SIA “Būve Wood line” valdes priekšsēdētājs
“Cēsu uzņēmējā” šodien katrs var uzzināt, ko darām, apskatīt nelielu dārza mājiņu. Izstādē piedalāmies ne pirmo gadu. Tā ir iespēja vēlreiz atgādināt, ka strādājam. Uzņēmējam ir jābūt apritē, par viņu jāzina nākamajiem klientiem. Esam piedalījušies izstādēs Rīgā, pirms gadiem arī ārpus Latvijas. Tas attīstībā ir būtiski.
Patlaban būvniecībā mainās ne tikai struktūra un attieksme. Tā kā bija pēdējos gados, ilgi nevarēja turpināties, kad katrs, kurš iedomājās, varēja sevi uzskatīt par celtnieku. Tagad esam otrā galējībā. Lai izdzīvotu, dažs cenas nosaka ļoti zemas. Bet vai būs kvalitāte? Visam jābūt robežās.
Krīze cels celtnieka profesijas prestižu. Cena būvniecībā pietuvināsies
reālai, darbu piedāvājums nebūs liels, lai celtnieki būtu izvēlīgi. Arī pašu būvnieku attieksme pret padarīto darbu pamazām mainās. Ja ir kļūda, atzīst, izlabos. Tā jau ir profesionāla attieksme.
SIA darbojas dažādās nozarēs. Tas šobrīd ir mūsu pluss. Šauri specializēties ir riskanti. Mēs jau daudzus gadus veicam dažādus būvniecības darbus – ierīkojam iekšējos un ārējos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, siltumapgādi, iekšējo apkuri un siltumtrases. Visus gadus vairāk vai mazāk būvējam arī nelielas koka mājas. Neesam atteikušies no maziem pasūtījumiem. Mazie ir pat interesantāki. Nav tiesa tiem, kuri saka, ka celtniecībā viss apstājies. Bet tagad pasūtītāji vairāk rēķina. Kaut ko būvē tie, kas naudu sataupījuši. Tā paša nauda, ne kredīts – sveša nauda, ko atdos nākotnē. Mums ir viens objekts – lauku mājas remonts. Saimnieks to pirms gadiem nopircis, tagad grib labiekārtot.
Vēl nesen visur mudināja – ņemiet, dodiet, tagad visu mazinām. Tā nedrīkst. Nav šobrīd viegli, bet nevari skatīties pagātnē un arī nevari prognozēt nākotni. Inženiertīklus būvējam jau gadiem, mums ir pieredze. Šajā jomā vēl darbs ir un daudzi pārsviežas uz to. Strādājošajiem vajag darbu. Ja tā kādu laiku nav, pēc pārtraukuma ir problēmas ar kvalitāti. Tikko apstājies, tu zaudē. Ja nebūs darba, daļa strādnieku aizklīdīs, pēc pavisam neilga laika atkal nebūs, kas strādā. Katram jāsaprot atbildība.
Uz kādas pašvaldības pasūtījumu konkursā pieteicās 64 firmas. Lai konkursos mūsu piedāvājums būtu konkurētspējīgs, algas nevaram maksāt lielākas par 300 latiem mēnesī. Kam viens kredīts un arī dzīvesbiedrei ir darbs, var izdzīvot. Bet ir tādi, kam trīs kredīti. Viņiem šāda alga ir par mazu. Patlaban firma iesniegusi pieteikumus trijos konkursos. Ja veiksies, būs darbs gadam. Bet maksāt varam tik, cik nopelnām.
Klientiem piedāvājam moduļmājas. Tās piemērotas jaunām ģimenēm. Var būvēt pamazām, cik līdzekļi atļauj. Piļu psiholoģija, kas bija 90.gados, pamazām mainās. Cik lielai jābūt ģimenei, lai tā dzīvotu 700 kvadrātmetru mājā? Ne viena vien ģimene, kura nopirka dzīvokli jaunajos projektos, tagad ir vīlusies. Māja, kas pirkta kredītā, kuru šodien grib pārdot par 110 tūkstošiem latu, reāli maksā uz pusi lētāk. Labus dzīvokļus nopirks. Bet, ja mājā izpirkti daži dzīvokļi, kas pirks pārējos? Būs kā ar nepabeigtajām mājām 90.gados. Cilvēki zina, kas ir kvalitāte. Emociju laiks beidzies, tagad tāpat vien neparaksta līgumu.
Krīzes nāk un iet. Celtniecībā nebija viegli 90.gadu sākumā, kad daudzdzīvokļu mājas vispār necēla, jo nebija līdzekļu. Arī tagad naudas celtniecībai nav. Bet visos laikos kāds kaut ko ir cēlis, kāds remontējis. Šodien gads plānošanā jau ilgtermiņš. Bet situācija taču mainīsies. Pierakstījusi Sarmīte Feldmane
Komentāri