Vasara ir sapņu piepildīšanās laiks tiem, kuri vēlas ceļot. Vieni brauc apciemot radus svešās zemēs, citi draugu kompānijās apceļo Eiropu vai kādu konkrētu valsti, bet daudzi ceļojumos dodas, izmantojot tūrisma firmu piedāvājumus.
Ceļošana daudziem Latvijas iedzīvotājiem ierasta un nepieciešama atpūtai. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pērn Latvijas iedzīvotāji devās 2,2 miljonos ārvalstu braucienu, par 5,8 % vairāk nekā gadu iepriekš, un iztērēja 563,8 miljonus eiro. Biežākie braucienu iemesli uz ārvalstīm kopš 2012. gada ir atpūta (2018. gadā 60,4 %) un radu un draugu apciemojumi (2018. gadā 23,3 %).
Katram ir kāda sapņu zeme, kādas vietas, ko gribas redzēt. Daudzi vasarā brauc uz kūrortiem, lai patiešām neko nedarītu, atpūstos. Pēc Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas datiem pērn par apmēram 12% ir pieaudzis Latvijas iedzīvotāju ceļojumiem tērētais naudas daudzums salīdzinājumā ar gadu iepriekš, pērn ārzemēs pabijuši par diviem procentpunktiem vairāk Latvijas iedzīvotāju nekā 2017.gadā. Pēc asociācijas informācijas lielākoties iedzīvotāji devušies atpūsties. Populārākie galamērķi – Grieķijas, Turcijas un Spānijas kūrorti.
Vasara tikko tā pa īstam sākusies un arī atvaļinājumu laiks. Kurp doties, tas ikreiz ir svarīgākais jautājums, uz kuru atbilde jāatrod katram pašam. Vēl, protams, katram sapnim ir sava cena, bet katram ceļotājam savi mērķi un ceļošanas pieredze. Paskatoties tūrisma firmu piedāvājumos, brīvo vietu skaits rūk, tāpat arī nopirkt biļetes lidojumam vai braucienam ar prāmi var izrādīties par vēlu. Vai arī par dārgu.
Latvijas iedzīvotāji pēc CSP informācijas pērn devās 0,8 milj. vienas dienas ārvalstu braucienos, par 2,2 % vairāk nekā 2017. gadā. Visbiežāk izraudzīts vienas dienas braucienā apmeklēt Lietuvu (79,4 %) un Igauniju (15,4 %). Kopējie izdevumi braucienos bija 42,4 miljoni eiro. Vidējie viena brauciena izdevumi bija 52,5 eiro.
Pērn iedzīvotāji devās 1,4 miljonu vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, par 8,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākie galamērķi bija kaimiņvalstis Igaunija (15,1 %), Lietuva (11,5 %) un Krievija (8,6 %). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Zviedriju (7,3 %), Vāciju (5,8 %) un Apvienoto Karalisti (5,2 %).
46,1 % ārvalstu vairākdienu braucienos devās ar lidmašīnu, 34 % ar vieglo automašīnu vai motociklu, 11 % ar autobusu un 7,2 % ar ūdens transportu. Vairākdienu braucienos uz ārvalstīm kopējie izdevumi pērn bija 521,4 miljoni eiro. Vidējie vairākdienu ārvalstu brauciena izdevumi pērn bija 381 eiro, samazinoties par 31,6 eiro salīdzinājumā ar 2017. gadu. Vidējie izdevumi diennaktī bija 71,3 eiro, par 5,1 eiro mazāk. Vislielākie izdevumi diennaktī (101 eiro) bija braucienos ar nakšņošanu viesnīcā, kūrortviesnīcā, motelī vai viesu mājā, bet vismazākie (38,8 eiro), apmetoties citās privātās naktsmītnēs.
Visvairāk ārvalstu vairākdienu braucienos pēc demogrāfiskajiem rādītājiem devās sievietes (51,9 %), iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Seniori no 65 gadu vecuma devās 0,1 milj. jeb 7,8 % ārvalstu braucienu, vienā ceļojumā pavadīja vidēji 7,3 diennaktis (par 2 diennaktīm ilgāk nekā vidēji) un braucienā iztērēja 345,7 eiro (par 35 eiro mazāk par vidējo rādītāju 381 eiro). Diennaktī viņi tērēja vidēji 47,3 eiro (vidējais 71,3 eiro).
Cik daudz šovasar ceļosim? Sarunās vien jau dzirdams, ka kāds aizbraucis uz Tatriem, cits uz Kazahstānu, vēl kāds pie radiem Francijā, apskatīs arī Šveici un Austriju, tad dosies pie citiem radiem uz Īriju vai pat Brazīliju. Nu jau radi, draugi, kaimiņi ir visur pasaulē. Viņu apciemošana arī var būt jauks ceļojums.
Ja vēl pirms dažiem gadiem daudzi muka no Latvijas vēsās vasaras, tagad var tikai nožēlot, ka aizbraukuši uz Spāniju tad, kad Latvijā laiks bija siltāks. Laikapstākļi vienmēr ietekmē – vai nu priecē vai apbēdina. Bet cilvēks taču dodas ko jaunu ieraudzīt, uzzināt, atpūsties, ne jau skumt, ka citur siltāks, ūdens dzidrāks… Ceļošana beigu beigās izrauj no ikdienas. Un to taču katrs vēlas un gatavs tērēt tik, lai justos ērti.
Komentāri