Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Teritoriālā reforma pēc „labākajiem” padomju laiku paraugiem

Druva
18:51
25.02.2010
18

Ainars Latkovkis, Saeimas deputāts (JL) Pēdējā laikā uzmanības lokā ir nonākuši Latvijas teritoriālās reformas rezultāti. Sākot darboties jaunizviedotajiem novadiem, daudzviet ir atklājušās nopietnas nepilnības un pretrunas, kuru dēļ problemātiska kļuvusi šo lielā mērā uzspiesto veidojumu pastāvēšana. Pats spilgtākais piemērs ir Mērsraga iedzīvotāju nepārprotamā vēlme atjaunot iepriekšējo stāvokli, atdaloties no Rojas novada, un tas ir tikai zināmākais, taču nepavisam ne vienīgais šāds gadījums. Refromai stājoties spēkā ir kļuvis skaidrs, ka cilvēku, kuriem izmaiņas radījušas tikai papildus sarežģījumus, ir ievērojami vairāk, nekā to, kurus var uzskatīt par ieguvējiem. Ja pilsētās būtisku izmaiņu nav, tad laukos reforma, apvienojumā ar patlabanējo ekonomisko stāvokli, situāciju biežāk ir pasliktinājusi, nekā uzlabojusi. Dažādu iestāžu un pakalpojumu pieejamība ārpus novadu centriem dzīvojošajiem daudzviet ir jūtami pazeminājusies, attāluma dēļ pastāv satiksmes problēmas, bērniem ir grūti nokļūt līdz skolām, utt. Ļoti ticams, ka gadījumā ja Latvija nebūtu piedzīvojusi strauju ekonomisko lejupslīdi, daudzas no šīm problēmām nebūtu tik asas. Taču arī tas nesniegtu atbildi uz jautājumu, kamdēļ daudzviet attīstības projekti tiek novirzīti galvenokārt uz novadu centriem, nomales ignorējot vai labākajā gadījumā piešķirot tām simboliskas dotācijas. Piemēram, Rojas un Mērsraga gadījumā viens no būtiskiem iemesliem Mērsraga deputātu un iedzīvotāju sašutumam ir fakts, ka it kā vienotajā novadā 2009. gadā Mērsraga pagastam tika desmit reizes mazāk līdzekļu, nekā Rojai, bet šogad starpība sasniegusi jau divdesmit reizes. Un ja šāda situācija izveidojusies, apvienojoties diviem gandrīz līdzvērtīgiem pagastiem, tad ko lai saka to nelielo pagastu iedzīvotāji, kuri iekļauti lielos novados. Nevar noliegt, ka vismaz teorētiski apvienotajiem novadiem vajadzētu būt lielākām iespējām piesaistīt finansējumu dažādu infrastruktūras vai cita veida projektu īstenošanai. Apvienojot spēkus un resursus ir iespējams izdarīt vairāk, nekā katram atsevišķi. Tomēr tas ir iespējams tikai ar nosacījumiem, ka reforma balstās uz brīvprātības un ekonomiskā izdevīguma principiem, nevis notiek novadu unifikācija politiskajā virsvadībā pēc kolhozu laiku standartiem. Diemžēl Reģionālās Attīstības un Pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) vadībā izstrādātās un Aigara Kalvīša valdības laikā apstiprinātās reformas pamatos tika likta tieši unifikācija un politiskais izdevīgums, nevis brīvprātība un ekonomiskie aspekti, tādēļ biju pret šo reformu, un savu viedokli neesmu mainījis. Šobrīd, lielā mērā „pateicoties” līdzekļu trūkumam, atklājas virkne nepilnību teritoriālās reformas modelī. Gandrīz vienmēr pretrunu pamatā ir objektīvi apstākļi, nevis, kā apgalvo atsevišķi reformas aizstāvji, personiskās ambīcijas un cilvēka faktors. Reformas gaitā pieļautās kļūdas ir nepieciešams labot, ļaujot pašvaldību iedzīvotājiem pašiem izlemt, kādas teritoriālās vienības sastāvā viņi vēlas redzēt savas mājas. Līdzīgi kā padomju laika posmā privātā burkānu dobe bija daudzkārt ražīgāka par „sovhoza” laukiem, tā arī pašlaik neliela teritoriālā vienība ir spējīga efektīvi funkcionēt un darboties savu iedzīvotāju interesēs. Diemžēl ministrs Edgars Zalāns un viņa partijas biedri acīmredzami nesaprot šo vienkāršo patiesību, un savā domāšanā nav tikuši tālāk par kolhozu un sovhozu laiku principu – ja nu kāds reiz šajā veidojumā ir iedzīts, tad laukā viņš no turienes neizkļūs. Šāda acīmredzami politizēta nostāja neko neatrisina, vienīgi padziļina pretrunas. Un kas pats skumjākais, tā ir pretrunā ar likumdošanu, jo „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” ir pants, kurš sākas ar vārdiem: „Izveidojot vai likvidējot novadu, kā arī grozot tā robežu …”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
23

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
25
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
31

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
37

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
29

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
30
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
26
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi