: azartspēles nav atļauts organizēt arī teritorijās, kurām noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss. Savukārt Likums par pašvaldībām paredz tām tiesības noteikt, kurām teritorijām ir un kurām nav piešķirams tirgus statuss. It kā viss ir likumīgi un skaidri.

Ir viens „bet”. Ne vienā vien tirgū ir uzstādīti spēļu automāti, visbiežāk tieši kafejnīcās vai līdzīga rakstura izklaides vietās, lai gan jau gandrīz mēnesis pagājis kopš jaunā likuma stāšanās spēkā. Centrāltirgū kafejnīcās, tā saucamajos spīkeros jeb lielajos tirdzniecības namos, kuri oficiāli nav pakļauti tirgus admi-nistrācijai (!), spēļu automāti ir viegli pieejami iedzīvotājiem. Vidzemes tirgus vadība pat nenoliedz, ka tirgus teritorijā faktiski ir divas spēļu zāles un kafejnīca ar spēļu automātiem. Saprotams, ka nevienam nav liegts bez īpašas atļaujas atrasties tirgū, kura teritoriju definē iedzīvotāju intereses aizstāvošā pašvaldība. Bet kāpēc netiek pildītas likumdošanas prasības? Par iemesliem šoreiz nediskutēsim, vien aicinu aizdomāties par izveidojušos situāciju.

Ja pašvaldībām tiek dotas tiesības regulēt azartspēļu biznesu, bet “stingrais” likums nav efektīvs un pašvaldības nepielieto savas pilnvaras nepilnību novēršanai, rodas ”likumīgs defekts”. Spēļu zāles tirgū faktiski ir vēl joprojām. Protams, potenciālais ieguvums no nodokļiem un cita rakstura ieguvumiem tiek pašvaldībām. Bet kur paliek ētiskie aspekti? Saistībā ar šo likumdošanas niansi pamatoti rodas jautājumi – vai pašvaldības ir atklātas faktisko tirgus teritoriju publiskošanā? Kādā veidā mēs, iedzīvotāji un nodokļu maksātāji, manām atšķirību un saprotam mūsu tiesības un pienākumus?

Protams, nav viennozīmīgas atbildes uz šiem jautājumiem, tāpat kā nav vienas atbildes uz jautājumu: azartspēles labāk kontrolēt centralizēti vai tomēr katrā pašvaldībā citādāk. Tomēr nekonsekvence politiķu izteicienos un skandināšana par saviem „nopelniem” nav patīkama tieši pirmsvēlēšanu laikā. Ceru, ka mēs visi būsim pilsoniski vairāk aktīvi un paudīsim savu viedokli gan pārējai sabiedrībai, gan politiskajai elitei.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi