Vai cenzūras pavasaris?

Protams, politiķi vienmēr un visur – ja vien tas iespējams – labprāt manipulē ar informāciju, ko saņem sabiedrība.

Var sacīt, ka mediji vienmēr bijuši gards kumoss partijām, jo tie ir galvenais informācijas sniedzējs. Jautājums tikai, kādi likumi ir pieņemti un regulē mediju darbu, kādas ir tradīcijas un cik daudz reālās varas mediju telpā katrā valstī ir politiķiem. Tāpat ir skaidrs, ka autoritatīvās valstīs mediju telpa ir pakļauta diktatoram. Krievijā, Baltkrievijā, Ungārijā, Ziemeļkorejā mediju telpā visu nosaka tikai vara, žurnālisti aši var nonākt cietumā vai pat tikt nogalināti.

Demokrātiskās un civilizētās valstīs lielāko tiesu mediji dalās sabiedriskajos un komercmedijos. Sabiedriskie mediji pilda t.s. sabiedrisko pasūtījumu, vara tiem nedrīkst diktēt noteikumus savās savtīgajās politiskajās vai materiālajās interesēs, šiem medijiem jāņem vērā visu sabiedrības slāņu intereses. Komercmedijiem, protams, ir jāievēro valstī esošie likumi, bet tie nereti aizstāv kādas partijas vai ideoloģijas intereses. Partijām gan tīk runāt visas sabiedrības vārdā, aizsedzoties ar vienīgo pareizo vērtību izpratni un īstajām tradīcijām, ar pareizāko patriotismu. Un, protams, sabiedriskie mediji arī Latvijā vienmēr ir bijuši politiķu iekārots objekts. Jau gadiem , manuprāt, visveiklāk, aizsedzoties ar patriotismu un latviešu interesēm, panākt sabiedrisko mediju atkarību no savas partijas cenšas Nacionālā apvienība. Vienas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vietā, kuru veidoja un joprojām veido partiju deleģēti cilvēki, tagad ir divas – ir izveidota arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) jo NEPLP atbildēja un pārraudzīja gan sabiedriskos, gan komercmedijus.

Mēģinājumi visdažādākajā veidā ietekmēt un ierobežot sabiedriskos medijus nerimstas. Manuprāt, NA ir autoritatīva pieeja jebkuram ideoloģiskam jautājumam un politiskais spēks diemžēl uzskata sevi par nemaldīgu. Vēl pirms Krievijas uzsāktā pilna apmēra kara Ukrainā pagājušajā gadā NA politiķi neslēpa, ka autoritāte, kuram viņi grib līdzināties, ir Ungārijas premjers Or­bans. Tagad izvairās to pieminēt, vairāki no NA politiķiem, kuru sociālo tīklu profilos bija ielikts Ungārijas karodziņš, to ir izdzēsuši. Atklāti sapņot par autoritārismu un kā paraugu minēt Orbanu vairs nevar, jo viņš ir Putina draugs.

Tomēr sapņi par sava veida “absolūto varu” valstī un medijos nekur nav pazuduši, un notiekošais Ogrē un NA iesniegtie priekšlikumi labojumos elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā var likt jautāt, vai te nav saskatāmi centieni pārvērst Latviju par autoritatīvu valsti. Tas liek atcerēties sen sarakstītu Ojāra Vācieša dzejoli, no kura citēšu vien fragmentu:

Putniņu vajag noķert,
Citādi lidos augstu,
Citādi nevarēs aizlikt
Priekšā tā mutei plaukstu.(..)

Putniņu vajag noķert –
Un noķert tieši aiz astes,
Citādi – kas tad dziedās
Stiepļotu režģu kastēs?

Stāsts par to, kā no NA saraksta ievēlētais Ogres mērs, kuram neizdevās sarīkot Putina drauga un finansētāja, Eiropas Savienī­bas sankcijām pakļautā Pjotra Avena porcelāna kolekciju, jo Ogres novada Vēstures un mākslas muzejs iebilda šai idejai, par iespējamo kriminālatbildību saistībā ar sadarbību ar sankcionētu personu brīdināja Valsts drošības dienests. Izstāde nenotika, bet tad Ogres mērs Helmanis paziņoja – muzeja plānotais darbs pārtraukts, izstādes atceltas. Ogres novada vadītājs izdomājis, ka iestāde turpmāk būs tikai novadpētniecības muzejs, kura darbu faktiski pats arī plānos. Īsi sakot, tas nepārprotami izskatās kā atriebšanās muzeja darbiniekiem par atļaušanos iebilst, un darbinieki aiziet.

Protams, tas, ka muzejam jā­kļūst tikai par novadpētniecības materiālu krātuvi, nav ticis ne apspriests, ne diskutēts pat ar iedzīvotājiem, jo pašvaldības vadītājs uzskata, ka ar muzeju var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Mēra partija izliekas to visu neredzam, tikai tad, kad skandāls ar Avena izstādi kļuva pārāk plašs, sacīja, ka tā bijusi Helmaņa “kļūda”. Psiho­loģiski uzbrukumi, muzeja līdzšinējā darba faktiskā iznīcināšana acīmredzot pēc NA domām ir pareiza vadoņa rīcība. Protams, var tikai minēt, kādēļ tik ļoti nacionālai un patriotiskai partijai bija vajadzīga Putina drauga reklamēšana. Un diemžēl Ogre aizvien vairāk sāk līdzināties Daugavpilij, tikai ideoloģiju krāsas atšķiras.

Savukārt NA priekšlikumi ir izraisījuši satraukumu sabiedriskajos medijos. Latvijas Radio darbinieki ir parakstījuši atklāto vēstuli, pieprasot apturēt sabiedrisko mediju apvienošanu un Sabied­risko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma grozījumu pieņemšanu. Īsi sakot, skaidrības par finansējumu nav nekādas, acīmredzot politiķi grib arī turpmāk piešķirt naudu kā balvu vai sodu par netīkamiem atklājumiem.

Sabiedriskajiem medijiem jābūt politiski neatkarīgiem! Tātad politiķiem nedrīkst būt iespēju dot vai nedot naudu un cik dot! Manuprāt, ir jābūt noteiktam procentam no IKP, iespējams, ar inflācijas koeficientu, un varbūt vajadzētu to paredzēt satura veidošanai. Iespējams arī, ka katru gadu atsevišķam pieprasījumam budžetā, par ko lemj valdība un Saeima, jābūt tehnoloģisku jautājumu risināšanai. Un otra lieta – uzreiz pilnībā izslēgt krievu valodu nrnozīmē, ka visi, kas izmanto sabiedrisko mediju raidījumus krievu valodā, pāries uz kanāliem un raidījumiem latviešu valodā. Tā nenotiks, viņi atradīs info avotus krievu valodā, un nevar vēl zināt, cik lojāli tie būs. Galu galā ir 21. gs. un ir internets!

Treškārt, ideja paredzēt aizliegumu strādāt kādā amatā tiem, kuri jebkad un jebkā ir darbojošies nevalstiskajās organizācijās, kuriem ir bijis ārvalstu finansējums! Tas ir tīrais putinisms! Tātad žurnālisti, kas jebkad piedalījušies kādā Eiropas Savienī­bas organizētā un finansētā projektā, konkursā, nedrīkst strādāt pat par redaktoriem, kuri plāno un organizē ikdienas darbu?! Jo runa jau nav par Krievijas vai Baltkrievijas finansējumu, par tām valstīm taču ir īpaši likumi! Tas viss kopā ir ceļš uz diktatūru, uz Orbana Un­gāriju! Un Orbana režīms Ungā­rijā neizveidojās dažās dienās.
Un vēl – kā parasti – NA deputāti var runāt un darīt jebko, tiklīdz viņi sāk “dziedāt” Putina stilā, izrādās, tā ir viņu personīgā dzīve, tas ir viņu dziļi individuālais viedoklis, tas ir jebkas cits, tikai ne politiska atbildība par saviem vārdiem un darbiem.

Bet visas pārējās Saeimas partijas klusē. Dažām tāds domāšanas veids ir tīkams, dažām acīmredzot negribas riskēt ar valdības krišanu, jo nākamo valdību, manuprāt, veidotu Apvienotais saraksts, Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība, Šlesera “Latvija pirmajā vietā”.

Tādēļ, manuprāt, Latvija lēnām virzās pa ceļu, kurš var beigties traģiski, ja vien Latvijas iedzīvotāji nespēs vai negribēs saprast, ko notiekošais nozīmē.