Publiskā viedokļa aptauju rezultāti rāda, ka pašlaik populārākie Rīgas galvas amata kandidāti ir „Saskaņas centra” līderis Nils Ušakovs un LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers. Partiju reitingi līdz vēlēšanām vēl var mainīties, tomēr A. Šlesera pozīcijas jau tagad parāda, ka viņa taktika joprojām ir efektīva un viņam ir reālas iespējas iegūt Rīgas atslēgas.
Kontrole pār Rīgu partijām ir svarīga ne tikai tāpēc, ka tā ir lielākā Latvijas pilsēta ar lielākajiem resursiem. Rīgas domes koalīcija parasti ir līdzīga valdības koalīcijai, tātad, nostiprinoties domē, ir iespējas nostiprināties arī valdībā. A. Šlesers valdību pašlaik ir pametis, lai dotos jaunajā iekarojumā. Viņš nav zaudējis interesi par lielo politiku, bet vienkārši apgūst jaunus apvāršņus. Un rādās, ka viņš tos ir spējīgs sasniegt, neskatoties uz it kā lieliem šķēršļiem, biogrāfiskiem plankumiem vai emocionālām nokrāsām.
Šī gada pašvaldību vēlēšanu kampaņa ir zīmīga ar to, ka liels uzsvars ir likts uz personībām, nevis partijām un to programmām. Tas daļēji paskaidro, kāpēc A. Šleseram tik labi veicas. Viņa taktika, solot pilsētai izaugsmi, pārbūvi, reformas un peļņu, ir piemērota kampaņas veidam, kurā uzsvars jāliek tieši uz savas sejas rādīšanu un labu laiku solīšanu. Daudzi apzinās, ka galvaspilsēta neizmanto savus resursus un ka daudz kas šeit varētu būt labāk. Savukārt politiķim, kas vēlas gūt vēlētāju atbalstu, jāuztausta balsotāju vēlmes un jāpiedāvā arī tās, ko vēlētāji vēl paši nav formulējuši. Šleseram ideju netrūkst: viņš sola Rīgā veidot „tūrisma policiju”, kur pilsētas viesi varēs sūdzēties par apkrāpšanu vai citām nebūšanām, Centrāltirgu pārveidot par Eiropas līmeņa tirgu un darīt daudz ko citu. Konkurenti ar saviem piedāvājumiem te nobāl. Lielās ambīcijas un šķietamā nerēķināšanās ne ar ko Šleseram nodrošina arī nerimstošu masu saziņas līdzekļu uzmanību. Savukārt „buldozera” un „raķetes” reklāmas kampaņa bija tik veiksmīga, ka ir iegājusies folklorā un arī turpmāk saistījusies ar Šleseru. Un tad, kad visi zina, ka viņš ir „buldozers” un „raķete”, cilvēka iekārtošana amatā tikai tāpēc, ka viņš ir paša šofera dēls, laikam vairs neko daudz nemulsina.
Viena no Šlesera fenomena īpatnībām ir tāda, ka daudzi zina – viņš ir „sliktais”, bet īsti nezina, kāpēc. Šlesers tiek dēvēts par oligarhu, savu cilvēku bīdītāju sev pakļautajās institūcijās, pret kurām izturas kā pret savu privāto biznesu. Viņš var lepoties, ka, ieguldot daudz
valsts naudas, satiksmes ministra gados ir būtiski kāpinājis pasažieru plūsmu cauri Rīgas lidostai. Par tiešu izdevīgumu no šī projekta pašlaik runāt gan nav iespējams. Tā vienkārši ir valsts nauda, kas tur ir ieguldīta, valstij ir jāizdomā, kā šo ieguldījumu dabūt atpakaļ — pliki skaitļi par pasažieru pūļiem un daudzajiem lidmašīnu reisiem nav tas, par ko ir maksāts. No ministrēšanas gadiem mazāk viņš var lepoties ar „Latvijas Pasta” nedienām un ne pārāk labajiem Latvijas ceļiem. Tomēr Rīgas un arī Latvijas problēma nav Šlesera pieeja. Problēma ir tajā, ka nav neviena cita, kas izturības un vērienā ziņā varētu būt līdzvērtīgs konkurents. Tādā gadījumā Šleseram nav grūti iztaisīties par lielo darītāju un glābēju.
Savā būtībā viņš nav daudz labāks vai sliktāks par vairumu citu Latvijas politiķu, bet darbīgums nozīmē, ka ar tādu pašu relatīvo morāli viņš var paveikt krietni vairāk darbu, kurus prasās izvērtēt ne tikai pēc daudzuma un lielās rosīšanās, kas ar tiem saistās, bet arī kvalitātes. Un tomēr viņam piemīt tas, kā nav daudziem citiem — ambīcijas un pašpārliecinātība. Tas, domājams, piesaista atbalstītājus, kas solījumu saprotamībā un vienkāršībā cer piedzīvot pārmaiņas.
Lai Šlesers kļūtu par Rīgas galvu, LPP/LC nav nepieciešams uzvarēt pašvaldību vēlēšanās Rīgā. Pietiek vien vispār iekļūt deputātos un noslēgt koalīciju ar kādu no sev draudzīgām partijām, kas pret atbalstu mēra postenim iegūtu kādu citu labumu. Šāda pieeja liek itin nopietni raudzīties uz A. Šlesera stingrajiem soļiem pretim pašvaldību vēlēšanām un pašpārliecinātajiem vārdiem: „Ja esmu pateicis, ka es pārņemšu varu Rīgā, tad es to pārņemšu.”
Jaušams, ka jaunā Rīgas koalīcija būs kreisa, un „Saskaņas centram” ir labas cerības uz uzvaru Rīgā. Uz labiem rezultātiem var cerēt arī „Jaunais laiks” un „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Mēģinot nepieļaut Šlesera tikšanu par Rīgas galvu, „Jaunā laika” kandidāts Edgars Jaunups pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Rīgas domē ir gatavs sadarboties ar „Saskaņas centru”. Kuram no preciniekiem — Šleseram vai Jaunupam — „Saskaņas centrs” dos priekšroku, N. Ušakovs pagaidām klusē, bet tieši viņa partijai būs ļoti liela teikšana tajā, vai Šlesera sapnis piepildīsies.
Komentāri