Otrdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Ādams, Ieva

Teritoriālā reforma pēc „labākajiem” padomju laiku paraugiem

Druva
18:51
25.02.2010
12

Ainars Latkovkis, Saeimas deputāts (JL) Pēdējā laikā uzmanības lokā ir nonākuši Latvijas teritoriālās reformas rezultāti. Sākot darboties jaunizviedotajiem novadiem, daudzviet ir atklājušās nopietnas nepilnības un pretrunas, kuru dēļ problemātiska kļuvusi šo lielā mērā uzspiesto veidojumu pastāvēšana. Pats spilgtākais piemērs ir Mērsraga iedzīvotāju nepārprotamā vēlme atjaunot iepriekšējo stāvokli, atdaloties no Rojas novada, un tas ir tikai zināmākais, taču nepavisam ne vienīgais šāds gadījums. Refromai stājoties spēkā ir kļuvis skaidrs, ka cilvēku, kuriem izmaiņas radījušas tikai papildus sarežģījumus, ir ievērojami vairāk, nekā to, kurus var uzskatīt par ieguvējiem. Ja pilsētās būtisku izmaiņu nav, tad laukos reforma, apvienojumā ar patlabanējo ekonomisko stāvokli, situāciju biežāk ir pasliktinājusi, nekā uzlabojusi. Dažādu iestāžu un pakalpojumu pieejamība ārpus novadu centriem dzīvojošajiem daudzviet ir jūtami pazeminājusies, attāluma dēļ pastāv satiksmes problēmas, bērniem ir grūti nokļūt līdz skolām, utt. Ļoti ticams, ka gadījumā ja Latvija nebūtu piedzīvojusi strauju ekonomisko lejupslīdi, daudzas no šīm problēmām nebūtu tik asas. Taču arī tas nesniegtu atbildi uz jautājumu, kamdēļ daudzviet attīstības projekti tiek novirzīti galvenokārt uz novadu centriem, nomales ignorējot vai labākajā gadījumā piešķirot tām simboliskas dotācijas. Piemēram, Rojas un Mērsraga gadījumā viens no būtiskiem iemesliem Mērsraga deputātu un iedzīvotāju sašutumam ir fakts, ka it kā vienotajā novadā 2009. gadā Mērsraga pagastam tika desmit reizes mazāk līdzekļu, nekā Rojai, bet šogad starpība sasniegusi jau divdesmit reizes. Un ja šāda situācija izveidojusies, apvienojoties diviem gandrīz līdzvērtīgiem pagastiem, tad ko lai saka to nelielo pagastu iedzīvotāji, kuri iekļauti lielos novados. Nevar noliegt, ka vismaz teorētiski apvienotajiem novadiem vajadzētu būt lielākām iespējām piesaistīt finansējumu dažādu infrastruktūras vai cita veida projektu īstenošanai. Apvienojot spēkus un resursus ir iespējams izdarīt vairāk, nekā katram atsevišķi. Tomēr tas ir iespējams tikai ar nosacījumiem, ka reforma balstās uz brīvprātības un ekonomiskā izdevīguma principiem, nevis notiek novadu unifikācija politiskajā virsvadībā pēc kolhozu laiku standartiem. Diemžēl Reģionālās Attīstības un Pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) vadībā izstrādātās un Aigara Kalvīša valdības laikā apstiprinātās reformas pamatos tika likta tieši unifikācija un politiskais izdevīgums, nevis brīvprātība un ekonomiskie aspekti, tādēļ biju pret šo reformu, un savu viedokli neesmu mainījis. Šobrīd, lielā mērā „pateicoties” līdzekļu trūkumam, atklājas virkne nepilnību teritoriālās reformas modelī. Gandrīz vienmēr pretrunu pamatā ir objektīvi apstākļi, nevis, kā apgalvo atsevišķi reformas aizstāvji, personiskās ambīcijas un cilvēka faktors. Reformas gaitā pieļautās kļūdas ir nepieciešams labot, ļaujot pašvaldību iedzīvotājiem pašiem izlemt, kādas teritoriālās vienības sastāvā viņi vēlas redzēt savas mājas. Līdzīgi kā padomju laika posmā privātā burkānu dobe bija daudzkārt ražīgāka par „sovhoza” laukiem, tā arī pašlaik neliela teritoriālā vienība ir spējīga efektīvi funkcionēt un darboties savu iedzīvotāju interesēs. Diemžēl ministrs Edgars Zalāns un viņa partijas biedri acīmredzami nesaprot šo vienkāršo patiesību, un savā domāšanā nav tikuši tālāk par kolhozu un sovhozu laiku principu – ja nu kāds reiz šajā veidojumā ir iedzīts, tad laukā viņš no turienes neizkļūs. Šāda acīmredzami politizēta nostāja neko neatrisina, vienīgi padziļina pretrunas. Un kas pats skumjākais, tā ir pretrunā ar likumdošanu, jo „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” ir pants, kurš sākas ar vārdiem: „Izveidojot vai likvidējot novadu, kā arī grozot tā robežu …”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
272
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
21

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
36

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
27

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
35

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
41

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
1
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi