Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Un kamēr mazs brūns teliņš…

Druva
00:00
17.01.2009
6

Līgatnē

Vai ar 13.janvāra grautiņu Doma laukumā būtu noslēdzies valsts politiskais, ekonomiskais un morālais pagrimums? Liekas gan, ka ne. Kas mūs sagaida rīt, parīt?

Kas vainīgs? Pretīgi klausīties varas pārstāvju centienus novelt atbildību uz miermīlīgā mītiņa rīkotājiem un dalībniekiem. Pašreizējā situācijā var vainot vienīgi varas kliķi, kas kļuvusi par atmirstošu čūlu uz sabiedrības miesas, un tā ir jānotīra.

Bet kas vainojams pie tā, ka divus gadu desmitus tauta ļauj sevi pazemot un nīdēt morāli pagrimušu politikāņu mafijai? Manā skatījumā, galvenā atbildība gulstas uz manas paaudzes (tagadējo 70-80 gadnieku) inteliģences sirdsapziņas, kas toreiz, pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā, bija savu fizisko, intelektuālo un morālo spēku plaukumā, tomēr pieļāva tautas nospiešanu amorālas kliķes pakļautībā. Jau tad bija redzams, ka valdošā „Latvijas ceļa” darboņi, slēpjoties aiz liberālisma galēji labējā novirziena pamattēzes “katrs ir brīvs un atbildīgs par sevi” un pārvēršot to sauklī “grābj, kas var”, mērķtiecīgi uzsāka Latvijas “ceļu” uz iznīcību. Tolaik tauta nespēja sevi aizstāvēt un izprast situāciju, jo 50 gadus ilgušais totalitārais režīms bija iznīdējis cilvēkos spēju izprast demokrātijas piedāvātās iespējas un izmantot tās savā labā. Tieši inteliģencei bija (un ir) pienākums mācīt tautai demokrātiju. Taču inteliģences lielākā daļa norobežojās no šī pienākuma, pasīvi noskatījās, laikam ejot, iegrima apātijā vai arī brīžiem gan slepeni, gan atklāti (tas taču bija atļauts) pakritizēja notiekošo. Ar neiejaukšanos un malā stāvēšanu šī inteliģences daļa ir tieši līdzatbildīga par Latvijas valsts un tautas postu.

Taču neliela daļa cilvēku centās rīkoties. Arī viņi bija totalitārā režīma produkts, tomēr savas izglītības un intelekta priekšrocības izmantoja situācijas analīzei, izpratnei un novērtēšanai. Tie bija zinātnieki, augstskolu pasniedzēji, žurnālisti, skolotāji. Viņi centās runāt un rakstīt par valstī īstenotās politikas negatīvo virzību, par citām alternatīvām un perspektīvām. Taču vara nepieļāva novirzes no savas mērķtiecīgās politikas uz valsts izlaupīšanu un pakļaušanu starptautiskajai biznesa mafijai. Publiskajā telpā šo “disidentu” viedoklis gandrīz nenonāca. Bija arī centieni organizēt sabiedrību aktīvai rīcībai, lai aizstāvētu savas intereses, taču trūka līdzekļu pat informācijas izplatīšanai, un iesaistīt skaitliski vērā ņemamu sabiedrības daļu nebija iespējams. Saujiņai aktīvistu tas nav pa spēkam.

Esmu līdzdarbojusies šajās norisēs. Tāpēc jūtos tiesīga nosodīt to lielo inteliģences daļu, kas arī šodien nevēlas pildīt savu misiju – organizēt un aktivizēt pilsoņus vienotā spēkā valsts un tautas interešu aizstāvēšanai. Ar nosodošām, varai adresētām runām Doma laukumā un televīzijā nekas nav līdzēts. Sabiedrības nekrotizēto “virsslāni” tās nesasniedz. Atmirušos audus sabiedrības organisms var vienīgi nokratīt, ne atdzīvināt. To var izdarīt vienīgi pati sabiedrība, vēlētāji. Nevis apelējot pie varas sirdsapziņas (tā vairs nepazīst šādu jēdzienu), bet demokrātiski nomainot trūdošo varu.

Aicinu šodienas inteliģenci (pati esmu par vecu): māciet, aktivizējiet un galvenais – organizējiet sabiedrību par vienotu spēku. Lai varētu gan mainīt vēlēšanu likumu referendumā, gan ievēlēt deputāta vārda cienīgus parlamentāriešus. Tam nepieciešama jūsu griba, enerģija, entuziasms, laiks un smags darbs.

Atceramies, kā rakstīja Imants Ziedonis: “Un kamēr mazs brūns teliņš caur brūnu govi rit, jūs varat arī paspēt kaut ko vēl padarīt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
9

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
9

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
45
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
7
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
6
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi