Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Telegrammas bija un būs

Mairita Kaņepe
11:22
02.04.2019
2

Laiks plūst, bet vajadzība pēc ātras un īsas saziņas nemainās. Maziņai esot, vēroju, kā pieaugušie ātrās ziņas saņēma telegrammās. Pastnieks piezvanīja pie durvīm. Tas, kurš tās atvēra, parakstījās, ka saņēmis ātro ziņu.

No bērnības palikušas prātā divas telegrammas, sūtītas vecākiem. Viena bija jauka ziņa un telegramma bija noformēta ar zieda attēlu. Brālēns no Alūksnes sveica savu māsīcu, manu mammu, dzimšanas dienā. Ko viņš rakstīja, vairs nepateikšu, bet apsveikums bija īss un kodolīgs. Tolaik par katru vārdu īsziņā bija jāmaksā. Mamma šo mazo sveicienu vēl kādu laiku turēja uz sava galdiņa.

Otru telegrammu, ko saņēma vecāki, atceros tāpēc, ka pēc izlasīšanas viņi kļuva drūmi. Mamma slaucīja asaras, tētis viņu mierināja. Kurš no radiniekiem bija miris, īsti nesapratu. Vai visus vecās tantes un onkuļus, kuri dzīvo tik tālu no mums, laukos, mazs bērns var zināt?

Ātrās ziņas tika sūtītas ne tikai pa oficiāliem saziņas līdzekļiem. No laika pēc Pirmā pasaules kara, kad bija nodibināta Latvijas valsts, ir kāds dzimtas stāsts par telegrammu nēsāju Reksi, kuru mājinieki bija iesaukuši par vazaņķi. Suns dzīvē labi iekārtojies. Kā saimnieki no rīta darbos, tā šis ciemos pie saimnieku radiem uz labām pusdienām. Tolaik Latvijas un Igaunijas ārlietu ministri bija pabeiguši abu valstu robežas nospraušanu. Lauru pagasts Latvijas ziemeļos, kurā vairākums latviešu, ticis Igaunijai. Nu kaimiņu pagasti – Pededzes un Lauru pagasts – bija katrs savā valstī. Lai tiktu no viena pagasta uz otru, bija jāuzrāda caurlaides robežsargiem. Bet sunītis gāja pāri robežām nepārbaudīts, tāpēc saimnieki tā siksniņai piestiprināja kulonu. Katrā radu mājā, kur tas pabarots, kulonā ielika “telegrammu” par jaunumiem no saimes dzīves. Tagad cilvēki saka: “Atsūti ziņu wacapā, bet tolaik telegrafēja vaucapā. Un suns ziņas nesis ātri un korekti, vakarā saimnieki bija izlasījuši, kas pie radiem jauns.

Tagad ziņas skrien ātri, nav jāmaksā par katru vārdu, nav pastnieks jāgaida. Nupat tālrunī iepīkstējās radinieces telegramma: “Kad brauksi pie mums, vai varēsi veikalā paņemt trīs pudeles eļļas?” Ieskatījos šorīt feisbukā, klasesbiedrs sūtījis jautrības pilnu pašportretu pie trīs lāpstām: “Pavasaris! Mosties, celies, strādā!”. Trešā telegramma e-pastā pienākusi no Dailes teātra: “Sveicot skatītājus 27. martā – Starptautiskajā Teātra dienā, uz vairākām aprīļa izrādēm biļetes piedāvājam par īpašām cenām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
13

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
14

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
12

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
10

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
12

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
36

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi